-Laktmi penicilni, cefalosporni, karbapenmi, monobaktmi un -laktamzes inhibitori.

. Aminoglikozdi gentamicns, tobramicns, netilmicns, amikacns, strep- tomicns, kanamicns, neomicns,spektinomicns Makroldi Eritromicns, klaritromicns, azitromicns, spiramicns Tetraciklni Doksiciklns , oksitetraciklns, tetraciklns Dabiskie penicilni Iedarbgi pret vairkumu aerobo Gr+ baktriju, kuras nerao (-laktamzi, daiem Gr- kokiem (meningokoki), spirohetm, Corynebacteria. Pret Gr+ kokiem tie ir daudz efektvki nek pussinttiskie penicilni. Prokanpenicilns un benzatnpenicilns ir prolongtas Penicilna G formas. Penicilns V ir perorla Penicilna G alternatva Penicilinzes rezistentie (pretstafilokoku) penicilni (PRP): Meticilns, Nafcilns, Oksacilns, Kloksacilns, Dikloksacilns, Flukloksacilns Iedarbgi pret penicilinzi veidojoajiem stafilokokiem. Kloksacilns un dikloksacilns labi uzscas no gremoanas trakta ieteicami PO lietoanai Aminopenicilni : Ampicilns, Amoksicilns, Bakampicilns, Pivampicilns, Hetacilns, Ciklacilns, Karbenicilns Iedarbgi pret Gr+ baktrijm, k ar pret dam Gr- njim: E. coli, Salmonella, H. influenzae. Amoksicilns ir izvles ldzeklis PO lietoanai Pretpseidomonu penicilni (PPP): Tikarcilns, Mezlocilns, Piperacilns, Iedarbgums pret Gr- baktrijm ir vl lielks; efektvi ar pret Ps. aeruginosa (karbenicilns vismazk). Penicilni kav baktriju nas sienas sintzi (atjaunoanos), izraisot nas bojeju. Penicilni ir plaa spektra baktericdi preparti, kuri efektvi pret aerobajm Gr+ baktrijm (dabiskie penicilni, PRP) un Gr- baktrijm (aminopenicilni, pretpseidomonu penicilni), ieskaitot Ps. aeruginosa (pretpseidomonu penicilni). Vairkums anaerobo mikroorganismu ar ir jutgi pret penicilniem, izemot Bacteroides fragilis, kur ir jutgs tikai pret pretpseudomonu penicilniem Farmakokintika Vairkums penicilnu ir skbes neizturgi un tpc parasti lietojami parenterli ievadot IV iedarbba skas nekavjoi. Perorli lietojamie penicilni maksimlo koncentrciju asins sasniedz 12 stunds pc ieemanas; labka uzskans ir, lietojot tos tuk d. Penicilni tiek tri izvadti caur nierm (galvenokrt, ekskrcija caur nieru tubulrajm nm), tpc tiem ir ss plazmas puslaiks. Ekskrcija ir samazinta jaundzimuajiem un nieru mazspjas gadjum, Penicilni labi penetr vairkum audu telpu un idrumu, tomr to iespieans muguras smadzeu idrum, priekdziedzer, ac un smadzens ir visai zema; t ievrojami palielins un ir pietiekama tikai o orgnu iekaisuma gadjumos Antimikrobisk iedarbba Cefalosporni, ldzgi penicilniem, inhib baktriju nas sienas sintzi. Tie ir plaa spektra, darbojas baktericdi un ir efektvi pret daudzm Gr+ un Gr- baktrijm, tau nav iedarbgi uz enterokokiem un pseudomonm (izemot daus prstvjus). Cefalo- sporniem ir mazk alerisko blaku k penicilniem. Cefalospornus dala paaudzs, un katras paaudzes prepartiem ir savs iedarbbas spektrs. Pirms paaudzes cefalosporni, k ar vairkums otrs paaudzes prepartu, nerso hematoencefalo barjeru un tpc tos nedrkst izmantot CNS infekciju rstan. Nav vlama cefalospornu kombinana ar aminoglikozdiem, jo palielins nefrotoksiskuma iespjas. Pirm paaudze Cefalotns, Cefazolns, Cefaleksns, Cefapirns, Cefradns, Cefadroksils Vislabk aktivitte pret Gr+ kokiem, k ar dam aerobm Gr- njim: E. coli, K. pneumoniae, P. mirabilis. Rezistenti ir enterokoki, Staph, epidermidis, MRSA. Otr paaudze Cefuroksms,Cefamandols,Cefonicds Cefaklors, Cefprozils, Ceftibutns,Lorakarbefs Cefuroksma grupa. Ldzga aktivitte pret Gr+ kokiem, bet aktvki pret E. coli, K. pneumoniae, P. mirabilis. Iedarbgi ar uz H. influenzae, dam enterobaktrijm, Serratia, Neisseriae, anaerobiem. Nav iedarbbas uz Pseudomonas. Cefoksitns Cefotetns Cefmetazols Cefamicnu grupa. Mazk aktvi k 1. p c pret Gr+ kokiem. Izteikti iedarbgi uz anaerobiem, iesk. Bacteroides. 3. paaudze Cefotaksms, Ceftriaksons, Ceftizoksms,Cefiksms, Cpodoksms, Ceftibutns Vjka aktivitte pret Gr+ kokiem k 1. p c, bet vislabk aktivitte pret Gr- njim: E. coli, Klebsiella, Proteus. Neprognozjama aktivitte pret Serratia, Enerobacter, Acinetobacter un Pseudomonas. Vidji iedarbgi uz anaerobiem. Cefoperazons Ceftazidms Vismazk iedarbgie uz Gr+ kokiem; pret Gr- njim k citi 3 p c. Visefektvkie pret Ps. aeruginosa. 4. paaudzeCefepms Cefpiroms Aktivitte pret Gr+ kokiem labka k 3 p c. Aktivitte pret Gr- k ceftazidmam Karbapenmi Antimikrobisk aktivitte Imipenms un meropenms ir oti plaa spektra antibiotikas iedarbgi pret vairkumu aerobo un anaerobo Gr+ un Gr- mikroorganismu; izmums ir viengi Ps. cepacia, Xanthomonas maltophilia un MRSA. Ertapenms ne darbojas pret pseidomonu grupu Farmakokintika Imipenmu daji inaktiv nieru ferments dihidropeptidze, tpc to lieto kombincij ar cilastatnu, kas inhib o nieru fermentu un blo medikamenta nordi. Meropenms ir izturgs pret o fermentu to var lietot vienu pau. Monobaktmi Antimikrobisk aktivitte Aztreonms ir efektvs pret vism Gr- aerobajm njim, ieskaitot Ps. aeruginosa (ldzgi aminoglikozdiem). Aztreonmu nelieto empriskas antimikrobiskas terapijas gadjumos, jo tas nav efektvs pret Gr+ un anaerobiem mikroorganismiem. To iespjams lietot gadjumos, kad pacientam ir alerija pret citm -laktma antibiotikm (jo aztreonmam ir atirga AG determinante). laktamu inhibitori Antimikrobisk iedarbba Klavulants, sulbaktms un tazobaktms ir vjas antibiotikas, bet kombincij ar penicilniem, tie paplaina to darbbas spektru, nepalielinot blaku bieumu.

Klavulants, kombincij ar amoksicilnu, padara to iedarbgu ar pret H. influenza, M. catarrhalis, N. gonorrhoeae, E. coli, Klebsiella, Proteus, Bacteroides fragilis, Staphylococci. Parenterlai ievadei dos gadjumos lieto sulbaktmu kop ar ampicilnu. Tazobaktms, un ar klavulants, kombincij ar piperacilnu, paplaina t spektru gan Gr+, gan Gr- virzien; aktivitte pret Pseudomonas aeruginosa nemains. Aminoglikozdi Antimikrobisk iedarbba: inhib baktrijas protenu sintzi iedarbojoties uz ribosomm Rezistence pret aminoglikozdiem : Ribosomas receptora izmaia- hromosomli noteikta Fermentatva aminoglikozdu destrukcija- plazmdu noteikta nu membrnas necaurlaidba (hromosomli un pazmdu noteikta) vai aktva transporta trkums (anaerobajiem, jo tansports ir skbeka atkargs) Aminoglikozdi gentamicns, tobramicns, netilmicns, amikacns, streptomicns, kanamicns, neomicns, spektinomicns ir iedarbgi galvenokrt uz aerobajiem Gr- (E. coli, Klebsiella, Proteus, Pseudomonas, Neisseria) mikroorganiemiem, k ar uz Staph, aureus. Praktiski nav btisku atirbu starp dadiem s grupas prstvjiem. Streptomicnu vlams lietot tikai M. tuberculosis, Yersinia pestis, Franciscella tularensis un Brucella gadjumos. Amikacna spektrs ir nedaudz plaks par citiem aminoglikozdiem, bet kanamicna nedaudz aurks. Neomicnu lieto tikai PO. Spektinomicnu lieto tikai gonokoku enitlas inf. rstanai. Farmakokintika Ievada tikai parenterli (no kua un zarnu trakta neuzscas), parasti IV, visu devu ordinjot vien reiz (mazka toksicitte). Izvade notiek caur nierm. Vairkums blaku ir devas atkargi, tpc ieteicama ir aminoglikozdu lmea kontrole asins (pieejama ar Latvij). Kad vien iespjams, jizvairs no lietoanas ilgk par 7 dienm Blaknes Biei nieru mazspja525% gadjumu, parasti atgriezeniska (atkarga no devas, ilguma un hidratcijas pakpes; kreatinna kontrole 37 r/ned; ja deva liela vai lieto ilgk par 7 d nosaka lmeni asins). Dakrt ototoksicitte 0,43% gadjumu (atkarga no devas un ilguma); vestibulra vai kohlera; biei neatgriezeniska un var pardties ar pc medikamenta prtraukanas; risks, lietojot kop ar furosemdu, etakrnskbi. Makroldi Antimikrobisk iedarbba Makroldi ir, saldzinoi aura spektra antibiotikas, kas nomc baktriju olbaltumvielu sintzi. Makroldi ir iedarbgi galvenokrt uz Gr+ baktrijm, k ar dam Gr- baktrijm. Tie ir efektvi ar Treponema, Mycoplasma, Chlamydia, Legionella, Borrelia, Leptospira, Ricketsia un Toxoplasma gondii infekciju gadjumos. Galvens indikcijas ir sadzves pneimonijas ambulatorai rstanai vieglos un vidji smagos gadjumos, akts bronhts, faringts, STS un vieglas das infekcijas. Daus makroldus lieto ar papildus citu slimbu gadjumos:, ) klaritromicns ir efektvs Mycobacterium avium complex infekcijas gadjum HIV/AIDS pacientiem un ari Helicobacter pylori infekciijas rstan, azitromicns vienreizj dev (1,0) ir efektvs akta Ch. trachomatis cervicta vai uretrta rstan. T k makroldu iedarbbas spektrs ir ldzgs penicilnam G, tad tos iespjams lietot alerijas pret penicilnu gadjumos. Makroldus uzskata par vienu no drokajm antibiotiku grupm aleriskiem pacientiem. Eritromicns, Diritromicns, Roksitromicns Labi pret Gr+, ieskaitot S. aureus, C. diphtheriae, un daiem Gr- mikroorganismiem C. jejuni, M. catarrhalis, Legionella, daiem Granaerobiem (atskaitot Bacteroides). Iedarbgi uz spirohetm, Mycoplasma, Chlamydia un Ricketsia. Klaritromicns Labka PO uzskans un tolerance. 24 reizes aktvks pret stafilokokiem un streptokokiem, k ar pret H. influenzae. Efektvs M. avium complex infekcijas rstan. Azitromicns Vl labka uzskans un panesba, vl mazk kua un zarnu trakta blaku. Ilgs plazmas puslaiks un oti augsta koncentrcija audos, tpc 35 dienu ilga terapija pieldzinma 10 dienm ar citiem makroldiem. 24 reizes vjks par eritromicnu pret streptokokiem, stafilokokiem, bet aktvks pret H. influenzae. Spiramicns Mazk aktvs k eritromicns. Sasniedz augstu koncentrciju siekals, tpc biei lieto stomatoloij. Augsta koncentrcija ar elpceu gotd un plauu parenhm. Efektvs T. gondii infekcijas rstan. Nav mijiedarbes ar citiem medikamentiem. Farmakokintika Parasti lieto PO, bet iespjama ar parenterla ievade. Makroldi tiek metabolizti akns, un to izvade ir, prsvar, ar ulti; tpc nav nepiecieama makroldu devas mazinana pacientiem ar nieru mazspju. Tie slikti penetr caur hematoenceflo barjeru, tpc tos nelieto CNS infekciju gadjumos. Eritromicns, veckais makroldu prstvis, PO lietoanai ir pieejams vairks forms: eritromicna bze, stearts, etilsukcints un estolts. Lai ar koncentrcija asins ar katru no formm ir nedaudz atirga, tomr tam nav klniskas nozmes, lietojot tos pret jutgiem patogniem. Eritromicns, Pieauguajiem eritromicna estoltu lietot neiesaka, jo biek vrojams holesttisks hepatts. Savukrt, brniem tiei estolta forma ir vlamk, jo reti izraisa hepattu, labk uzscas, ir labka panesba un lielka efektivitte nek etilsukcintam Mijiedarbba Nevienu makroldu grupas prstvi, izemot spiramicnu, nedrkst lietot kop ar cisaprdu un ergotamna grupas prepartiem, jo pastv ventrikulru aritmiju risks. Eritromicnu nedrkst lietot ar kop ar 2. paaudzes H1 blokatoriem astemizolu un terfenadnu; ar klaritromicnu nelietot kop ar terfenadnu. Blaknes visbiek eritromicnam; mazk jaunkajiem makroldiem. Biei kua un zarnu trakta traucjumi spes, nelaba da, vemana, caureja; flebts IV ievades viets. Dakrt Holesttisks hepatts (vairk ar estoltu), stomatts. Reti aleriskas reakcijas (eksantma, drudzis, eozinofilija); hemoltiska anmija; prejos kurlums (ja liela deva vai NM).

Tetraciklni Antimikrobisk iedarbba oti plaa spektra iedarbgi uz Gr+ un Gr- mikroorganismiem, aerobiem un anaerobiem, k ar spirohetm, riketsijm, mikoplazmm, hlamdijm un Actinomyces, Vibrio, Brucella. To plau pielietoanu ierobeo arvien pieaugo rezistence, pai streptokoku un gonokoku vid. Antimikrobisks iedarbbas spektrs visiem tetraciklniem ir ldzgs. Tie darbojas, nomcot baktriju olbaltumu sintzi. Farmakokintika Tetraciklni labi uzscas no kua un zarnu trakta. Uzskanos mazina diens, alklijas, piens un Fe saturoi produkti. Nokst praktiski visos audos; izvads caur nierm (izemot doksiciklnu). Hinoloni Antimikrobisk iedarbba Hinoloni inhib DNS sintzi baktrijs, izraisot nu bojeju. Vecie hinoloni ir efektvi tikai pret Gr- njim. Fluorhinoloni ir >100 reiu aktvki pret Gr- njim, t. sk. Ps. aeruginosa, ir iedarbgi ar pret Gr- kokiem un, nedaudz vjki, pret Gr+ kokiem. Pret anaerobiem mikroorganismiem aktivitte ir vja. Farmakokintika Hinoloni labi uzscas no kua un zarnu trakta, tau ir iespjama ar to parenterla ievade. Izvade caur nierm. PO lietojot, diena kltbtn to uzsk- ans nedaudz aizkavjas; uzskanos samazina alklijas, cinks (polivitamni!) un Fe si. Vecie hinoloni Nalidikskbe Cinoksacns Tikai Gr- njias Lieto UCI profilaksei (ne rstanai) Norfloksacns Tikai Gr- njias un dai Gr+ mikroorganismi. Lieto tikai apakjo UCI rstanai un profilaksei, k ar bakterilu caureju rstanai. Pefloksacns Efektvi pret Gr- njim un kokiem (t. sk. Enoksacns H. influenzae, M. catarrhalis). Lomefloksacns Lieto UCI, retk hroniska bronhta terapij. Ciprofloksacins Lieliski penetr visos audos. Spcgkais grupas prstvis efektvs ar pret Gr+ kokiem (S. aureus, S. pneumoniae), lai gan vro arvien pieaugou rezistenci. Lieto ne tikai UCI, bet ar elpceu infekciju, sepses, osteomielta terapij. Sparfloksacns Trovafloksacns Labka aktivitte par citiem hinoloniem pret Gr+ kokiem S. pneumoniae, S. Grepafloksacins Levofloksacns aureus, Mycobacteria un Chlamydia. ledarbgums uz Gr- ldzgs vai nedaudz mazks k citiem (pefloksacns, ciprofloksacins). Iedarbgi ar uz atipiskajiem patogniem. Ofloksaclns Parasti izmanto STS rstan, jo efektvkais no hinoloniem pret Chlamydia, Ureaplasma, N. gonorrhoeae. Linkozamdi Antimikrobisk iedarbba Linkozamdi linkomicns un klindamicns kav baktriju olbaltumu sintzi. Tie ir iedarbgi uz Gr+ kokiem (Staphylococci, Streptococci) un anaerobajiem mikroorganismiem, ieskaitot B. fragilis. Farmakokintika Labi uzscas no kua un zarnu trakta (90%), sasniedzot maksimlo koncentrciju asins pc 1 stundas. Parenterlas ievades laik gan tiek sasniegta lielka koncentrcija. Linkozamdi sasniedz augstu koncentrciju kaulos; to izvade notiek caur nierm. Glikopeptdi Antimikrobisk iedarbba Glikopeptdi vankomicns un teikoplanns kav baktrijas nas sienas sintzi un darbojas baktericdi Glikopeptdi ir efektvi pret aerobajm un anaerobajm Gr+ baktrijm. To galven klnisk nozme ir S. epidermidis (t. sk. meticilnrezistento) un S. aureus, ieskaitot MRSA, k ar C. difficile infekciju rstan. Pdjos gados Enterococcus vid rezistence arvien palielins, k ar ir novroti atsevii Staphylococcus rezistences Farmakokintika Tie ir lietojami tikai parenterli. Vankomicnu ievada ik pc 12 stundm, tikai IV (ne IM!); PO to lieto tikai C. difficile izraist kolta rstan. Teikoplanna plazmas puslaiks ir vl garks, tpc to iespjams lietot ik pc 24h; to drkst ievadt gan IV., gan IM. Pristinamicni, streptogramni Antimikrobisk iedarbba un farmakokintika Dalfopristns/Kvinupristns (Sinercds) ir efektvs pret vankomicna rezistento enterokoku (VRE), MRSA un MRSE. Iespjama IV medikamenta ievade. Lieto tikai vankomicna rezistento infekciju rstan Nitroimidazoli Antimikrobisk iedarbba Nitroimidazoliem metronidazolam, tinidazolam, ornidazolam ir oti spcga aktivitte pret anaerobajiem (ieskaitot Bacteroides fragilis) un protozoa Giardia lamblia, Trichomonas vaginalis, Entamoeba hystolytica. Citas baktrijas rezistentas, izemot Capnocytophaga. Nitroimidazoli nords n, atbrvo nai toksiskas vielas, kuras iedarbojas uz baktriju sienu (caur DNS un citu molekulu bojjumu). Farmakokintika Labi uzscas no kua un zarnu trakta, tpc gan pc PO, gan IV ievadm koncentrcija asins ir ldzga. Labi penetr audos, t. sk. ar muguras smadzeu idrum. Lietojot lokli (vaginls krms), neliela daa medikamenta uzscas nelietot kop ar alkoholu (disulfirma reakcija). Blaknes Biei Kua un zarnu trakta raucjumi; metliska gara mut; galvasspes Dakrt Prejoa perifra neiroptija (ilgstoi lietojot); Flebts IV ievades viet; antabusam ldzga reakcija. FUZIDNSKBE Antimikrobisk iedarbba

Fuzidnskbe ir efektva tikai S. aureus un S. epidermidis (ieskaitot 4 MRSA un MRSE) infekciju gadjumos. T sasniedz augstu koncentrciju kaulos, tpc lieto, galvenokrt, osteomielta rstan. Lieto ar endokardta gadyumos; parasti kop ar citu pretstafilokoku antibiotiku, lai izvairtos no rezistences veidoans. SULFANILAMDI Sulfanilamdi sulfametopirazns, sulfadimidns, sulfadiazns, sulfametoksazols, sulfisoksazols ir bakteriosttiski, samr plaa spektra medikamenti, kas efektvi pret Gr- un Gr+ baktrijm, k ar Actinomyces, Chlamydia, Toxoplasma. Rezistence pret sulfanilamdiem ir biea, tpc tos lieto oti reti. KOTRIMOKSAZOLS (TMP/SMX) Kombincija, kas satur trimetoprimu un sulfametoksazolu. Aktvs gan pret Gr+ (t. sk. S. aureus), gan Gr- mikroorganismiem (t. sk. Ps. cepacia, Y. enterocolitica, k ar Pneumocystis carinii. NITROFURANTOINS Nitrofurantoins labi darbojas pret E. coli, Klebsiella, Staph, saprophyticus, enterokokiem (Ps. aeruginosa un Proteus vienmr rezistenti). Farmakokintika Tas labi uzscas no kua un zarnu trakta un tiek izvadts caur nierm. Nitrofurantoins sasniedz adekvtu antibakterilo lmeni tikai urn (ne asins), tpc to nelieto augjo urnceu infekciju gadjumos (pielonefrts)! Parasti lieto tikai UCI profilaksei. REZISTENCE Antibakterila rezistence ir mikroorganisma (piemram, baktrijas, vrusa vai parazta, tda k malrijas izraistjs) spja pretoties antibakterilo ldzeku darbbai. Tas ir mikroorganisma adaptcijas veids apkrtj vid. Jebkur antibakterilais ldzeklis mikroorganismu vai nu nonv, vai ar izraisa t pielgoanos. Tiei mikroorganisms, kas koloniz un dareiz infic cilvkus un dzvniekus, kst rezistents pret antibakteriliem ldzekiem, nevis cilvks vai dzvnieks. Cilvki un dzvnieki nekst rezistenti pret antimikrobo terapiju, turpretim baktrijas un citi mikroorganismi to spj. Antibakteril rezistence samazina vai ierobeo antibakterilo ldzeku efektivitti, ko izmanto, lai pasargtu vai rsttu mikroorganisma izraistu infekciju. Baktrijm antibiotiku rezistence nozm ts spju pretoties antibiotiku iedarbbai Baktrijas ir antibiotiku rezistentas, kad specifisks antibiotikas vairs nespj ts nonvt vai apturt to auganu. Dam baktrijm ir dabga rezistence pret atsevim antibiotikm (iekja vai iedzimta rezistence). Problma ir daudz nopietnka, kad daas baktrijas, kas parasti ir jutgas pret antibiotikm, entisku prmaiu d kst rezistentas (iegt rezistence). Turklt esot cilvka organism, viena baktriju suga, apmainoties ar entisko materilu, var viegli nodot citai baktriju sugai gnu, kas kod rezistenci pret antibiotikm. Pastvgaj c par ekoloisko telpu, antibiotikas nonv jutbu saglabjus baktrijas, bet visas rezistents baktrijas veido izlasi. Visas antibiotiku rezistents baktrijas izdzvo antibiotiku kltbtn un turpina vairoties, paildzinot slimbu vai pat izraisot nvi. Antibiotiku rezistentu baktriju izraistm infekcijm var bt nepiecieama paa rstana, k ar alternatvas un daudz drgkas antibiotikas, iespjams, ar daudz nopietnkm blakus pardbm. rstjoties pret antibiotiku rezistentm baktrijm, var bt nepiecieama intravenoza antibiotiku ievade stacionr t viet, lai pacients antibiotikas lietotu perorli mjas apstkos. Kstot antibiotiku rezistentas, s baktrijas var izplatties no viena cilvka pie nkam, un augsts antibiotiku patri iedzvotju vid (slimnc vai sabiedrb) o izplatbu tikai veicina. Multirezistence ir mikroorganismu rezistence pret skaitliski daudziem antimikrobiem ldzekiem. Multirezistences veidoans ir problma visu mikroorganismu gadjum, tostarp baktrijm, kas ir saisttas ar veselbas aprp iegtm infekcijm; mikroorganismiem, kas izraisa no prtikas un dens iegtas infekcijas; tuberkulozei, k ar mikroorganismiem, kas izraisa seksuli transmisvas slimbas, piemram, gonoreju un HIV. Multirezistento mikroorganismu problma ir saistta ar to, ka terapijas iespjas ir ierobeotas (vai pat nepastv) pacientiem, kas ir inficti ar iem mikroorganismiem Biek sastopamo multirezistento baktriju piemri ir:meticilna rezistentais Staphylococcus aureus (MRSA); vankomicna rezistentie enterokoki (VRE); paplainta spektra beta-laktamzi (ESBL) raojoie Enterobacteriaceae (visbiek sastopamie Enterobacteriaceae ir Escherichia coli un Klebsiella pneumoniae); multirezistents Pseudomonas aeruginosa; Clostridium difficile. Divi btiskkie antibakterils rezistences dzenui ir: antibakterilo ldzeku lietoana, kas palielina ekoloisko spriedzi uz mikroorganismiem un iedzvotju vid veicina pret antibakteriliem ldzekiem rezistento mikroorganismu pardanos un izlasi; pret antibakteriliem ldzekiem rezistento mikroorganismu izplatba un krustenisk prneana starp cilvkiem, starp dzvniekiem un starp cilvkiem, dzvniekiem un apkrtjo vidi. Td divas btiskks jomas, lai vadtu, kontroltu un aizkavtu antibakterils rezistences veidoanos, ir: antibakterilo ldzeku prdomta lietoana (t. i., tikai nepiecieambas gadjum, pareizi dozjot, ievrojot preczus devu starplaikus, k ar lietojot ts pareiz ilgum); higinas piesardzbas paskumi, lai kontroltu pret antibakteriliem ldzekiem rezistento mikroorganismu krustenisko prneanu (infekciju kontrole), tostarp roku higina, skrnings, izolana utt. Daa no antibakterils rezistences sloga Eiropas Savienb ir saistta ar antibakterilo ldzeku lietoanu produktvajiem dzvniekiem. Antibiotikas, kuras lieto, lai rsttu un novrstu infekcijas dzvniekiem, pieder pie tm pam miskajm grupm,kurm pieder cilvkiem lietots zles, td dzvnieki var prnst baktrijas, kas ir rezistentas pret antibiotikm, ko lieto ar cilvku infekciju rstanai Atsevias baktrijas, piemram, Salmonella un Campylobacter,ir saisttas ar piesrotas prtikas patriu un izraisa diareju. Saemot antibiotikas, dzvnieks var prnst rezistents Salmonella un Campylobacter,kas ar prtiku tiek nodotas no dzvnieka cilvkam.

l Rezistents baktrijas cilvki var iegt ar tie kontakt ar dzvnieku, k tas ir atseviu MRSA celmu gadjum, ko dareiz izdala no mjlopiem, pai no ckm. s rezistents baktrijas, parasti neizraisot inficanos, var dzvot ldz pat seiem mneiem un dareiz ilgk; pacientiem, kuriem ir/kuri prns rezistents baktrijas, parasti attsts infekcija, ko izraisa rezistents, nevis jutgs t paa veida baktrijas; antibiotikas nedrkst lietot, ja ts nav vajadzgas, piemram, tdm vrusa infekcijm k saaukstans vai gripa; ja antibiotikas ir nepiecieamas (o lmumu pieem rsts, kur izraksta recepti), ts ir jlieto atbilstoi, t. i., pareizi dozjot, ievrojot atbilstous intervlus un noteikto lietoanas ilgumu, t palielinot infekcijas izrstanas efektivitti un samazinot rezistenci; pat, ja antibiotikas tiek lietotas atbilstoi, dareiz rezistence attsts k dabisks baktriju adaptcijas process. Kad pards un attsts baktriju rezistence, svargi ir infekciju kontroles paskumi, lai novrstu prnesi no infictiem pacientiem uz citiem pacientiem vai personm. Tomr galvenais rezistences clonis cilvku mikroorganismiem ir pretmikrobo ldzeku lietoana cilvku rstan gan ambulatoraj gan stacionra aprp, gan citos veselbas aprpes apstkos. Individulais/pacienta lmenis:lietojot antibiotikas, cilvka norml baktriju flora vienmr izmains, kas biei rada blakuspardbas, piemram,diareju, k ar rezistento baktriju pardanos un/vai izlases veidoanos; ES valstu vid rezistento baktriju patsvar ir izteiktas varicijas un ts, biei uzrdot ziemeu-dienvidu gradientu, ir vrojamas lielkajai daai rezistento baktriju, ko ptjusi Eiropas Antimikrobs rezistences uzraudzbas sistma (EARSS); saska ar Eiropas Antibiotiku patria uzraudzbas (ESAC) projekta datiem ES dalbvalstu vid ar antibiotiku lietoan ir vrojamas izteiktas varicijas; l atkarb no iedzvotju skaita dalbvalsts, kur visvairk antibiotikas lieto rpus stacionra, t. i., Grieij un Kipr, gada laik vienam iedzvotjam ts lieto vidji trs reizes biek, saldzinot ar dalbvalsti, kur ts lieto visretk, t. i.,Nderland; antibiotiku patria lmenis konsekventi korel ar antibiotiku rezistenci, t. i., jo vairk sabiedrb tiek lietotas antibiotikas, jo lielka rezistence bs tm baktrijm, kas aj sabiedrb izraisa infekcijas. Neatkargi no s iedvesmojos pieredzes, antibakteril rezistence vl joprojm ir augsta vai palielins lielkaj da dalbvalstu, jo pai tdm biei sastopamm baktrijm k Staphylococcus aureus (MRSA), Escherichia coli, Klebsiella pneumoniae un Pseudomonas aeruginosa. Turklt obrd ES pards inficans gadjumi ar pilngi vai gandrz pilngi pret antibiotikm rezistentm baktrijm. du baktriju piemri ir karbapenemzi (KPC) producjoie Enterobacteriaceae (biei Klebsiella pneumoniae) un multirezistentais Acinetobacter. o pacientu rstanai antibiotiku terapij nav racionlas izvles, un biei rstana ir balstta uz vecm un toksiskm antibiotikm, tdm k kolistns. jaun tendence ir satraucoa, jo izptes un attstbas stadij ir tikai dai miskie savienojumi, kas, iespjams, iedarbosies, pret m baktrijm un kurus tirg vartu laist nkamo piecu ldz desmit gadu laik. Kaut ar jaunattstbas valsts cilvki vl joprojm mirst atbilstgas antibakterils rstanas trkuma d, mikrobu rezistence, kas radusies neatbilstoas lietoanas d, ir iemesls bam visos kontinentos. Pasaules veselbas organizcija (PVO) ir sagatavojusi globlo stratiju un vadlnijas, lai paldztu valstm izveidot sistmu antibakterils rezistences uzraudzanai un stenot paskumus, piemram, nodroinot iespju iegdties antibiotikas, tikai uzrdot recepti. Valst ar augstu antibakterils rezistences izplatbu ES vai rpus ts ceotji, kuriem ir nepiecieama aprpe stacionr un kuri pck atgrieas sav mtnes zem, iespjams, atgrieas k multirezistentu baktriju prnstji vai pat inficti ar tm. Pat, ja nav bijusi saistba ar veselbas aprpi, cilvki, kas ceo uz valsti, kur ir augsta antibakterils rezistences izplatba, var atgriezties k multirezistentu baktriju prnstji.