Latvijas teritorij esoo PSRS kolonistu loma valsts neatkarbas atjaunoan 1989.-1991.

gad: mti un realitte

Edvns nore
LU V s t u r e s u n filozofijas fakulttes Rietumeiropas un Amerikas jauno un j a u n k o laiku v s t u r e s katedras doktorants

Ievads
PSRS okupja Latviju 1940. gad. Pc Otr pasaules kara Latvij tika izvietots ne tikai ievrojams PSRS militrais kontingents, bet iepludints ar liels skaits civilistu jeb kolonistu 1 no PSRS republikm; viu lielk daa strdja Latvijas teritorij izvietotajs PSRS militri rpniecisk kompleksa raotns un vissavienbas pakautbas rpniecbas uzmumos. 1991. gad Latvij esoo PSRS kolonistu skaits bija aptuveni 1/3 no kopj Latvijas iedzvotju skaita. 2 1990.gad tika atjaunota Latvijas republika ( d e f a c t o - 1991. gad), ts konstitcija un pilsou kopums. Pc Latvijas neatkarbas atjaunoanas daa no PSRS iebraukuajiem kolonistiem atstja Latviju (1990. 1993. gad - aptuveni 160 000), daa naturalizjs un kuva par Latvijas pilsoiem, daa izvljs Krievijas pavalstniecbu, bet ievrojama daa naturalizcijas iespju neizmantoja un tiem tika pieirts nepilsoa statuss. odien publiskaj telp biei izskan viedoklis, ka 1990,-1991.gad vairums Latvijas teritorij esoo PSRS kolonistu (PSRS pilsou, kuri nebija LR pilsoi) aktvi atbalstja Latvijas neatkarbas atjaunoanu, balsoja par to referendum, stvja uz barikdm. Tau Latvijas valsts os cilvkus nodevgi piekrpa un nepiera pilsonbu, k to bija soljusi. atbalsta nenovrtana esot ne tikai iedzinusi li latvieu un krievu attiecbs, bet ar radjusi aizvainojumu, kas nu ir pamat tam, kd vairums Latvij palikuo PSRS kolonistu (prsvar krievvalodgie) nav vljuies naturalizties, uztver naturalizcijas procedru k pazemojou. Msu mris ir noskaidrot, cik pamatots ir ds viedoklis. Pirmkrt, izzinsim, cik liels bija PSRS kolonistu atbalsts Latvijas neatkarbas atjaunoanai 1989.-1991.gad.

Otrkrt, noskaidrosim, kas tiei tika solts PSRS pilsoiem (kuri nebija LR pilsoi), ja vii atbalsts Latvijas neatkarbas atjaunoanu. Nobeigum radsim atbildi uz jautjumu: kd nesen Latvijas vsture, sevii valsts neatkarbas atjaunoanas notikumi biei tiek mitoloizti un ar kdu mri tas tiek darts?

Latvijas valsts neatkarbas atjaunoanas process, t saukt Tre Atmoda, aizsks 20. gadsimta 80. gadu beigs un nosldzs 1991. gad. Latvijas iedzvotji aj laik aktvi iesaistjs valst notiekoajs sabiedriski politiskajs aktivitts. Mtii, piketi un demonstrcijas kuva par Atmodas laika ikdienu. Paralli Latvijas neatkarbas aizstvju (LNNK, Pilsou komiteju, vlk LTF3) paskumiem daudzu tkstou demonstrcijas pulcja ar Latvijas neatkarbas pretinieki (Interfronte). To, cik liels bijis atseviu sabiedrbas grupu atbalsts - vai, glui otrdi, pretestba - Latvijas neatkarbai, ir grti izmrt, balstoties tikai uz aculiecinieku aplsm par o grupu iespjamo dalbu tajos vai citos masu paskumos. Nereti pres un memuros tas darts attiecb uz 1991.gada janvra barikdm. Tau ie vrojumi ir oti pretrungi. Vieni liecina, ka katrs ceturtais uz barikdm esot bijis krievvalodgais, citi savukrt nespj atcerties, ka krievus tur vispr btu redzjui. Tomr apskatmaj laika posm (1989.1991.) Latvij risinjs ar virkne politisku notikumu, kuros iedzvotju dalba un viu paust nostja tika reistrta. Tdjdi iespjams, pirmkrt, konstatt dokumentli fiksto lietu stvokli un, balstoties uz o datu analzi, izdart secinjumus. Svargkie no iem notikumiem bija (laika secb): 1989.gada pavaldbu vlanas, 1989.gada Pilsou komiteju uzskt LR pilsou un pilsou kandidtu reistrcija,

Latvijas neatkarbas atjaunoana: fakti un skaitli >

1990.gada Latvijas Pilsou kongresa vlanas, 1990.gada LPSR Augstks Padomes vlanas, 1991.gada 3. marta aptauja par Latvijas neatkarbu, 1991.gada 17. marta referendums par PSRS saglabanu. Vrtjot Latvijas iedzvotju attieksmi pret valsts neatkarbas atjaunoanu, visbiek tiek izdarta atsauce uz 1991.gada 3. marta aptauju. Td aplkosim to k pirmo. 1991.gada 3. marta aptauja Gorbaova stenot PSRS prvalde 1991. gada skum liel mr bija zaudjusi leitimitti gan PSRS iekien (sevii Baltijas republiks, kas formli jau bija atjaunojuas savu pirmskara valstiskumu), gan Rietumvalstu uztver. Lai apturtu Padomju Savienbas sairanu, Maskava izvirzja ideju par t.s. jauno Savienbas lgumu", kura noslgana PSRS republikm nodroinot patiesu brvbu un demokrtiju Padomju Savienbas sastv. PSRS Augstk Padome piema lmumu 1991.gada 17. mart izdart vissavienbas referendumu, kur PSRS pilsoiem jpau sava attieksme pret PSRS saglabanu. Latvijas varas iestdes, kas neatbalstja PSRS centrls varas iniciatvu par 17. marta referenduma rkoanu Latvijas teritorij, piema lmumu sarkot iedzvotju aptauju par attieksmi pret Latvijas neatkarbu vl pirms 17.marta. da aptauja notika 1991.gada 3. mart. Taj piedaljs Latvijas pastvgie iedzvotji (gan LR, gan PSRS pilsoi). Aptaujas dalbniekiem bija jatbild uz jautjumu: "Vai Js esat par demokrtisku un valstiski neatkargu Latvijas Republiku?" Aptauj nobalsoja 1 666 128 vltji jeb 87,56% no reistrto vltju skaita (reistrti bija 1 902 802 vltji). No tiem par Latvijas neatkarbu balsoja 1 227 562. jeb 73,68% no balsojuo kopskaita. Pret Latvijas neatkarbu nobalsoja 24,69% no balsojuajiem jeb 411 374.

Aptaujas rezultti
Pilsta (rajons) Visi iedzvotji Rga Daugavpils Jelgava Jrmala Liepja Rzekne Ventspils Aizkraukles raj. Alksnes raj. Balvu raj. Bauskas raj. Csu raj. Daugavpils raj. Dobeles raj. Gulbenes raj. Jkabpils raj. Jelgavas raj. Krslavas raj. Kuldgas raj. Liepjas raj. Limbau raj. Ludzas raj. Madonas raj. Ogres raj. Preiu raj. Rzeknes raj. Rgas raj. Saldus raj. Talsu raj. Tukuma raj. Valkas raj. Valmieras raj. Ventspils raj. Latviei (%) 52,0 36,6 13,0 49,7 44,2 38,8 37,3 43,0 73,7 75,0 71,8 68,4 81,3 35,9 63,7 79,8 61,6 61,1 43,1 84,4 79,2 85,4 53,4 82,3 70,5 63,5 53,5 58,1 80,7 89,8 79,0 74,3 78,5 85,1 Piedals (%) 87,56 84,43 63,39 87,14 83,72 85,01 81,24 84,18 94,44 96,44 93,17 93,97 95,02 82,29 94,17 94,83 90,18 92,11 83,63 97,29 97,15 97,70 88,90 96,41 93,55 90,66 90,27 90,34 96,50 97,32 95,09 95,99 95,87 97,16 Par" balsotji (%) 73,68 60.68 51,28 70,97 68,53 62.85 54,35 66.80 90.69 90,03 84,96 90.86 92,93 65,06 84,75 90,86 80,21 82,68 63,01 97,44 96,60 96,50 66.81 92,68 89,33 79,64 65.57 78.58 95,17 98,25 93,83 86,57 91,72 94.59 Par" balsotji (% no reistrtiem vltjiem) 64,51 51,23 32,51 62,84 57,37 53,43 44,15 56,23 85,65 86,82 79,16 85,38 88,30 53,54 79,81 86,16 72,33 76,16 52,70 94,80 93,84 94,28 59,39 89,35 83,37 72,20 59,19 70,99 91,84 95,62 89,22 83,10 86,93 91,90

Tas, cik lielu atbalstu Latvijas neatkarbai bija paudui Latvijas teritorij dzvojoie nelatviei, detalizti analizts vairku autoru ptjumos. oti izvrstu jautjuma analzi piedv Gatis Puri un Uis ulcs. Vii secina: Ja pieem, ka latvieu patsvars starp reistrtajiem vltjiem 1991. gada 3. mart bija tds pats k starp visiem Latvijas pastvgajiem iedzvotjiem, t.i. 52%, k ar, ja em vr msu 1. un 2. skotnjo piemumu, 4 tad var apgalvot, ka par Latvijas neatkarbu ir nobalsojui tikai 238 040 no reistrtajiem vltjiem-cittautieiem, kas ir 12,51% no

visiem reistrtajiem vltjiem vai 26,06% no visiem cittautieiem, kas reistrti k vltji."5 Konfrontjot Puria un ulca ptjuma rezulttus ar citiem avotiem, kuros analizts cittautieu balsojums 1991 .gada 3. marta aptauj, redzam, ka secinjumi par cittautieu kvantitatvo atbalstu Latvijas neatkarbai ir visum ldzgi. Piemram, Vladimirs Buzajevs secina, ka par Latvijas neatkarbu izteikuies vidji 26% cittautieu. 6 Vilnis Zari, noslgdams savu 3. marta aptaujas analzi, rezum: Grti secint, ka

par neatkarbu btu balsojusi vairk nek ceturt daa Latvij mtoo cittautieu."7 Saldzinot atseviu nacionlo minoritu datus, visos trijos mintajos ptjumos secints, ka proporcionli vismazk par Latvijas neatkarbu ir balsojui krievi un krievvalodgie. Buzajevs norda, ka pret" balsotju patsvars pa Latvijas reioniem korel ar krievvalodgo patsvaru ajos reionos. 8 Ldzga sakarba novrojama, ja Latvijas aptaujas rezulttus saldzina ar analoisku aptauju rezulttiem Lietuv un Igaunij. Lietuva (1991.g. 9. febr.) - par neatkarbu balsoja 90,47%, pret - 6,56% Igaunija (1991.g. 3. marts) - par neatkarbu balsoja 77,83%, pret - 21,43% Latvija (1991.g. 3. marts) - par neatkarbu balsoja 73,68%, pret - 24,69% Redzam, ka neatkarbas pretinieku procents korel ar krievvalodgo iedzvotju patsvaru attiecgaj valst. PSRS kolonistu nostja 1991.gada 3. marta aptauj Mintie ptnieki analizjui balsotju etnisko piederbu, konstat ts ietekmi uz aptauj izdarto izvli. Tau ajos ptjumos 3. marta balsojuma rezultti nav apskatti, vadoties no reistrto vltju valstisks piederbas - proti, nav aplkots, vai un k atrs Latvijas pilsou un PSRS kolonistu balsojums. 1991.gad Latvijas Republikas pilsou patsvars no visiem Latvijas iedzvotjiem bija aptuveni divas tredaas 9 jeb aptuveni 66%. Ja em vr, ka par" balsoja 73,7% no vltjiem, kuri piedaljs aptauj, vai 64,5% no visiem reistrtajiem vltjiem, var secint, ka Latvijas neatkarbas atbalsttju patsvars koreljis ar LR pilsou procentu sabiedrb. Uz du sakarbu norda Juris Lorencs, rundams par 1991.gada 3. marta aptaujas rezulttiem. 10 Lai noskaidrotu, cik liels bija PSRS kolonistu atbalsts Latvijas neatkarbai, veiksim kvantitatvo datu analzi, balstoties uz diem piemumiem: 1) LR pilsou ldzdalba aptauj bija tda k vidji (87,56%) 2) no tiem LR pilsoiem, kuri piedaljs,

par" balsotju patsvars tiecs uz 100%11 3) pilsou patsvars starp reistrtajiem vltjiem bija tds pats k vidji starp iedzvotjiem - aptuveni 66%, t.i. 1,256 miljoni. Piezme: Ja otrais piemums var bt noapaots uz augu, tad pirmais piemums noteikti ir noapaots uz leju, jo Latvijas neatkarbas pretinieki (piemram, Interfronte) izvrsa aktvu kampau, aicinot boikott aptauju. 12 Tdjdi var pieemt, ka daudzi no PSRS kolonistiem aptauj nepiedaljs, kas savukrt nozm, ka LR pilsou ldzdalbas rdtjs bija lielks par vidjo. 13 Fakti (noapaoti) 1. Reistrtie vltji - 1,903 milj. 2. Piedaljs - 1,666 milj. ( 87,56% ) 3. Par neatkarbu balsoja - 1,228 milj. (64,51% no reistrtiem vltjiem) 4. Pret neatkarbu balsoja - 0,411 milj. (21,62% no reistrtiem vltjiem) 5. Bija ar dai procenti nedergu bietenu. Aprini (noapaoti) emot vr iepriek mintos piemumus un faktus: 1. LR pilsou skaits, kas piedaljs aptauj: 87,56% no i,256 milj. = 1,100 milj. 2. emot vr piemumus, par neatkarbu varja nobalsot 1,100 milj. pilsou, t.i. 57,8% no visiem reistrtajiem vltjiem. 3. Reistrto vltju - PSRS kolonistu skaits: 34% no l,903milj. = 0,647milj. 4. Par neatkarbu balsojuo PSRS kolonistu skaits % no visiem reistrtajiem vltjiem: 64,5% - 57,8% = 6,7% 5. Par neatkarbu balsojoo PSRS kolonistu skaits: 6,7% no 1,903 milj. = 0,127 milj. 6. Par neatkarbu balsojuo PSRS kolonistu skaits attiecb pret kopjo reistrto vltju - kolonistu - skaitu, % : 0,127 milj.: 0,647 milj. = 0,196 (19,6%) Tdjdi varam pieemt, ka par Latvijas neatkarbu 1991.gada 3. marta aptauj nobalsoja aptuveni 127 000 Latvij esoo PSRS kolonistu jeb 19,6% no kopj kolonistu skaita. Jteic, ka tas ir visai konservatvs piemums, jo, izmantojot citu ptnieku pielietoto metodoloiju, is skaitlis samazins aptuveni uz pusi. Piemram, pc Pria un ulca aplsm par Latvijas neatkarbu kopum no-

balsojui tikai 125 775 krievvalodgie. aj skaitl ietverti gan krievvalodgie LR pilsoi, gan PSRS kolonisti, kas savukrt nozm, ka PSRS kolonistu procentulais atbalsts Latvijas neatkarbai ir ievrojami mazks par msu pieemtajiem 19,6% jeb 127 000. Pret Latvijas neatkarbu 1991.gada 3. marta aptauj balsoja 411 374 Latvijas iedzvotji, k secina Buzajevs un Zari, prsvar krievvalodgie. Var pieemt, ka pret" balsotju kodolu veidoja PSRS kolonisti, jo tiei uz viiem attiecs pret" kampaas organizatoru (Interfrontes) galvenais arguments par pilsonbu. 1991.gada 17. marta referendums 1991.gada 17. mart notika vissavienbas referendums par PSRS saglabanu. Lai ar Latvijas Augstk Padome bija piemusi lmumu nepiedalties referenduma organizan un noris, referendums tomr notika. Tam par iemeslu bija divi galvenie faktori.

Latvijas iedzvotji, kas ir lielk daa no visiem Latvij reistrtajiem krievvalodgajiem vltjiem.

Mta rekonstrukcija
Mts A: PSRS kolonistu lielk daa atbalstja Latvijas neatkarbu K redzam, 1991.gada marta aptaujas un referenduma kvantitatvo datu analze rda, ka prliecinos PSRS kolonistu vairkums iestjs pret Latvijas neatkarbu. Neskatoties uz to, odien biei izskan tiei pretjs apgalvojums, proti, ka PSRS kolonisti Latvij, kuriem odien ir nepilsoa statuss, prsvar esot aktvi iestjuies par Latvijas neatkarbu.

Mts pilsonbas ieganai Tze, ka tiei PSRS kolonistu (nepilsou) lielk daa aktvi ldzdarbojusies Latvijas neatkarbas atjaunoan, radusies samr nesen. T k is apgalvojums nebalsts uz reaa. 1991 .g. skum LR AP roks nebij a relas litti, to ldz im nav izdevies pamatot ar varas, lai kavtu Maskavas organizt kvantitatvu datu analzi. Pat izmantojot visreferenduma norisi. elastgks metodoloijas un piemumus, b.Bija vrojams sabiedrbas spiediens, pie- kas ldz minimumam samazintu LR pilsou prasot izdart PSRS referendumu Lat- hipottisko patsvaru par" balsojuo kategovij. Interfrontes ldera A. Aleksejeva rij, aprini atduras pret milzgo neatkarbas AP 1991.gada 6. marta sd publiskot pretinieku skaitli, kas 3. marta aptauj prinformcija liecina, ka zem prasbas sniedz 400 000, bet 17. marta referendum sarkot referendumu bija parakstju- tiecas uz pusmiljonu. ies 400 tkstoi Latvijas iedzvotju. 14 Tdjdi nav jbrns, ka mint mta K redzam, is skaitlis aptuveni atbilst izplattji prsvar nemin skaitus, bet lieto tam, cik Latvijas iedzvotju 1991.gada visprgus formuljumus. 3. mart bija nobalsojui pret Latvijas Lk, klasisks piemrs: neatkarbu. [Latvijas Cilvktiesbu] komiteja ir sargtinta, ka pirms deviiem gadiem -1991. 1991.gada 17. marta referenduma dalb- gada 3.mart - notika aptauja par Latvijas niekiem bija jatbild uz du jautjumu:" Vai neatkarbu un toreiz visi lielkoties balsoja Js uzskatt par nepiecieamu saglabtPa-domjuSocilistisko Republiku Savi par, tomr nepilsoiem vl arvien nav dotas suvernu republiku atjaunotu federciju, kur tiesbas piedalties pavaldbu vlans, un piln mr tiks garanttas cilvku tiesbas tas nav taisngi."16 un brvbas neatkargi no to nacionalittes?" Lai ar tekst nav apgalvots, ka PSRS kolonisti (Latvijas nepilsoi) lielkoties btu PSRS referenduma rezultti Latvijas te- balsojui par" - tpat k lielk daa aptauritorij bija di: referendum piedaljs 501 jas dalbnieku -, teksts sastdts t, lai tds 280 vltju, no tiem 95% nobalsoja par PSRS iespaids rastos. saglabanu. 15 Ldzgs formuljums: Puri un ulcs secina, ka par PSRS saLielk daa bijuo PSRS pilsou balglabanu balsoja 476 216 krievvalodgie soja par Latvijas neatkarbu. Tau, auboties

par lielas daas Latvijas iedzvotju lojalitti, treo dau no viiem valsts atstjusi bez pilsonbas."17 Ar is teksts veidots t, lai btu noprotams, ka lielk daa no tiem, kas atstti bez pilsonbas, ttad PSRS kolonisti, ar ir balsojui par Latvijas neatkarbu. Paradoksli, ka mtu par nepilsou vairuma atbalstu Latvijas neatkarbai odien izplata to politisko spku prstvji, kas 1989.1991.gad publiski iestjs pret Latvijas neatkarbu. Piemram, Interfrontes ldere Tatjana danoka. danokas patront Latvijas Cilvktiesbu komiteja (skat. augstkminto cittu), k ar Latvijas krievu skolu aizstvju organizcija regulri atsaucas uz daudzajiem cittautieiem", kuri esot balsojui par Latvijas neatkarbu, bet LR pilsonbu tik un t nav samui. 18 Ne vienmr tiek konkretizts, tiei par kuru neatkarbas balsojumu ir runa - vai par 1991.gada tautas nobalsoanm, vai par 1990. gada 4. maija balsojumu Augstkaj Padom. Ja runa ir par pdjo, tad juzsver, ka pati Tatjana danoka, bdama AP deputte, par Latvijas neatkarbas atjaunoanu 1990.gada 4. maij nebalsoja. Savukrt, ja runa ir par cittautieu balsojumu nepilsou problemtikas kontekst, tdjdi acmredzot nordot uz krieviem un krievvalodgajiem, kuri veido nepilsou kodolu, tad AP deputtu nacionls piederbas analze rda, ka Latvijas lielks nacionls minorittes - krievu - patsvars par" balsojuo deputtu vid bija tikai 1,4% jeb 2 deputti no 138. Tas ir neproporcionli mazs procents, ja to saldzina ar krievu patsvaru Latvijas iedzvotju vid (34% 1989.gad) un ar krievu proporciju attiecb pret citm Latvijas nacionlajm minorittm, piemram, ebrejiem. 1990.gada 4. maij par Latvijas neatkarbas atjaunoanu balsoja ar 2 ebreju deputti, kas ir 1,4% no par" balsojuajiem deputtiem un proporcionli ir oti augsts rdtjs, ja em vr, ka ebreju patsvars Latvij bija tikai 0,9% [1989.gad]. Mtu par to, ka Latvij dzvojoie krievvalodgie nepilsoi prsvar balsojui par Latvijas neatkarbu, Tatjana danoka izplata ar Eiropas Parlament. 9 is mts tiek izmantots k arguments, lai prliecintu Rietumus, ka Latvijas nepilsou vairums alla (ari valstij kritiskaj 1991. gad) bijui lojli Latvijas

Republikai, bet valsts o lojlo cilvku grupu nu ir atstmusi. Vl tlk iet Krievijas rlietu ministrija. Rundams par Latvijas nepilsoiem, Krievijas rlietu ministrs Sergejs Lavrovs deklar, ka Latvij 400 000 krievvalodgo turpina bt rpus likuma. [..] Savulaik ie audis referendum balsoja par Latvijas neatkarbu."20 Vrojama pilnga faktu sagrozana. Ja runa ir par 17. marta referendumu, tad ds skaits - 400 000 (preczi 476 216) balsoja nevis par, bet pret Latvijas neatkarbu. Ja runa ir par 3. marta aptauju, tad ar taj 411 374 balsoja pret Latvijas neatkarbu. Par" balsojuo vid Lavrova mintais krievvalodgo kolonistu skaits var sankt tikai tad, ja pieem, ka lielk daa no "pret" balsojuajiem bija latviei un Latvijas pilsoi. Tau da hipottiska iespja par relu nav atzta nevien no 1991. gada 3. marta un 17. marta tautas nobalsoanu kvantitatvajm analzm. Interesanti izsekot, k laika gait mainjusies kdreizjs AP frakcijas Ldztiesba" politiu (T. danoka, S. Dmanis) 1991.gada 3. marta aptaujas rezulttu interpretcija. 1991. gad s frakcijas prstvji aicinja balsot pret Latvijas neatkarbu. Trs dienas pc aptaujas, proti, 1991.g. 6. mart Sergejs Dmanis Augstks Padomes sd pauda: Es gribtu izdart varbt daus politiskus secinjumus par tiem rezulttiem, kurus ms samm, pat nerunjot par to, cik tie ir objektvi. Bez aubm, visi, kuriem bija tiesbas balsot, ir jsadala divs das - tie, kuri pateica "j", un visi prjie: tie, kas pateica "n", tie, kas neaizgja balsot, un ar tie, kas sabojja bietenus. Es oti labi saprotu, ka tad, ja ms paskatmies uz civilizto valstu pieredzi, vajag skatt procentu attiecb uz tiem, kuri bija atnkui uz vlanu iecirkiem. Tau, emot vr to, kds jautjums tika uzdots, un emot vr relo socili etnisko un politisko situciju, ir jem vr ari otrs skaitlis. Un, ja ms paskatmies uz o skaitli, tad iznk 64,5 procenti. Ja ms paanalizjam liels pilstas, rpniecbas centrus, tad redzam, ka barikde ir tiei pa vidu - 50:50. Ja tagad paanalizjam skaitus, kas raksturo, k ir balsojui cittautiei, tad redzam, ka Rg "j" ir pateikui tikai 20-25 procenti un Latvij 25-30 procenti."21 Varam konstatt, ka Sergeja Dmaa AP sd publiskots provizorisks aplses par cittautieu (galvenokrt krievvalodgo)

balsojuma tendenci visum saskan ar aj refert aplkoto dado autoru 3. marta aptaujas analzm. Vlk, mainoties politiskajai konjunktrai, mainjs ar Ldztiesbas" u.c. Latvijas neatkarbas pretinieku retorika. No politisk viedoka kuva izdevgi apgalvot, ka krievvalodgo kolonistu lielk daa ir balsojusi par, jo tas radja morlas tiesbas pieprast Latvijas pilsonbu. Prlapojot pdjo 15 gadu preses publikcijas par apskatmo tmu, uzkrtoi, ka praktiski nav iespjams atrast liecbas par to, ka 1991.gada aptauj kds btu balsojis pret". Lai ar dokumentli fiksts, ka di balsojuo skaits Latvij prsniedza 400 000, mums izdevs atrast tikai vienu [!], kur publiski atztu, ka ir balsojis pret Latvijas neatkarbu - Aleksandrs Gimans. Intereses vrts ir via 2010. gada skum izteiktais situcijas raksturojums: 1991. gada 3. mart notika Latvijas iedzvotju aptauja par valsts neatkarbu. Pret nobalsoja 411 374 cilvku. Ja pdjs Saeimas vlans kda no partijm sptu savkt tik daudz balsu, tad tas btu vairk nek 45% faktiski absoltais vairkums. [..] Bet tagad jautjums - kur palikui ie 411 tkstoi? Protams, kds jau miris, kds aizbraucis, kds prkrsojies, - tau publiskaj telp faktiski neviens vairs nav atrodams." 22 Var tikai piekrist Gimana novrojumam. PSRS kolonisti, kuru vairums 1991 .gad balsoja pret Latvijas neatkarbu, to publiski atzst odien vairs. Tikai retos t laika notikumu dalbnieku atmiu ststjumos un memuros iespjams uziet netieas nordes, kas atklj patieso Latvijas neatkarbas pretinieku popularitti krievvalodgo iedzvotju vid. Piemram, Atmodas laika lielk Latvijas krievu laikraksta Sovetskaja molode" (tira 1989.gad ~ 900 000) redaktors Aleksandrs Binovs atzst, katr zi 90% manu kolu nobalsoja pret neatkarbu." 23 Jpiebilst, ka laikraksts Sovetskaja molode" (SM") bija samr liberls preses izdevums, kura nostju regulri kritizja, piemram, Interfrontes laikraksts Jeinstvo". ,,SM" ar kuva par viengo preses izdevumu, kura iznkanu PSKP reakcionri uz laiku apturja 1991.gada augusta pua diens. 24 Lieki piebilst, ka Interfrontes pozcijs stvoo iedzvotju pretestba Latvijas neatkarbai bija vl izteiktka.

Mta loma LTF politik Runjot par apskatm mta izcelsmi, vlreiz juzsver, ka ideoloisk konstrukcija par PSRS kolonistu jeb nepilsou lielo atbalstu Latvijas neatkarbai ir radusies samr nesen un ts izplattji prstv politiskos spkus, kuri 1991.gad iestjs pret Latvijas neatkarbu, bet odien iestjas par Latvijas nepilsou interesm. Taj pa laik jatzm, ka mta izplatanos acmredzot daji stimuljusi ar Latvijas Tautas frontes retorika pc 1991.gada. Ja palkojamies LTF tuvu stvou sabiedrisku darbinieku raksttaj par Latvijas 1991. gada situciju, konstatjam visai idillisku ainu. Piemram, I. Apine 1992. gad raksta: "o periodu var raksturot k normalizcijas un paapzias atveseoanas laiku, bet 1991. g. I-III gandrz vai k starpnacionlo medusmnesi. [..] Vienlaicgi notika divas konsolidcijas: latvieu sabiedrbas saliedans (lauki un Rga, dadu virzienu partijas un LTF) un Latvijas demokrtisko aprindu saliedans ap latvieiem ce uz nacionlo neatkarbu. Rezultti izpauds 1991. g. 3. marta aptauj, kad 75% iedzvotju (sic!) atbalstja neatkargas demokrtiskas Latvijas ideju."25 Patiesb par Latvijas neatkarbu balsoja nevis 75% iedzvotju (jeb reistrto vltju), k raksta I. Apine, bet gan 64,51%. Autore, acmredzot, apzinti manipul ar skaitli 73,68 (procenti no aptaujas dalbniekiem, kas balsoja par"), noapao to uz 75% un uzdod par procentiem no Latvijas iedzvotjiem, tdjdi raddama iespaidu, ka 75% no visiem Latvijas iedzvotjiem iestjs par Latvijas neatkarbu. Zinot, ka latvieu patsvars sabiedrb bija tikai 52%, bet LR pilsou - ap 66%, lastjs var izdart secinjumu, ka Latvijas neatkarbu oti btiski atbalstjui ar PSRS kolonisti. Nav jbrns, ka vairki krievu autori, kuri vlkos gados atsaukuies uz 3. marta aptauju, izmantojui tiei tdu pau manipulciju - piemrojui 73,68% visiem iedzvotjiem, tdjdi btiski palielinot patieso par" balsojuo PSRS kolonistu proporciju. No I. Apines teksta ar nekst skaidrs, k autores mint starpnacionl medusmnea" laik vairk nek 400 000 Latvijas iedzvotju varja nobalsot pret Latvijas ne-

atkarbu. Turklt pauot o nostju atkrtoti - divas reizes viena mnea laik. Nedaudz uzmangk, tau ldzg gaism 1991. gadu apraksta LTF Domes valdes prieksdtjs Pteris Lais: "Etniski tik daudzveidg sabiedrba bija apliecinjusi pietiekami prliecinou lojalitti Latvijas leitms varas ceam."26 Uzkrtoa ir autoru vlme komunict galveno vstjumu: Latvijas neatkarbu atbalstja ne tikai latviei, bet ar Latvij esoie krievvalodgie" un - sekojoi - ar PSRS kolonisti. Nav aubu, krievi un krievvalodgie kolonisti patiem balsoja par Latvijas neatkarbu gan 1990.gada 4. maij, gan 1991. gada 3. mart, tau procentuli is balsotju skaits bija oti neliels, izteikts mazkums. To apliecina gan msu, gan citu autoru (t.sk. krievu) ptjumi. Rodas jautjums, ar kdu mri Latvijas Tautas fronte, kas 1991. gad prma relo varu valst, cents iztlot krievvalodgo atbalstu Latvijas valstij lielku, nek tas patiesb bija. Msuprt, atbilde rodama LR AP prieksdtja A. Gorbunova formultaj tz 1991. gada 13. mart, ttad laik starp 3. marta aptauju un 17. marta referendumu par PSRS saglabanu: Ir jsaprot, ka atbalsts Latvijai saistts ne tikai ar to formulu, ka Latvija grib kt neatkarga valsts un ar Krievija to pau dara, bet saistts ar ar to, ka Latvij dzvo liels skaits krieviski runjoo un ar krievu tautbas cilvku liels skaits dzvo Latvij."27 Ttad tas, vai Krievija - un ldz ar to ar pasaules lielvalstis - atzs Latviju k neatkargu valsti, bs atkargs no t, k Latvijai izdosies prliecint Maskavu un Rietumus, ka ne tikai latviei, bet ar eit dzvojoie krievi atbalsta Latvijas neatkarbu. Baltijas valstm kritiskaj 1991.gada skum PSRS vadtjs Mihails Gorbaovs tiei krievvalodgo pozciju izmantoja k galveno argumentu, lai apturtu Baltijas valstu neatkarbas centienus un prliecintu Rietumus nesniegt Baltijai atbalstu. 1991.gada 12. februr PSRS lderis tiks ar Luksemburgas rlietu ministru aku Posu (Jacques Poos), kur Gorbaovam darja zinmu Eiropas Kopienas valstu viedokli: Varas prdale starp PSRS centrlo val-

dbu un dadajm republikm ir oti sarets process, un, msuprt, t piln mr ir tikai jsu kompetence. Taj pa laik ms gribtu izteikt vljumu, lai procesa ietvaros tiktu emts vr Baltijas valstu specifiskais stvoklis. 10 no 12 Eiropas kopienas dalbvalstm nekad nav atzinuas neatkargo Baltijas valstu aneksiju, kuru PSRS veica 1940.gad. Un js pats pirms pris mneiem nosodjt Molotova-Ribentropa paktu, kura rezultt s trs neatkargs valstis tika anekttas. Ms uzskatm, ka tds novrtjums nevar palikt bez rezulttiem. Sabiedrisks domas aptaujas ajs republiks, pirmkrt Lietuv, kur nesen notika balsoana, rda, ka s tautas tiecas uz neatkarbu. ie centieni izsauc lielu rezonansi Eiropas sabiedrb. Td, msuprt, attiecb uz trijm Baltijas valstm, kas savulaik bijuas neatkargas, ir jpiemro diferencta pieeja, saldzinot ar vism prjm republikm." Mihails Gorbaovs uz to atbildja t: Trijs Baltijas republiks ir 7 miljoni iedzvotju. No viiem 3,4 miljoni - nav pam a t i e d z v o t j i [HeKopeHHoe H a c e j i e m i e ] , b e t ,

preczk, ir krievvalodgie: ukraii, krievi, ebreji, baltkrievi u.c. Latvij viu ir 50 procenti, Igaunij - 40. Bet vii negrib atdalties no Savienbas."28 is Gorbaova apgalvojums nebija bez pamata. To pierda gan 1991.gada 3. marta aptaujas rezulttu analze, gan 1991. gada 17. marta referenduma iznkums - lielk daa Latvijas krievvalodgo kolonistu iestjs pret Latvijas neatkarbu. T laika Latvijas AP Prezidija loceklis Jnis kapars uzsver: Patursim prt ar to, ka 17. mart referendums tomr notika, un mums, neraugoties uz Augstks padomes lmumu, ka ms aj referendum nepiedalmies, nebija tiesbu liegt iedzvotjiem taj piedalties. Pusmiljons piedaljs, un 95 procenti no t balsoja par PSRS."29 Pat ja lielk daa krievvalodgo kolonistu iestjs pret Latvijas neatkarbu, Latvijas AP nebija ieinteresta o faktu reklamt, jo Latvijas krievvalodgo pozcija 1991. gad draudja iegt izirou lomu atjaunots Latvijas starptautisks atzanas proces. So secinjumu apstiprina viens no LTF lderiem, Vladlens Dozorcevs, kur Latvijas delegcijas sastv viesojs Maskav 1991.

gada 24. august. aj dien pc tikans ar Latvijas delegciju Krievijas prezidents Boriss Jecins parakstja ukazu par Latvijas atzanu. Dozorcevs atceras, ka bijis tikai viens jautjums, kas Jecinu patiesi interesjis: Viengais, kas izraisja pau sarunu, bija krievu noskaojums Latvij. Jecins interesjs, k krievi attiecas pret neatkarbu. Latviei - skaidrs. Bet k krievi? Gorbunovs tad sacja, ka, lk, eit s krievu cilvks, rakstnieks, deputts. Viam vrds. Un es izskaidroju marta aptaujas prliecinoo aritmtiku par iedzvotju noskaojumu pret neatkarbu." 30 Var pieemt, ka prliecino aritmtika" acmredzot bija ldzga I. Apines 1992. gad publictajm aplsm, kurus apskatjm iepriek. Uz du secinjumu vedina ari LR Augstks padomes 1991.gada 6. marta sdes stenogramma. Taj LTF deputts R. Rikards nca klaj ar du informciju: Ms zinm, ka gandrz puse no cittautieiem bija nobalsojui par neatkargu Latviju. oti vienkri aprini rda, ka apmram 250 000 PSRS pilsou Latvij ir nobalsojui par neatkargu Latviju."31 T k detalizti R.Rikarda aprini nav publicti, nav sti saprotams, kda metodoloija izmantota, lai iegtu du skaitli. Pat ja pieemam, ka LR pilsou aktivitte bija tda k vidji - 87,56% (kaut virkne faktoru liecina, ka t bija lielka par vidjo, skat. iepriek), lai iegtu 250 000 par" balsojuus PSRS pilsous, ir jpieem, ka par" balsojui tikai 77,9% LR pilsou, kas ir maz ticams. Jpiebilst, ka pat gadjum, ja skaitlis 250 000 atbilstu realittei, tas tik un t ir PSRS kolonistu mazkums. Izlasot 1991.gada 6. marta AP sdes stenogrammu, nevar neievrot uzkrtou tendenci LTF deputtiem visdi uzsvrt un paspilgtint cittautieu visai pieticgo par" balsojumu. das rcbas motvi valstij kritiskaj 1991.gada skum ir saprotami. Latvij pamatncijas patsvars PSRS kolonizcijas rezultt bija samazints ldz 52%, pilsou kopums - ldz iziroajm divm tredam. aj situcij rkrtgi svargi bija pankt atbalstu neatkarbas centieniem ar PSRS kolonistu vid. Pretj gadjum LTF izvltais tiesiskais ce draudja nonkt strupce. 32

To, ka situcija patiesi bija kritiska, apliecina ar fakts, ka LTF atteics no skotnji publiskot plna rkot juridiski saistou referendumu neatkarbas atbalstam, bet daudzi LTF deputti balsoja ari pret 1991.gada 3. marta aptaujas rkoanu, jo risks, ka da vislatvijas aptauja vartu noliegt 1990.gada 4. maija neatkarbas atjaunoanas deklarciju, bija prk liels.33 Viens no LTF lderiem un aptaujas organiztjiem Jnis kapars di raksturo 1991. gada marta situciju: Atceros sanksmi Augstkaj padom Gorbunova kabinet. Vi iedeva mums, prezidija locekiem, lielu lapu un ldza, lai prognozjam, cik procentus aptauj dabsim. Riska pakpe bija augsta. [..] Bstambas, riska moments bija liels. Ja iznkums btu negatvs, pretj puse uzreiz sasparotos - btu, kam pieerties. Un lai ari ms necerjm, ka bs tik labi rezultti, ar is pozitvais iznkums liecina par risku. Vairk nek 24 procenti tomr balsoja pret. Turklt, ja em kop visus 100 procentus, kas reistrjuies vlanm, par neatkarbu nobalsotu tikai 64 procenti."34 Pdj piezme ir btiska. Atsevii autori norda, 3 5 ka rkot aptauju, nevis referendumu, Latvijas Augstk padome izlma tiei iemesla d - nebija prliecbas, ka izdosies iegt 2/3 atbalstu jeb 66,7% no visiem republikas iedzvotjiem. Norma par obligti nepiecieamajm divm tredam no iedzvotju skaita bija ietverta PSRS likum par tautas nobalsoanu. Lai ar Latvija formli vairs neuzskatja PSRS likumus par saistoiem, lmums rkot referendumu tomr netika pieemts. T viet LR AP sarkoja iedzvotju aptauju, pirms tam uzsverot, ka aptaujai ir tikai konsultatvs raksturs, bet nav juridiska spka. K atzm Sergejs Mihailovs,36 is Latvijas AP taktiskais solis attaisnojs. Divu tredau iedzvotju atbalstu (66,7%) Latvijas neatkarbai iegt t ar neizdevs. Par Latvijas neatkarbu nobalsoja 64,51% no reistrtajiem vltjiem. Uz o faktu AP 1991. gada 6. marta sd nordja ar Ldztiesbas" deputts Dmanis (skat iepriek). S.Mihailovs rezum, ka tdjdi Latvijai izdevs izstties no PSRS un atjaunot neatkarbu, neiegstot tam 2/3 iedzvotju atbalstu leitm tautas nobalsoan.

Mts B: Latvija neizpildja soljumu pieirt PSRS kolonistiem LR pilsonbu Biei dzirdts apgalvojums, ka Atmodas laik (1989.-1991.) Latvijas Tautas fronte, Latvijas Augstk padome u.c. aicinja PSRS kolonistus aktvi atbalstt Latvijas neatkarbas atjaunoanu un apsolja pieirt viiem Latvijas pilsonbu. Paaudams uz o soljumu, PSRS kolonistu lielk daa ar esot nobalsojusi par Latvijas neatkarbu (mts A), tau Latvija nav izpildjusi viiem doto soljumu (mts B). da nesens Latvijas vstures interpretcija oti izplatta ir Latvijas krievu pres. Klasisks piemrs ir laikraksta Telgraf" redaktores Tatjanas Fastas sniegtais situcijas attlojums: T laika Latvijas varas iestdes faktiski apmnja cilvkus, solot, ka tie, kas bs atbalstjui neatkarbu, dabs Latvijas pilsonbu." 37 Rgas mrs Nils Uakovs: ,,1991. gad, kad balsoja par Latvijas neatkarbu, oti daudz krievu balsoja. Pc tam, k parasti Latvij, pama un uzmeta" - ie cilvki nedabja ne pilsonbu, neko, ko solja Tautas fronte." 38 N. Uakovs gan neatklj, k tiei balsojui krievi (acmredzot domti krievi, kuriem nebija LR pilsonbas, ttad PSRS kolonisti), tau teikt jga no t nemains - iem cilvkiem esot bijusi solta pilsonba, bet nav tikusi iedota. Var pieemt, ka runa ir par automtisku pilsonbas pieiranu, t.s. nulles variantu". Cits Saskaas centra" prstvis Jnis Urbanovis sav atkltaj vstul prezidentei V.Vei-Freibergai uzsver: ,,1991. gada ruden, atjaunojot pirmskara pilsonbu, nacionli domjoie politii klaji rs pie maldinanas, ignorjot tautas aptaujas rezulttus." Urbanovis norda, ka tautas aptauja esot notikusi 1990. gada pavasar (patiesb 1991.gada 3. mart - E. S.) un ka uz ts rezulttiem esot balstjusies 1990.gada4. maija neatkarbas deklarcija. Un piebilst:,Jebkur sagrozjums aj jautjum ir godprtga cilvka necienga bldba."39 No iem cittiem redzams, ka miti un piemumi par to, kas tad patiesb notika Atmodas laik, iet roku rok ar klajm faktu kdm, uz kuru bzes nereti tiek atvasin-

tas closakarbas un veidotas ideoloiskas konstrukcijas odienas politiskajam patriam. Kas tiei tika solts Visbiek tiek minti divi dokumenti. 40 LTF 1990. gada pirmsvlanu programma. Konkrti punkts 2.5.: LTF iestjas par to, lai pilsonba tiktu pieirta visiem Latvijas pastvgajiem iedzvotjiem, kuri izteikui vlanos to iegt un ir saistjui savu likteni ar Latvijas valsti."41 Latvijas Padomju Socilistisks Republikas Augstks Padomes deklarcija Par Latvijas Republikas neatkarbas atjaunoanu" (pieemta 1990.gada 4. maij). Konkrti punkts 8.: Garantt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoiem, kas pastvgi dzvo Latvijas teritorij, socils, ekonomisks un kultras tiesbas, k ar politisks brvbas, kuras atbilst vispratztm starptautiskm cilvktiesbu normm. Tas piln mr attiecinms uz tiem PSRS pilsoiem, kuri izteiks vlanos dzvot Latvij, nepieemot ts pilsonbu."42 K atzst pai nepilsou piekrpanas" tzes aizstvji, 4. maija deklarcijas 8. punkta teksts tomr ir gana visprgs, lai taj vartu saskatt Augstks padomes apstiprintas garantijas pieirt PSRS pilsoiem LR pilsonbu. Sevii emot vr punkta specifisko formuljumu - vienkopus tekst mintas socils, ekonomisks un kultras tiesbas", bet atstatus politisks brvbas". Ttad apzinti nav iekauts formuljums politisks tiesbas", acmredzot, lai izvairtos no jelkdiem prpratumiem nkotn. emot vr minto, mta propagandtji uzsvaru liek tiei uz 1990. gada LTF priekvlanu programmu. Viu pamatarguments: AP vlans LTF sama balsu vairkumu, ttad par to balsojui ar PSRS kolonisti. Un balsoja td, ka LTF priekvlanu programm bija 2.5. punkts, ko PSRS kolonisti iztulkoja k soljumu, ka viiem tiks pieirta LR pilsonba. Kds bija PSRS kolonistu atbalsts LTF 1990.gada vlans ja par izejas punktu emam 1990.gada 4. maija deklarciju un o dokumentu atbalstjuo deputtu patsvaru no kopj AP deputtu skaita, tad konstatjam, ka tas bija 68,65 jeb 138 deputti no 201.

Ekstrapoljot o attiecbu uz tiem vltjiem, kuri vlans piedaljs, varam pieemt, ka ds pats procents jeb aptuveni 2/3 balsoja par LTF kandidtiem, kuri gja uz vlanm ar mri atjaunot Latvijas Republiku. Ir zinms, ka is patsvars atbilst LR pilsou patsvaram Latvij 1990. gad - aptuveni 2/3 no iedzvotjiem. Teortiskais piemums, ka nozmga daa PSRS kolonistu balsojusi par LTF (un LNNK), iespjams viengi td gadjum, ja tikpat liela daa LR pilsou btu balsojusi par kandidtiem, kuri iestjs pret Latvijas neatkarbu, kas savukrt ir maz ticams. Ldz ar to atsauce uz tda politiska spka (LTF) priekvlanu programmu, par kuru vairums nkamo nepilsou nebalsoja, jau pa pamat ir visai savda.

rammas 2.5. punkta nostdnm saskatma Latvijas Pilsou komitejas aicinjum reistrties t.s. pilsou kandidtiem, proti Latvijas iedzvotjiem, kuri pau vlmi LR pilsonbu iegt. Pilsou kandidti, kuri reistrjuies ldz Pilsou kongresa sasaukanai (1990.gada 1.maijs) varja pretendt uz pilsonbas pieiranu, koldz tiks atjaunota Latvijas Republika un atbilstoie likumi. Lai reistrtos, LR pilsoa kandidtam netika izvirztas nekdas prasbas, ar latvieu valodas prasbas nepastvja. Viengais noteikums - vlme kt par LR pilsoni. ie aicinjumi plai tika izplatti gan latvieu, gan krievu valod vis valst. Neskatoties uz to, par pilsou kandidtiem piereistrjs proporcionli oti neliels skaits. Pilsou kongresa vlans piedaljs 28 910 pilsou kandidtu. LR pilsou skaits, kas piedaljs Pilsou kongresa vlans, proporcionli Ko PSRS kolonisti sagaidja no LTF bija nesaldzinmi lielks - 678 862.45 Saska ar apskatmo mtu - PSRS koNevar noliegt, Latvijas Tautas frontes valonisti uzticjuies LTF, jo sagaidjui auto- db bija ar cilvki, kuru skats uz pilsonbas mtisku LR pilsonbas pieiranu, tiei t problemtiku atrs no LTF vairkuma vii toreiz interpretjui LTF priekvla- viedoka. Piemram, Jnis Jurkns un Dainis nu programm teikto: LTF iestjas par to, vns neslpa, ka neatbalsta LTF (un Pilsou lai pilsonba tiktu pieirta visiem Latvijas kongresa) uzstdjumu par 1940.gada pilsou pastvgajiem iedzvotjiem, kuri izteikui kopuma atjaunoanu. Vii iestjs par jauna vlanos to iegt un ir saistjui savu likteni pilsou kopuma veidoanu uz Latvijas pastar Latvijas valsti." vgo iedzvotju bzes. Tiei uz D. vnu un Tiek uzsvrts, ka LTF atbalstjuie kolo- J. Jurknu odien nereti atsaucas piekrpto nisti esot to sapratui k t.s. pilsonbas nulles nepilsou" mta atraotji. Tau LTF oficil variantu" pc Lietuvas scenrija. Lietuv tika pozcija bija cita. T ievrojami atrs no D. atjaunota valsts neatkarba, pc tam pieemta Ivna un J.Jurkna nostdnm. jauna konstitcija un jauns pilsonbas likums, LTF vltji 1990.gad nevarja ar neiesaska ar kuru zinms auu loks (Lietuvas vrot, ka LTF atbalstto kandidtu vid bija pastvgie iedzvotji) automtiski tika pa- LNNK un Pilsou komitejas vadoi darbisludinti par Lietuvas pilsoiem. nieki. Piemram, Andrejs Krasti, kas pc LTF aktviste Marina Kosteecka noliedz, ievlanas AP kuva par AP prieksdtja ka LTF jebkad btu iestjusies par nulles vietnieku. aj status vi 1990.gada 14. variantu" pc Lietuvas parauga, 4 jo pilson- septembr LTV ter detalizti izklstja LR bas automtiska pieirana (visiem ar vienu pilsonbas koncepciju. likumdoanas aktu) un pilsonbas pieirana' Latvijas Tautas front bija prstvts oti tiem, kuri izsaka tdu vlanos (uzrakstda- plas viedoku spektrs. LTF bija gan tie, kas mi atbilstou iesniegumu u.tml.) - nav viens stvja Pilsou kongresa pozcijs, gan tie, un tas pats. Sevii 1990./1991.gada situcij, kas atbalstja nulles variantu". Tiei td kad, k norda B. Cilevis, atteikans no LTF programmatiskie dokumenti tika formuPSRS pilsonbas, lai pieprastu LR pilson- lti gana visprgi, strikti neieemot nevienu bu, btu nozmjis paust pilsonisku drosmi, no polrajm pozcijm. kurul990./1991.gada apstkos visai pamatoVisai preczi LTF nostju pirms AP vti vartu uzskatt par lojalittes apliecinjumu lanm formulja LTF prieksdtja vietatjaunotajai valstij. 44 nieks Ivars Godmanis krievu valodas izdeJatzm, ka zinma ldzba ar LTF prog- vum Atmoda":

Paliek atklts jautjums, kas bs tad, ja Secinjumi ms zaudsim Augstks Padomes pavasara Veicot 1991.gada 3. marta aptaujas (par vlanas. Ar dai situcijai ir nepiecieams Latvijas neatkarbu) un 1991.gada 17.marta preczs darbbas plns. [..] Lk, tad savu lomu referenduma (par PSRS saglabanu) rezulvar splt Pilsou kongress. Es attiecos pret ttu kvantitatvo analzi, k ar konfrontjot o ideju bez kdas histrijas."46 dadu autoru ptjumus par o tmu, vaGodmaa publiski pausto attieksmi pret ram secint, ka lielk daa Latvij nonkuo Pilsou kongresu un sekojoi ar pret pilson- PSRS kolonistu 1991. gad iestjs pret Latbas problmu bija grti prprast. 2005. gad vijas neatkarbu. I. Godmanis uzsvra: Ldzgu secinjumu, proti, ka vairums Man prmeta, ka Tautas fronte esot kriePSRS kolonistu Latvij aktvi neiestjs par vus apmnjusi - soljusi visiem neatkarbas ' LR atjaunoanu, varam izdart, izanalizjot atbalsttjiem pilsonbu, bet neesot iedevusi. 1990.gada Augstks Padomes vlanu reTda soljuma nekad nav bijis."47 zulttus un Latvijas Pilsou komitejas datus Ar LTF deputts Vladlens Dozorcevs, par LR pilsou kandidtu reistrciju. kas pats neatbalstja LTF oficilo nostju pilT k mums neizdevs atrast faktoloisku sonbas jautjum, noliedz mtu par solto apstiprinjumu apgalvojumam, ka Latvijas pilsonbu: nepilsou jeb PSRS kolonistu vairums btu Runas par to, ka Tautas fronte btu atbalstjui LR neatkarbu, uzskatm o apsoljusi pilsonbu visiem, tas ir absolts iz- galvojumu par nepamatotu. domjums. [..] Pamatnosacjumi, uz kuru Izanalizjui avotus un literatru, kur is bzes attstjs ideja [par 1940.gada pilsou apgalvojums mints, varam konstatt, ka tie kopuma atjaunoanu], bija ierakstti jau LTF nav zintniski vai statistiski ptjumi, bet gan 1. kongresa un vlk 2. kongresa lmumos. preses publikcijas un atseviu sabiedrisku Programm bija punkti, kuri izskaidroja, k darbinieku un politiu publicistiski raksti un tiks risinta problma. [..] Persongi es biju memuri. Tdjdi varam izdart secinjumu, pret dalanu pilsoos un nepilsoos, biju ka mts par PSRS kolonistu vairuma atbalstu pret to no pirms dienas."48 Latvijas neatkarbai visdrzk ir radies poliLasot 1990./1991.gada presi, redzam, ka tisks konjunktras rezultt. ar citiem krievvalodgajiem tolaik nebija Veikui avotu analzi, konstatjam, ka is nekdu ilziju par LTF nostju pilsonbas mts pardjs jau 1991.gad un t izplatbu jautjum - gan pirms 1990.gada AP vl- sekmja Latvijas Tautas fronte un LR Auganm, gan vl jo vairk pirms 1991.gada 3. stk Padome. marta aptaujas. Msuprt, tam bija divi galvenie iemesli: Piemram, vlkais Saeimas deputts lai leitimiztu 1990.gada 4. maij atjauVladimirs Buzajevs 1991.gada 7. februri nots Latvijas Republikas valsts varu, radot laikraksta Sovetskaja Latvija" ievadrakst, iespaidu, ka to atbalsta ne tikai LR pilsoi, analizdams Latvijas pilsonbas projektu, bet ar lielk daa PSRS kolonistu; vilka tieas paralles ar Dienvidfrikas aparlai veicintu atjaunots LR starptautisku tedu un brdinja lastjus, ka saska ar atzanu. esoajm pilsonbas koncepcijm msu vl Konstatjams, ka ar pc LR atjaunoanas nedzimuie brni bs atbildgi par Ribentro- mts turpinjis splt btisku lomu Latvijas pa-Molotova pakta noslganu." 49 politiskajos procesos, piemram, veidojot Ldzga satura publikcijas bija plai iz- Latvijas sabiedrbas integrcijas politiku. plattas ar citos Latvijas krievu izdevumos. K odien konstat kdreizjie LTF un Tajs lastjiem detalizti izklstja argumen- LR lderi, 50 integrcijas politika cietusi netus, kd nepiecieams balsot pret Latvijas veiksmi liel mr td, ka t bija balstta neatkarbu. Galvenais arguments - jums uz nepareiziem piemumiem. Tam nevar nedos pilsonbu". nepiekrist. Ldz ar to nav pamata apgalvot, ka PSRS LTF vadoie darbinieki (piemram, Jkolonisti nezinja LTF nostju pilsonbas jau- nis kapars) odien atzst, ka tas kontintjum. Vii to zinja, un tiei td vairums gents, kur balsoja pret Latvijas neatkarbu (< no viiem balsoja pret. 400 000), liel mr ir atncis ldz odienai."51

Pc btbas ds konstatjums nozm, ka PSRS kolonistu (nepilsou) vairums Latvij nekad nav mainjui savu 1991.gad pausto negatvo attieksmi pret Latvijas valsti. s attieksmes spordisks izpausmes novrojamas publiskaj telp ar odien, piemram, TV5 aptauj skattju vairumam balsojot par versiju, ka LR izveide ir bijusi kda. Lai ari dai auditorijas nostjai tiek minti virkne iemeslu, skot ar krievvalodgo vilanos, apkrpanu (msu apskattais mts) un bezmaksas latvieu valodas kursu nenodroinanu, 52 msuprt, nav pamata uzskatt, ka 1991.gad viu viedoklis par LR izveidi btu bijis atirgs. Ironiski, ka valsts varas leitimittes vairoanai konstrutais un sabiedrbas konsolidcijai izmantotais mts odien kuvis par ldzekli tiei pretju mru sasnieganai. Politiskie spki, kas 1991.gad aicinja Latvijas iedzvotjus iestties pret Latvijas neatkarbu, tagad, mainoties politiskajai konjunktrai, prmui LTF radto mtu un

izmanto to, lai nepilsou vid stu neuzticbu pret Latvijas valsti. Krievvalodgaj pres plai izplatts apgalvojums, ka Latvijas valsts 1991.gad esot piekrpusi PSRS kolonistus - viu vairums balsojis par Latvijas neatkarbu, bet pilsonbu, kura bijusi solta, nav samis. Veikui LTF programmatisko dokumentu un LR AP lmumu analzi, varam konstatt, ka ar is apgalvojums negst faktoloisku apstiprinjumu. Tpat vrojams, ka mta izplattji, biei nespdami konkretizt savu apsdzbu, izdara visprgas nordes uz Latviju un latvieiem, secinot, ka latvieiem nevar uzticties. Uztraucoi, ka di secinjumi pards ne tikai preses slejs, bet ar akadmisku autoru rakstos. 53 Tdjdi redzam, ka savulaik vienotbas ilzijas radanai konstrutais mts odien k bumerangs ir atgriezies atpaka un tiek izmantots, lai radtu starpnacionlu neuzticanos un eltu Latvijas sabiedrbu.

Atsauces un skaidrojumi
1 Dakrt avotos tiek lietots termins "migranti" vai "imigranti", lai apzmtu PSRS pilsous, kuri prceoja uz Latviju pc ts vardarbgas inkorporcijas Padomju Savienb, tau is apzmjums nav uzskatms par korektu 1940.-1991.gada kontekst, kad Latvija de facto nebija nedz politiski, nedz ekonomiski neatkarga valsts. Kolonists - kolonijas iedzvotjs, kas ieceojis no metropoles [Svevrdu vrdnca", Jumava, 1999] Kolonija - valsts vai teritorija, kam nav politiskas vai ekonomiskas patstvbas un kas atrodas citas valsts - metropoles - var [turpat]. 2 Saska ar LR Augstks Padomes 1991. gada 15. oktobra lmumu "Par Latvijas Republikas pilsou tiesbu atjaunoanu un naturalizcijas pamatnoteikumiem" Latvijas pilsonba tika atzta aptuveni 2/3 Latvijas iedzvotju. Avots: http://www.pctvl.lv/?lan g=lv&mode=party&submode=questions& page_id=853 3 Latvijas Tautas fronte iestjs par Latvijas neatkarbu no 1989.gada 31. maija (LTF Domes valdes aicinjums). 4 Balstoties uz priekstatu par pao vsturiski-politisko situciju Latvij 1991. gada pirmaj pus, Pri un ulcs pieem, ka latvieu ldzdalbas tendence aptauj par Latvijas neatkarbu tiecas uz 100%, k ar no latvieiem, kuri piedaljs aptauj, par neatkarbu nobalsoja 100%. Pdjo piemumu, analizdams 1991.gada 3. marta aptaujas rezulttus, izdara ar Vladimirs Buzajevs: Ey3aeB, B/ia^MMnp. HeepaMane Jlameuu, 2007, c.14. 5 Pri, Gatis, ulcs, Uis. Etniskie balsojumi, atskatoties uz 1991. gada 3. marta aptaujas pieredzi. Rga, 2001: http://home. lu.lv/~politics/raksti/3.MARTS/3.MARTS, htm 6 Ey3aeB, Bjia^MMiip. Heepa^dane Jlameuu, 2007, c.14. 7 Zari, Vilnis. Kas balsoja par neatkarbu? Latvijas Avze, 2006, 3. marts. 8 By3aes, Bna^MMMp. HezpaMdane Jlameuu. 2007, c.14. 9 Avots: http://www.pctvl.lv/?lang= lv&mode=party&submode=questions&pa ge_id=853 10 JIopeHI, OpMC. JBJIfleTCfl 7IM

flByxo6mMHHoe

rocyp;apcTBO

Hen36e>KHbiM

6ynymnM? Diena (krievu vai), 2.1pp 1997, 25. okt. 11 Piemumu, ka par neatkarbu balsoja 100% no aptauj piedaljuos latvieu skaita, izmanto gan Pri un Sulcs, gan Buzajevs. Cittautieu - LR pilsou - par" balsojuma patsvars, pieemts, balstoties uz faktu, ka uz o cilvku grupu neattiecs galvenais neatkarbas pretinieku arguments - palikana bez pilsonbas neatkargaj Latvij. Krievvalodgo PSRS kolonistu un krievvalodgo LR pilsou dads motivcijas uzsver ar Latvijas ebreju kopienas lderis [1997] Grigorijs Krupikovs: JlaTBMH He
6yn;eT STHHHecKM o f l H o p o f l H o f i CTpaHOM,

Diena (krievu vai), 2. lpp., 1997, 23. dec. 12 OypMaH, J, ajopoaiHioK, 3 . Ilpimi>KeHiie Bairran: Ea;:TwiicKi'ie pyccKne m 6anTiiMCKne KynbTypbi. Mup Poccuu, Ne 3, 2004, c. 106. 13 Skotnji 1991.gada 3. marta aptauju aicinja boikott ari Latvijas neatkarbu atbalsto Pilsou komiteja, norddama uz das aptaujas leitimittes problmm, ja taj piedals PSRS kolonisti. Tau, k atzm, Pri un ulcs, vlk is aicinjums tika atsaukts. 14 http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991 / st_910306.htm 15 Bleiere, D. Latvija 1985.-1996. gad: Notikumu hronika. Rga: Demokrtijas attstbas centrs, 1996. 51. lpp. 16 Par nepilsou tiesbm Espland iestjas ap 300 cilvku", BNS, 2000. gada 4. marts, http://www.delfi.lv/archive/print. php?id=49010 17 l e T p o s a , A. C. O^epe^Han npoBepica Herpa>KflaH? Hoean Ta3ema, 2007, 4. okt., 5.1pp. 18 P i e m r a m : http://www.shtab.lv/ main.php?w2=doc&id= 138 19 http://www.zapchel.lv/index.php?la ng=ru&mode=rakurs&submode=happend &page_id=6958 20 http://www.rg.ru/2005/05/28/lavrov. html 21 http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910306.htm 22 http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/article.php?id=29287627 23 Ka6aHOB, HMKonaii. Lena He3aeucuMocmu. Dvina, 2006, c.89.

Turpat. 80.-89. lpp. Apine, I. Nacionl paapzia ce uz demokrtiju. Latvijas Zintu Akadmijas Vstis, Nr.10, 1992, 20.-22.lpp' 26 Lais, P. 1991. gada 3. marta referendums. No: Latvijas Tautas fronte 1988-1991: Veltjums Treajai Atmodai un Latvijas Tautas frontes dibinanas desmitgadei. Rga: Ja sta, 1998. 252.-253. lpp. 27 http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910313.htm 28 Pii6MHMHa, A. Lop6aneB nofl flaBjiemieM, Hac, 31.01.2006. http://www.chas-daily.com/ win/2006/01/31/v_032.html?r=3 29 Avoti, Viktors. Aptauja riskant laik. Neatkarg Rta Avze, 2006, 3. marts, 2- lpp. 30 "HacTOimee npomeflinee BpeMa", Telegraf, 2009, 6. apr., 13. lpp. 31 http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/199 l/st_910306.htm 32 LTF izvltais tiesiskais ce balstjs uz PSRS okupcijas administrcijas, LPSR, vlto varas orgnu izmantoanu, lai atjaunotu Latvijas Republiku. T k leman varja piedalties ar visi PSRS okupcijas laik Latvij iebraukuie kolonisti, pastvja liels risks, ka d veid neatkarbu var neizdoties atjaunot. Citu tiesisko ceu bija izvljies Pilsou kongress. 33 Skk epizode aprakstta Arnolda Brza memuros Armalnieka itumi" 34 Avoti, Viktors. Aptauja riskant laik. Neatkarg Rta Avze, 2006, 3. marts, 2. lpp. 35 http://www.russkie.org/index.php" ?module=fullitem&id=8361 36 Turpat. 37 B 3epKane pocciiiicKoro MHTepHeTa y JlaTBMM )KyTKoe nnio. Tenezpatfi, 2005, 4. aug., 4. lpp. 38 Politiskaj diskusiju duel "Kur bs Pukins?" tiekas Nils Uakovs no "Saskaas centra" un Juris Dobelis No TB/LNNK, Radio SWH, 2006. gada 31. august, 09:07 http:// www.tvnet.lv/zinas/latvija/212968 39 http://www.apollo.lv/portal/news/ articles/30612 40 Skat. piemram, sadau " H T O 6MJIO o6em;aHO 6yflyiiiiM Herpa>KflaHaM" rakst
25

24

" 1 0 apryMeHTOB 3 A npaBO HerpajKflaH

YNACTBOBATB B MYNIMIINAZIFAHBIX

Bbi6opax",

Hac, 2008, l l . s e p t . , 2 . lpp. 41 Latvijas Zintu akadmija. 4. maijs. Rakstu, atmiu un dokumentu krjums par Neatkarbas deklarciju. Fonds Latvijas Vsture, 2000, 333. lpp. 42 Turpat, 6.1pp. 43 CpoM, AHHa. MM KaK 6ya;TO 6M ocTa/racb B 1991 rofly. Diena (krievu vai.), 1997. 10. sept., 6. lpp. 44 Ka6aHOB, HMKOJiaii. Lena He3aeucuMocmu. Dvina, 2006, 56.1pp. 45 LR Pilsonis, Pilsou Kongresam velttais 3. specilizdevums, 1990.g. aprlis/ maijs, 6.1pp. 46 K He3aBMCMMOCTM -uiar 3a inaroM. AmModa, 1990, 2. janv., 1 .lpp. 47 Godmanis, Ivars. Sda integrcija nekad nerealizsies. Latgales Laiks, 2005, 2. aug., 4. lpp. 48 Ka6aHOB, HMKOnaii. Iena ue3asu-

cuMOcmu. Dvina, 2006, 200.lpp. 49 Ey3aeB, B. TpeBOJKHbiii Mecflu, H H B a p b . . . . CoeemcKK JlameuR, 1991, 7 ()eB. 50 Skat., piemram, Godmanis, Ivars. da integrcija nekad nerealizsies. Latgales Laiks, 2005, 2. aug., 4. lpp. 51 Avoti, Viktors. Aptauja riskant laik. Neatkarg Rta Avze, 2006, 3. marts, 2. lpp. 52 Intervija ar T V 5 r a i d j u m a "Bez Cenzras" vadtju Andreju Mamikinu: http://www.politika.lv/temas/sabiedribas_integracija/intervija_ar_andreju_mamikinu 53 Skat., piemram, Sergej s Kruks, RSU asocitais profesors, "Latvietis lietiais. Cittautiea piezmes". http://www.politika.lv/temas/sabiedribas_integracija/15523/

Abstract
The Role of Soviet settlers in restoration of Latvia's independence, 1989-1991: Myths and Reality The Soviet occupation of Latvia lasted f r o m 1940 to 1991 (excluding 1941-1944). Over the post- war decades of the Soviet rule ethnic composition of Latvia's population was substantially altered. As the result of the Soviet Union's policy of deportation of local ethnic groups, Russification and colonization, the share of Latvians in Latvia was decreased to all time low - 52%. The share of Soviet settlers in Latvia (predominantly f r o m Russia, Belarus and Ukraine), on the other hand, skyrocketed. By the end of the Soviet occupation in 1991 the Russian-speaking settler c o m m u n i t y became the d o m i n a n t p o p u l a t i o n group in seven largest cities of Latvia and made . up approximatively one third of the whole population of Latvia. What was their role in Latvia's struggle for self-governance in the late 1980s and did they support restoration of Latvia's independence in 1991 - this is the main question addressed in this paper. As the main source of quantitative reference the author uses results of polls, elections and referendums held in Latvia during the reviewed period, involving participation of both citizens of Latvia and the Soviet settlers at that time residing in Latvia. The paper particularly focuses on the poll organized by the Latvia's Supreme Soviet in March 3rd, 1991, also referred to as Independence referendum, in which 1 666 128 voters took part, 73,68% of which voted in support of Latvia's independence. The author also analyzes the referendum held in Latvia in March 17th, 1991, in which 501 280 voters took part, 95% of which voted in support of continuation of the Soviet rule, or against Latvia's independence. Combining quantitative analysis of poll results with findings and studies of other authors on this issue, the author draws a conclusion that the vast majority of the Russian-speaking settlers in Latvia did not support the restoration of Latvia's independence.