05.05.

2011

Pāvels Smilga A-A-2-2

Auto teorija

1. Kāds ir katra riteņa bremzēšanas spēks? Un visa automobiļa

bremzēšanas spēks?

Visa automobiļa bremzēšanas spēks ir visu četru riteņu bremzēšanas spēku

summa(automobili bremzē visi pretestības berzes spēki) Automobili bremzē
4 bremzes, katra uz sava riteņa. Katra riteņa bremzēšanas spēks ir atkarīgs
no saķeres koeficienta un normālreakcijas(spēks ar kādu ceļš spiež uz riepu,
zināms arī kā downforce-piespiedējspēks vai negatīvais cēlējspēks)
FRes= FN* μ normālreakcija x saķeres koef.

2. Ar kādu parametru var raksturot automobiļa bremzēšanas

palēninājumu? Un ar kādiem vēl parametriem?

Bremzēšanas palēninājumu var raksturot ar ceļu un laiku. Pieņemsim 15m/s.

Bremzēšanas palēninājums ir pretējs lielums paātrinājumam -15m/s. Auto
ražotāji kā vienu no auto veiktspējas testiem izvēlas bremzēšanas ceļa
noteikšanu pie sākuma ātruma 100 vai 200 km/h.

3. Priekšējais pārkares leņķis. Kas tas tāds? Kam tas ir svarīgs?

Priekšējais pārkares leņķis ir leņķis kuru veido ceļa virsma un taisne, kas
vilkta no riepas kontaktlaukuma ārējās malas līdz priekšējā bufera malējam
punktam. Attēls 1. Plats pārkares leņķis uzlabo pārgājību. Plaši izmantots
militārajā tehnikā: bruņutransportieri, tanki. Kā arī dakāras rallijreida
automobiļos mūsu pašu OsCar automobilim.
 attēls 1.

4. Kāpēc labāka pārgājība ir automobiļiem ar neatkarīgo riteņu

balstiekārtu?

Neatkarīgās piekares lielākais plus ir uzlabota saķere ar ceļu salīdzinot ar

atkarīgo atsperojumu. Auto tiks uz priekšu tikai tad ja viņam būs pietiekama
saķere ar ceļu(nebuksēs). Auto ir arī stabilāks pret apgāšanos.

5. Kad labāka vadāmība: ja velkošie ir priekšējie riteņi; aizmugurējie;

4x4?

Par vadāmību uzskata automobiļa spēju sekojot stūrei un saglabājot ātrumu

braukt pa izvēlēto kustības trajektoriju.
Galvenie kritēriji vadamībai būs saķere ar ceļu un kustības ātrums. Ar kādu
ātrumu mēs vēlamies pārvietoties. Jā pārvietojamies ātri, teiksim 150km/h
un ātrāk, tad labāka vadāmība būs 4x4 un aizmugurējās piedziņas auto, jo
priekšpiedziņas auto priekšējiem riteņiem ir vienlaikus jāmaina auto kustības
virziens un jāvelk auto uz priekšu. Radīsies nepietiekama pagriežamība.
Priekšpiedziņa auto labāka vadāmība par aizmugurējās piedziņas iespējams
būs lietainā laikā ar ātrumu līdz 90km/h, jo aizmugurējās piedziņas auto
visdrīzāk būs parlieku liela pagriežamība(oversteer). Ļoti daudz ir atkarīgs
no vadītāja meistarības. Es uzskatu, ka labāk ir braukt ar auto kam ir
pārlieku liela pagriežamība nekā nepietiekama pagriežamība, jo tad ir vairāk
iespējas veikt korekcijas vadībā ar stūri. Pie nepietiekamas pagriežamības
tās ir limitētas. Ir pārāk daudz mainīgo faktoru kas ietekmē vadāmību tāpēc
ir neiespējami pateikt kurš no piedziņas veidiem būs labākais vairumā
gadījumu. 4x4 grants ceļš, aizmugurējā piedziņa
6. Kādi spēki iegriež automobili līkumā? Kādi spēki veido spēka pāri?

Saķeres spēks un inerces spēks iegriež automobili līkumā kā arī tie

vienlaikus veido spēka pāri. To vai iegriezīs līkumā ir atkarīgs no tā vai
riepām būs saķere.

7. Apgāšanās nosacījumi ir: : Φ = m v2/R un Φ hg> G*x . Kas tie ir par

lielumiem? Tātad kādi spēki veicina apgāšanos un kādi nosacījumi
veicina stabilitāti? Zīmējumu.

Φ(inerces spēks)=m(masa) v2 ātrums kvadrātā/R(līkuma radiuss)

Φ(inerces spēks) hg (smaguma centra augstums no ceļa virsmas)>

G(smaguma centrs)*x(šķērsbāzes radiuss)
Masas spēki un šķērsspēki cenšas apgāst automobili līkumā. Automašīnai
pret apgāšanos palīdzētu zems smaguma centrs, gara šķērsbāze, cietāka
piekare lai masa tik daudz nestaigā. Tomēr svarīgākais būtu līkumā ieiet
pareizā ātrumā. Autosportā labāk ir lēnāk ieiet līkumā un ātri izbraukt no tā
nekā otrādi. Pārāk strauji ieejot līkumā un sagriežot strauji stūri auto viegli
var apgāsties, jo īpaši 4x4 bezceļu auto kam smaguma centrs ir diezgan
augstu. Ar F1 tas diez vai izdosies, tas drīzāk izslīdēs.
8. Kāda ir neatsperotās masas attiecība pret atsperoto masu pie pilnas
slodzes?

Tā noteikti būs lielāka pie pilnas slodzes nekā pie nelielas. Atkarīgs ir no
atsperu cietības. Jo cietākas atsperes, jo mazāka būs atsperotā masa.

9. Normāli enerģija izsējas iekšējās berzes dēļ. Kur tā paliek dempferī?

Dempferī enerģija izsējas svārstību kustībā. Līdzīgi kā atsperē.

10.Kāda ir atsperu funkcija gaitas laidenības nodrošināšanā?

Atsperu funkcija gaitas laidenībā ir uztvert triecienus pret virsbūvi. Ar
mīkstākām atsperēm būs ērtāka braukšana nekā ar cietām, tomēr
amortizatoriem slāpēt to svārstības būs sarežģītāk.