Piektdiena, 2011. gada 4.

februāris LE FIGARO
18. lpp. FOCUS F

VALDIS DOMBROVSKIS, MINISTRU PREZIDENTS

«Mūsu lielākais izaicinājums ir nodarbinātība. Lai nodrošinātu izaugsmi,
jāpiesaista ārvalstu investīcijas. Mums jāpaātrina reformas, jāsamazina
valsts pārvaldes izdevumi. Nodokļu jomā mērķis ir mazāk aplikt ar
nodokļiem darbaspēku, bet vairāk – patēriņu un īpašumu. Budžeta
konsolidācija šogad būs 2,2 % no IKP.»

[fotoattēla paraksts]
Reklāmas kampaņa Rīgā pirms Saeimas vēlēšanām

Latvija, taupības pasākumu laboratorija Eiropai, no krīzes iziet

novājināta
SVF un ES uzraudzībā Rīga samazināja izdevumus un algas. Pēc diviem
gadiem tautsaimniecība atgūstas, bet tautai par to pārāk smagi jāmaksā.

ANNE CHEYVIALLE
Ipašā korespondente Rīgā

BALTIJAS VALSTIS. Latvijas ekonomiskais varoņdarbs/sasniegums

pelnījis ievērību. Pēc smagas lejupslīdes un diviem taupības pasākumu
gadiem, pēc izdevumu samazināšanas, kas atbilst 15% no IKP, Latvija
beidzot atjauno izaugsmi. «Valdība nedevalvēja latu, tai bija drosme
ieviest visstingrākos taupības pasākumus Eiropā,» komentē Gabriele
Giudice, Briseles «acs» Rīgā, kura pienākums ir uzraudzīt budžeta
pasākumus.
Kopš 2008.gada nodota SVF un ES aizgādnībā, Latvijas valdība apmaiņā
pret 7,5 miljardu eiro finansiālu palīdzību apņēmusies pārstrukturēt un
samazināt deficītu līdz 10% 2009. gadā un līdz 3% 2012. gadā, cerot
2014. gadā iekļauties eirozonā.
Esot pusceļā, kādreizējais «Baltijas tīģeri » pēc Briseles eksperta vārdiem
virzās uz nospraustajiem mērķiem. Tautsaimniecība vēl ir zem nulles
līnijas (-0,5% pieaugums 2010.g.), bet tā aktivizējas, pateicoties
eksportam, kas kļuvis konkurētspējīgāks nevis devalvācijas, bet algu
samazināšanas rezultātā. Atsākas investīcijas un samazinās bezdarbs.
Standard & Poor’s aģentūra paaugstinājusi valsts kredītreitingu. Ar šādu
politisku drosmi: premjerministrs, cilvēks, kas «orķestrējis » trīs taupības
budžetus, pagājušā gada oktobrī tika ievēlēts atkārtoti. Latvija ir paraugs,
kas pierāda, ka var būtiski konsolidēt bez devalvācijas, ar izaugsmi un
politisku veiksmi, atzīmē Mārtiņš Kazāks no Swedbank.
Par to jādomā arī eirozonas perifērijas valstīm Īrijai, Grieķijai, Spānijai
un Portugālei, kas pakļautas stingriem taupības plāniem, no kuriem
neredz izeju.
Iedzīvotāji samierinājušies [ar likteni]
Valdis Dombrovskis neiesaka nevienai valstij ķerties pie šādiem
līdzekļiem. Iedzīvotājiem tie bija sāpīgi: viņiem bija jāpieņem algu
samazinājums pat līdz 80% ! Latvija nenoraidīja « rūgtās zāles ».
Latvieši, kas pazinuši daudz grūtākus laikus (okupācijas, deportācijas),
iemācījušies pazemīgi liekt muguru. Arī arodbiedrību pārstāvniecība ir
vāja, atzīst krievvalodīgais žurnālists Andrejs Hotejevs no Telegraf.
Premjerministrs Dombrovskis aizstāvas, teikdams, ka pirms krīzes algas
esot ievērojami palielinājušās, un šodien esam atgriezušies 2006. gada
līmenī. Taupības pasākumus pavada sociālie pasākumi : paplašināts
finansējums bezdarbnieku atbalstam – simtlatnieku programma (100 Ls
mēnesī par 6 mēn. sabiedriskiem darbiem). Atsaukušās un iekļautas apm.
70 000 personas un vēl 40 000 gaida savu kārtu. Atgūšanās ir trausla un
ļoti atkarīga no tirdzniecības ar lielajiem kaimiņiem – Krieviju un
eirozonu, kas cenšas atgūt ritmu pēc krīzes.

[grafiks]
IKP pieaugums
• 2007 2008 2009 2010* 2011*
• +10%-4,2%-18% -0,4% +3,3%
Bezdarba līmenis
• 2007 2008 2009 2010* 2011*
• 6% 7,5%17,1% 19,3%17,7%
*prognozes
avoti: EK, Eurostat

TAUPĪBAS PLĀNS
_ Algu samazinājums pat par 80%.
_ Sociālās palīdzības un pabalstu sarukšana.
_ Sabiedrībai sniegtie pakalpojumi sarūk: pašvaldību
apvienošana, skolu un slimnīcu slēgšana.
_ Paaugstinās nodokļi, tostarp PVN no 18% līdz 22%.

Devalvācija: bankas teica nē…

Krīzes smagākajā posmā 2009. gada pirmajos mēnešos tirgi izdarīja
stipru spiedienu, lai tiktu atcelta fiksētā valūtas kursa sistēma, kas latu
piesaista eiro, un tādējādi ļautu tautsaimniecībai atkal uzelpot. Latvijas
valdība pretojās un nevēlējās attiekties no piesaistes eiro. Visvairāk lata
devalvācijai - variantam, ko tomēr atbalstīja CVF - pretojās zviedru
bankas, kuras caur savām vietējām filiālēm bija saistītas ar Latvijas
iedzīvotāju ņemtajiem nekustamā īpašuma kredītiem. 80% aizdevumu
Latvijā bija noformēti eiro. Devalvācija būtu nostādījusi zviedru bankas
bīstamā situācijā.

Pastāv ievērojams "smadzeņu noplūdes" risks

Intervija ar bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura pauž bažas par
savas valsts nākotni.
LE FIGARO. – Vai Latvija izskatās pēc "taupības pasākumu
laboratorijas"?
VVF: Runas par laboratoriju vedina uz domām, ka mēs pārējai Eiropai
esam izmēģinājuma trusīši! Šis drīzāk ir izdzīvošanas jautājums, un
iedzīvotājiem par to nākas dārgi maksāt. Simtiem latviešu atstāj valsti.
Pēc iestāšanās ES sākās emigrācijas vilnis uz Lielbritāniju un Īriju, jo tur
bija lielākas algas. Šodien turp brauc meklēt darbu un nākotnes izredzes.
Pastāv ievērojams smadzeņu noplūdes un depopulācijas risks, jo arī
dzimstības rādītāji ir dramatiski samazinājušies. Ģimenēm nav
pārliecības, ka varēs izaudzināt bērnus.
Vai uzskatāt, ka taupības režīms bijis par stingru?
Noteikti. Taču mums nav izvēles. Parex maksātnespēja tuvināja krīzi, un
devalvācija nebija iespējama. Man rada bažas valsts sociālā struktūra,
mūsu veselības, izglītības, pētniecības sistēma… Piemēram, nācās slēgt
slimnīcas, kas bija ar lieliem izdevumiem aprīkotas pēc neatkarības
atgūšanas. Starptautisko aizdevēju spiediena rezultātā šogad valdībai
atkal jāatrod iespējas apgriezt budžetu vēl par 50 milj., neizslēdzot
vecuma pensijas, kas jau tā ir zemas. Bezdarbnieku vidū jau ir ģimenes,
kas cieš badu. Pagājušogad inflācija pieaugusi par 1,5%. Nodokļu
kāpums smagi gulstas arī uz pirktspēju. Bankas, kas uzplaukuma gados
deva kredītus pilnā sparā, tagad nelabprāt palīdz MVU.
Vai atbalstāt pāreju uz eiro?
Latvijai kā mazai Krievijas kaimiņvalstij šāds novietojums var dot
priekšrocības tranzītam un tirdzniecības attiecībām, taču pastāv politisku
motīvu izraisīta ekonomiskā spiediena draudi. Es atbalstīju mūsu
iestāšanos ES, kas man šķita sniedzam gan ekonomiskas, gan politiskas
priekšrocības. Eiro ir loģisks turpinājums. Igaunija šeit mūs apsteigusi,
jau krietni agrāk izdarot izvēli par labu nulles deficīta budžetam. Savu
astoņu prezidentūras gadu laikā argumentēju, ka mums jāizvairās
deficīta, jāveido rezerves un jāiegrožo inflācija.
Kādi ir Latvijas dzinējspēki?
Inovācija un uz kvalitāti koncentrēta konkurētspēja. Jākoncentrējas uz
nišām, kur mums ir ievērojama pieredz: kokapstrāde, farmakoloģija,
transports, loģistika un pakalpojumi.
Eiropas un pasaules ekonomikas konteksts nav viegls. Iedzīvotāji no
valdības gaida skaidri formulētu nākotnes redzējumu.

Melnā tirgus vārstulis

Katru nedēļu bezdarbniece, vientuļa divu bērnu māte mēro 600 km no
Pierīgas līdz Bialystok pilsētai Polijā. Pateicoties ļoti izdevīgajam zlota
maiņas kursam, kas ir zemāks kā latam, viņa iepērk preces, kuras pēc tam
pārdod caur kioskiem un privāti. Viņai 'melnā tirdzniecība' ir vienīgais
iztikas avots. Kontrabandas apjomu grūti izvērtēt; tā krīzes laikā ļoti
attīstījusies, jo sevišķi Krievijas pierobežā.
«Latvieši Krievijā pērk degvielu, tur tā ir lētāka, jo mazāk aplikta ar
nodokli; pērk arī alkoholu un cigaretes...», skaidro premjerministrs
Valdis Dombrovskis.
Nodokļu vispārējais pieaugums veicina neformālo ekonomiku, kas pēc
aplēsēm sasniedz 15-30% no IKP, un 'melno' nodarbinātību. Darba devēji
sūdzas par augstām sociālajām izmaksām un aizvien biežāk iemanto
'aplokšņu algas' pēc vienkārša principa – oficiāli deklarē minimālās algas
un pārējo piemaksā uz rokas. «Uzplaukuma posmā tas bija mazāk
izplatīts, jo cilvēkiem vajadzēja izziņas par darba samaksu, lai varētu
ņemt kredītus», atzīmē Mārtiņš Kazāks, Swedbank ekonomists. Tagad
daudziem, kas zaudējuši darbu, nav citas izvēles, kā pieņemt aploksnes.
Brisele un SVF arī brīdinājuši par lielo apjomu, ko sasniegusi izvairīšanās
no nodokļiem. Valdība pagājušogad izsludināja rīcības plānu ēnu
ekonomikas apkarošanai. Tā tiek realizēta jo īpaši kā skaidrās naudas
darījumu stingrāka uzraudzība.
«Mēs paredzam, ka šie pasākumi šogad dos papildu ieņēmumus 60 milj.
latu ( 85 mij. eiro) apjomā, atzīmē ministru prezidents. Taču šo cīņu pret
nodokļu nemaksāšanu, cīņu, ko atbalsta arī aizdevēji, ne vienmēr ir viegli
pamatot, kad līdztekus ievieš nodokļu paaugstināšanu».