You are on page 1of 3

Ministru prezidenta Valda Dombrovska piedāvājums

Reformu vadības grupas darbības virzieniem 2010.gadā


Reformu vadības grupa (RVG) tika izveidota, lai „nodrošinātu strukturālās reformas valsts
pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, birokrātijas mazināšanu un ekonomikas
stimulēšanu likumprojekta "Par valsts budžetu 2010.gadam" sagatavošanā”.

Valdības partneru aktīva līdzdalība 2010.gada valsts budžeta sagatavošanā bija jauna pieeja,
kas līdz šim ne reizi nebija izmantota. Procesa gaitā tika pieļautas dažas kļūdas, taču kopumā
šī pieredze jāvērtē kā būtisks un pozitīvs solis sabiedrības iesaistīšanā būtisku lēmumu
pieņemšanas procesā. Lai gan ar apstiprināto budžetu pilnībā apmierināta visticamāk nav
neviena no tā tapšanā iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu ātrāku un sekmīgāku valsts
izkļūšanu no krīzes situācijas, nepieciešama vēl aktīvāka RVG darbība 2010.gadā.

Pirmais uzdevums krīzes pārvarēšanai bija valsts maksātspējas nodrošināšana. Šajā laikā,
balstoties uz ierobežotajiem laika un finanšu resursiem, tika pieņemti daudzi īstermiņa
risinājumi, kas ne vienmēr bija paši pareizākie valsts ilgtermiņa attīstības kontekstā. Tomēr,
lai atjaunotu valsts attīstības prognozējamību, nepieciešams visu uzmanību vērst uz valsts
attīstības plānošanu vidējā termiņā, nodrošinot ikvienai sabiedrības grupai tik nepieciešamo
stabilitātes sajūtu.

Īpaši svarīga vidēja termiņa plānošana kļūst brīdī, kad Latvija saskaras ar aizvien jauniem
izaicinājumiem, kā, piemēram, daudz piesauktā uzņēmumu migrācija uz zemāku nodokļu
valstīm, Igaunijas iespējamā iestāšanās eiro zonā, kā arī nepieciešamība atdot aizņemtos
līdzekļus. Šī iemesla dēļ nepieciešams skaidrs un visām pusēm akceptējams vidēja termiņa
plāns, nevis kārtējais birokrātiskais, citus dublējošs un atkārtojošs dokuments, kas iegultu
plauktā līdzās daudziem citiem jau sarakstītajiem plāniem, stratēģijām un programmām.

Ievērojot visu šo, Reformu vadības grupai ir jākļūst par vidēja termiņa reformu vadības
centru un galveno viedokļu saskaņošanas un kompromisu panākšanas forumu. Lai varētu šo
funkciju pilnvērtīgi īstenot, RVG darbībā tiks pieaicināti visu koalīcijas partneru pārstāvji.

RVG darbības pamatprincipi

Sadarbības princips – RVG locekļi strādā kopīga mērķa un visas Latvijas sabiedrības
labā, mēģinot rast saskarsmes punktus un kompromisa risinājumus, nevis akcentējot
atšķirīgo.

Līdzdalības princips – visām ieinteresētajām pusēm ir iespēja paust savu viedokli un


līdzdarboties RVG nosprausto darbības uzdevumu īstenošanā, mēģinot saskaņot
dažādu ieinteresēto pušu intereses.

Atbildības princips – ikviens grupas loceklis ir līdzatbildīgs par tās darbības procesa
efektivitāti, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par to īstenošanu un sasniegtajiem
rezultātiem.

Uzraudzības un novērtēšanas princips – RVG rūpīgi seko līdzi plānoto un īstenoto


reformu ietekmes izvērtējuma kvalitātei, kā arī pieprasa atskaites par paveikto
prioritārajos savas darbības virzienos.

1
Finansiālo iespēju princips – izstrādājot priekšlikumus valsts politikas izmaiņām,
RVG izvērtē valsts budžetā esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus un piedāvā
efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām
izmaksām.

Sociālā taisnīguma princips – RVG piedāvātie risinājumi un izmaiņas valsts politikā


ir balstītas pieejā, ka nabadzīgākajiem un mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem
ir jāmaksā mazāk nekā bagātākajiem un pārtikušākajiem.

Prioritārie darbības virzieni 2010.gadā

2010.gadā nepieciešams turpināt darbu būtiskākajos reformu virzienos – ekonomikas


izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte – lai vidējā termiņā
sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpināt Latvijas konkurētspēju.

Latvijas konkurētspējas saglabāšana un kāpināšana ir stratēģiskais virsmērķis, kura


panākšanai jāmobilizē visi iekšējie resursi. Diemžēl 2008. un 2009.gada laikā, kā arī vēl
pirms tam, ir sagatavoti daudzi un dažādi plāni un ziņojumi, kas savstarpēji daļēji
dublējas, un vairs neatbilst esošajai sociāli ekonomiskajai realitātei. Konkurētspējas
saglabāšana un tai pakārtotie veicamie pasākumi jāskata sākotnēji trīs Baltijas valstu
kontekstā, pakāpeniski paplašinot tvērumu līdz Baltijas jūras reģionam.

Ekonomikas izaugsme
Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un tai labvēlīgu apstākļu radīšana ir pamats gan valsts
konkurētspējai, gan budžeta ienākumiem, gan sociālajai drošībai. Šī iemesla dēļ:

1. Latvijas starptautiskās konkurētspējas un vienlaicīgi uzņēmējdarbības attīstības


stūrakmens ir valsts vidēja termiņa nodokļu politika, kas dotu skaidru signālu gan
ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem par valsts plānoto rīcību ar nodokļiem ,
turklāt ieviešot principu, ka izmaiņas nodokļu politikā stājas spēkā gada laikā pēc to
pieņemšanas valdībā un Saeimā;

2
2. nepieciešams daudz aktīvāk turpināt darbu pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides
radīšanas un regulatīvās vides vienkāršošanas, ne tikai ieviešot dzīvē valdības jau
apstiprināto mikro uzņēmumu atbalsta koncepciju, bet arī turpinot identificēt un
mazināt administratīvos šķēršļus, kā arī panākot ēnu ekonomikas mazināšanos un
godīgas konkurences veicināšanu;
3. uzņēmējdarbības vides atvieglošanā nepieciešams pievērst īpašu uzmanību
pasākumiem, kas veicina jaunu darba vietu radīšanu;
4. eksportējošo un eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam nepieciešams pievērst īpašu
uzmanību, nodrošinot maksimāli vienkāršu nepieciešamo formalitāšu kārtošanu, kā arī
īpašu apkalpošanu atbildīgajās valsts pārvaldes institūcijās;
5. ES struktūrfondu līdzekļu racionālāka un mērķtiecīgāka izmantošana uzņēmēju
atbalstam, panākot jau apstiprināto programmu ātrāku īstenošanu, birokrātijas
samazināšanu un tādējādi arī ekonomikas sildīšanu.

Sociālā drošība
Stabilitātes sajūta nepieciešama ne vien uzņēmējdarbībā, bet arīdzan domājot par katra
sabiedrības locekļa dzīvi, tostarp ievērojot pēdējā laikā novērojamo tendenci cilvēkiem
doties strādāt ārpus Latvijas. Cilvēku motivēšanai strādāt Latvijā un Latvijas valsts labā
svarīgi ir:

1. izstrādāt un plaši izdiskutēt iespējamās izmaiņas pensiju sistēmā, nodrošināt tās


ilgtspēju un uzticamību;
2. nodarbinātības veicināšana ir 2010.gada būtiskākais risināmais uzdevums, kas
saistāms gan ar jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu iniciēšanu, gan esošo
novērtējumu, gan arī pašnodarbinātības un mazās un vidējās uzņēmējdarbības
uzsākšanas veicināšanu, jaunu darba vietu radīšanu un atjaunošanu;
3. īstenot ciešu veselības un izglītības reformu monitoringu, rūpīgi sekojot to
īstenošanai un radītajām sekām, kā arī sociālā drošības tīkla stratēģijas ieviešana,
nepieciešamības gadījumā lemjot par papildu vai koriģējošiem pasākumiem.

Valsts pārvaldes efektivitāte


Valsts attīstība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri, profesionāli un kvalitatīvi, kā arī ar
kādiem resursiem darbojas tās pārvaldes mehānisms. Jāturpina ieviest valsts pārvaldes
optimizācijas plānā paredzētos pasākumus, tostarp:

1. nepieciešams turpināt uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas, aiz
katras no tām identificējot konkrētus klientus un viņa saņemtos pakalpojumus. Šim
darbam līdztekus lieko funkciju pārtraukšanai jāturpina arī funkcijas deleģēšana
nevalstiskajam sektoram;
2. atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde, izvērtējot un izanalizējot iespēju
atbalsta funkcijas nodot ārpakalpojumam;
3. nepieciešams paātrināt un pabeigt darbu pie valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla
optimizācijas, tostarp izveidojot izmaksu efektīvu, kvalitatīvu un pieejamu publisko
pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados.