Beruflich Dokumente
Kultur Dokumente
Baze de Teória
1
http://repository.ump.ac.id/4303/3/BAB%20II_HERA%20SETIOKO_TS%2717.pdf
2.3. Karakteristika Jeral bá Betaun
http://repository.umy.ac.id/bitstream/handle/123456789/6567/G.%20BAB%20III.pdf?sequence=7&
isAllowed=y.
2.4. Tipu tipu Betaun nian
Betaun ne’ebé ho nia peso especifiko <1900 kg/m3, ne’ebé nia aplikasaun ba
elementu non-Strutural, ne’ebé Produs husi sementi, agregadu resisitensia ki’ik,
fatuk rahun ka beton ne’ebé la uza rai henek.
Betaun normal
Betaun ne’ebé ho nia peso especifiko 2200 -2500 kg/m3 nia aplikasaun ba
parte estrutura sira ba parte konstrusaun nian.
2.5.1. Simentu
Simentu Portland hanesan kontrusaun barak mak utiliza ba serbisu betaun.
Tuir ASTM C-150.1985, simentu porland fó defenisaun hanesan simentu
hidraulikune’ebé produzido hó circundante clínquer ne’ebé kompostu hosi kálsiu
silikatus hidráulikus, ne’ebé geralmente kontem ida ou liu forma husi kálsiu sulfatu
hanesan materiál adisionadu ne’ebé halo rahun ou gira konjuntu hó ni-nia materiál
principal.
Simentu hanesan materiál ingrediente ne’ebé importante nó barak mak utiliza ba
dezenvolvimentu fisiku iha setór konstrusaun sivil. Sekarik kahur hamutuk hó be’e,
simentu sei nakfila ba pasta simentu sekarik maran sei iha forsa hanesan fatuk.
Karik aumenta tan agregadu finu ba, pasta simentu sei nakfila ba agramassa (mortar)
ne’ebé kombinadu hó agregadu grousu sei nakfila ba mistura betaun ne’ebé fresku
depois maran osified sei nakfila ba betaun ne’ebé forte (concrete). Ho nia funsaun
maka atu akumula hamutuk material sira hanesan agregadu (grosu,Fino) wainhira
reasaun ho be’e.
2.5.2. Agregadu
Agregadu (aggregate) maka partíkula mineral husi natureza ne’ebé
funsionahanesan material okupadór ba iha misturasaun mortar (simentu hó rai-henek
lotuk) ka betaun (simentu, agregadu finu, agregadu grossu no bé). Agregadu rasik
okupa barak liu entre 70% - 75% husi volume betaun. Em geral agregadu devide ba
tipu rua(2) maka hnesan : Agregadu Fino ho Agregadu Grosu.
Agregadu Fino
Agregadu finu hanesan agregadu ho graun ne’ebé ki’ik ho medida menus
hosi 5 mm. Na selesaun agregadu finu ne’ebé pasa alkansa kriteria ne’ebé
determinadu. Tambá determina liu ba kausa fasil halo serbisu (workability), forsa
(strength), nó nivel durabel (durability) husi betaun produzidu. Agregadu finu
hanesan materiál forma agramassa konjuntu simentu nó be’e, hó funsaun filler ba
agregadu grousu sai unidu ne’ebé forsa nó solidu.
Agregadu Grosu
Agregadu grosu iha efeitu ne’ebé bo’ot ba forsa no propriedade estrutura
bataun. Purtantu, agregadu finu ne’ebé utiliza di’ak liu iha granula ne’ebe dura, livre
husi rachadurás ou area sira ne’ebe fraku, mos, nomós ni-nia superfise labele taka
husi kamada. Além disso, propridade agregadu grosu mós fo influensa ligásaun entre
agregadu ho nesesidade bé misturasaun.
Akordu husi norma ASTM C.33, entaun agregadu grousu ne’ebe utiliza hodi
alkansa kriteria mak henesan tuir mai ne’e :
Agregadu grousu tenke ser kompostu husi granula sira ne’ebe grousu no sem
porosu. Agregadu grousu ne’ebé konteudu granula sira mihis so bele utilza
bainhira kuantidade labele liu 20% husi peju agregadu total. Granula
agregadu grosu sira ho karakter durabel sifnifika la nakfera ou rahun husi
efeitu klimatika, hanesan manas no udan.
Agregadu grousu labele kontamina tahu liu husi 1% (determinásaun ba pesu
maran). Tahu hanesan parte sira ne’ebé liu pineira 0.063 mm (pineira
no.200). Wainhira tahu liu 1% entaun agregadu grosu tenki fáse antes utiliza.
Agregadu grosu labele kontamina substansia ne’ebé destroi betaun, hanesan
substansia alkalinu reaktivu.
Durabel husi granula agregadu sira investiga ho teste container Rudeloff ho
20 toneladás ou ho mákina Los Angeles, labele akontese lakon peju liu husi
50 %.
Agregadu grousu kompostu husi granula sira diferenti bo’ot signifika
gradásaun di’ak.
2.5.3. Bé
Bé presija ba misturasaun betaun hodi aselera prosesu kimiku simentu,
habokon agregadu no fásilita ba serbisu betaun. Kriteria aseitasaun bé ba betaun
kualidade la presija fo atensaun espesial bainhira bé ne’ebé utiliza kualidade di’ak
hodi konsume. Wainhira lae, entaun bé presija investiga tuir ASTM C–94. Bé
ne’ebé konten substansia sira perigoju kontaminadu ho másin, mina, másin midar no
produtus kimiku seluk, sekarik utiliza ba mistura betaun afeita redus kualidade
betaun nomós altera propriedade betaun ne’ebe mak prodús. Além disso, bé ida ne’e
mós bele redus adisaun entre agregadu ho matriz simentu (pásta) no bele mós
influensa fásilita serbisu.
2.6. Definisaun Mix Desaing Beton
Prosesu ida ne’ebé atu define materia betaun nian ne’ebé lolos no atu
identifika kualidade no kuantidade depende ba material sira prense kriteria kualidade
betaunn nian, liu husi Forca (Strenght), Durabilidade (Durability), no hafasil
servisu (Workability) no ho valor ne’ebé ekonomis. (Anonim, 1991).
X x
2
sd
n 1
Obs :
Sd : Estandar Deviasi
X: Total valor husi Forsa Kompresaun nian
M=k×s
Obs :
M : Valor Aumenta ba planu misturasaun
k : Konstanta ba valor estatistik, no valor foti hosi 5% ho valor
K=1.64
s : valor husi estandar Deviasi
4. Total valor Forsa kompresaun total ba planu misturasaun/Kuat tekan Rata
Rata.
f’cr = f’c + M
Obs :
f’cr : Valor ba forsa kompresaun total ba planu misturasaun
f’c : Konstanta ba valor estatistik, no valor foti hosi 5% ho
valor K=1.64
M : valor husi estandar Deviasi