Sie sind auf Seite 1von 8

Kapitulo II

Baze de Teória

2.1. Deskrisaun Jeral


Betaun hanesan material fabrikante ne’ebé mai husi materiál simentu
hidrauliku (portland cement), agregadu grosu, agregadu finu no be’e. Atu hatene no
estuda karakteristika materiál fabrikante betaun, Ita presija halo estudus kona-ba
karakteristika komponente ida-idak.
Material haktemik nu’udar konjuntu interaksaun mekanika nó kimika husi
ninia materiál fabrikante. Dala ruma presisa material aditivu (Zat Aditive) balun ba
iha massa atu fó karakterisku seluk, hanesan hafasil liu ba servisu (Workability),
durabilidade, no durasaun tempu atu maran, misturasaun ba material hirak ne’e sei
akontese to’os/fatuk tamba reasaun entre material kimiku entre Simento ho Be’e
(Tjokrodimuljo, 1992).1

2.2. Vantajem no Desvantajen husi Betaun

Vantagem tuir Mulyono, 2004 fó nia husi betaun maka hanesan:


 Fasil ba material atu utiliza, tuir forma ka modelu ba konstrusaun
 Material ne’ebé dura, reziste abrasaun, resistensia atu tahan husi ahi, no
bele tahan material sira ne’ebé borus.
 Forca Kompresaun makaás bainhira halo kombinasaun entre armadura
(ho forsa trasaun ne’ebé a’as), no bele simu naha todan.
 Bele tahan ba mudansa temperatura.
 Kustu ba material ki’ik.

Desvantagem tuir peskizador Mulyono, 2004 fó nia husi betaun maka


hanesan:
 Forma ka modelu ne’ebé ita konstroi defisil halo mudansa.
 Implementasaun ba servisu presisa analisa di’ak.
 Todan, Forca trasaun menus no fasil atu nakfera. 2

1
http://repository.ump.ac.id/4303/3/BAB%20II_HERA%20SETIOKO_TS%2717.pdf
2.3. Karakteristika Jeral bá Betaun

Prosesu misturasaun beton depois de rigido sempre iha nia karakteristika


ne’ebé diferente depende bá prosesu produsaun bá betaun, komparasaun ba
misturasaun, maneira de misturasaun, produsaun ba betaun/Sampel, kurativo ba
betaun nst. Ho ida ne’e maka karakteristika betaun maka hanesan :

a. Durasaun kleur (Durability)


Iha resistencia hodi hasoru kondisaun ba mudansa klimatika udan,
manas,malirin nst.
 Resistencia hasoru material kimiku sira
 Resistensia atu hasoru ba erosaun beton hanesan ne’ebé liu husi
movimentasaun ema nian,Transporte, ondas tasi nian,Anin nst.
b. Ducom (Durability Beton Model)
Durabilidade ba modelo betaun nia utilizasaun ba prosesu liu husi analisa ba
betaun ne’ebé ho multi funsaun. (Maekawa et al.1999,2008).

c. Resistensia ba forca Kompresaun


 Forca trasaun ne’ebé ki’ik ho nia forca kompresaun 10 % - 15 %.
forca trasaun ne’e rasik karakter beton ne’ebé bele liu husi retak no
defleksaun.
 Modulus elastikas bá betaun halo komparasaun entre forca
kompresaun ho Reganngan ho valor husi 25 % - 50 %.
 Rangkap (Creep) karakteristika betaun ne’ebé ho kondisaun
deformasaun ba beibeik tuir tempu ne’ebé determina ona.
 Susut (Shrinkage) mudansa ba volume ne’ebé laiha relasaun ho peso.
 Workability atu hafasil servisu wainhira halo produs ba betaun ho nia
prosesu teste liu husi Slump Test.

http://repository.umy.ac.id/bitstream/handle/123456789/6567/G.%20BAB%20III.pdf?sequence=7&
isAllowed=y.
2.4. Tipu tipu Betaun nian

 Betaun Resistensia Minimo/ringan

Betaun ne’ebé ho nia peso especifiko <1900 kg/m3, ne’ebé nia aplikasaun ba
elementu non-Strutural, ne’ebé Produs husi sementi, agregadu resisitensia ki’ik,
fatuk rahun ka beton ne’ebé la uza rai henek.

 Betaun normal

Betaun ne’ebé ho nia peso especifiko 2200 -2500 kg/m3 nia aplikasaun ba
parte estrutura sira ba parte konstrusaun nian.

 Betaun Todan /Berat

Betaun ne’ebé ho nia peso especifiko >2500 utilizasaun ba estrutura


ne’ebé maka avansadu ka kapasidade bo’ot.

2.5. Material ba Misturasaun Betaun nian

Geralmente betaun forma husi material sira maka hanesan; Simentu,


agregadu (Grosu ho Finu), no be’e, bele mos aumenta ho aditivu (Admixture) hodi
altera ba karakterisitika ba forca betaun. Em geral, betaun konteúdu kavidade
aproximadamente 1% - 2%, pasta simentu ( simentu nó be’e) mais ou menus 20% -
35% no agregadu (agregadu finu no agregadu grousu) mais ou menus 70% -75%.
Mixturasaun materiál sira ne’ebé mensionadu rezulta misturasaun ida ne’ebé
fasilmente prodús kondis ho forma ne’ebé ita hakarak.

2.5.1. Simentu
Simentu Portland hanesan kontrusaun barak mak utiliza ba serbisu betaun.
Tuir ASTM C-150.1985, simentu porland fó defenisaun hanesan simentu
hidraulikune’ebé produzido hó circundante clínquer ne’ebé kompostu hosi kálsiu
silikatus hidráulikus, ne’ebé geralmente kontem ida ou liu forma husi kálsiu sulfatu
hanesan materiál adisionadu ne’ebé halo rahun ou gira konjuntu hó ni-nia materiál
principal.
Simentu hanesan materiál ingrediente ne’ebé importante nó barak mak utiliza ba
dezenvolvimentu fisiku iha setór konstrusaun sivil. Sekarik kahur hamutuk hó be’e,
simentu sei nakfila ba pasta simentu sekarik maran sei iha forsa hanesan fatuk.
Karik aumenta tan agregadu finu ba, pasta simentu sei nakfila ba agramassa (mortar)
ne’ebé kombinadu hó agregadu grousu sei nakfila ba mistura betaun ne’ebé fresku
depois maran osified sei nakfila ba betaun ne’ebé forte (concrete). Ho nia funsaun
maka atu akumula hamutuk material sira hanesan agregadu (grosu,Fino) wainhira
reasaun ho be’e.

2.5.2. Agregadu
Agregadu (aggregate) maka partíkula mineral husi natureza ne’ebé
funsionahanesan material okupadór ba iha misturasaun mortar (simentu hó rai-henek
lotuk) ka betaun (simentu, agregadu finu, agregadu grossu no bé). Agregadu rasik
okupa barak liu entre 70% - 75% husi volume betaun. Em geral agregadu devide ba
tipu rua(2) maka hnesan : Agregadu Fino ho Agregadu Grosu.

 Agregadu Fino
Agregadu finu hanesan agregadu ho graun ne’ebé ki’ik ho medida menus
hosi 5 mm. Na selesaun agregadu finu ne’ebé pasa alkansa kriteria ne’ebé
determinadu. Tambá determina liu ba kausa fasil halo serbisu (workability), forsa
(strength), nó nivel durabel (durability) husi betaun produzidu. Agregadu finu
hanesan materiál forma agramassa konjuntu simentu nó be’e, hó funsaun filler ba
agregadu grousu sai unidu ne’ebé forsa nó solidu.

Kriteria-kriteria agregadu finu hanesan materiál fabrikante betaun tuir ASTM C 33


maka hanesan :
 Material husi natural ho dureza superfisie ne’ebe ideal nune’e
forsakompresaun betaun bo’ot.
 Graun sira afiada, dura, durabel (resistente) no sem reásaun ho
materialbetaun seluk
 Densidade agregadu ás signifika katak agregadu solidu nune’e betaun ne’ebe
prodús solidu no dura.
 Gradásaun kondis ho espesifikásaun no evita gap graded adregadu tamba sei
presiza simentu barak liu hodi prense kabidade.
 Forma ne’ebe di’ak no kabuar, tamba sei prense malu kabidade no entantu
ihaforma ne’ebe mihis no naruk fo limitásaun másimu 15% husi peju total
agregadu.
Portantu rai henek nudar agregadu finu tenki alkansa gradásaun no rekizitus ne’ebe
determinadu. Limita kompozisaun granula agregadu finu sei hare iha tabela.

Kompozisaun limite granula agregadu Finu (Britis Standar) SNI


Medida Saringan (%) Persentagem Pasa Pineira
Mm Inch Rejiaun 1 Rejiaun 2 Rejiaun 3 Rejiaun 4
9.5 3/8” 100 100 100 100
4.75 3/16” 90 -100 90 -100 90 -100 95-100
2.36 No. 7 60-95 75-100 85-100 95-100
1.18 No. 14 30-70 55-90 75-100 90-100
0.60 No.25 15-34 35-59 60-79 80-100
0.30 No.52 5-20 8-30 12-40 15-50
0.15 No.100 0-10 0-10 0-10 0-15
Nota:
Regiaun 1 : Rai Henenk Grosu
Regiaun 2 : Rai Henenk Ladun Grosu
Regiaun 3 : Rai Henenk Ladun Finu
Regiaun 4 : Rai Henenk finu

 Agregadu Grosu
Agregadu grosu iha efeitu ne’ebé bo’ot ba forsa no propriedade estrutura
bataun. Purtantu, agregadu finu ne’ebé utiliza di’ak liu iha granula ne’ebe dura, livre
husi rachadurás ou area sira ne’ebe fraku, mos, nomós ni-nia superfise labele taka
husi kamada. Além disso, propridade agregadu grosu mós fo influensa ligásaun entre
agregadu ho nesesidade bé misturasaun.

Akordu husi norma ASTM C.33, entaun agregadu grousu ne’ebe utiliza hodi
alkansa kriteria mak henesan tuir mai ne’e :

 Agregadu grousu tenke ser kompostu husi granula sira ne’ebe grousu no sem
porosu. Agregadu grousu ne’ebé konteudu granula sira mihis so bele utilza
bainhira kuantidade labele liu 20% husi peju agregadu total. Granula
agregadu grosu sira ho karakter durabel sifnifika la nakfera ou rahun husi
efeitu klimatika, hanesan manas no udan.
 Agregadu grousu labele kontamina tahu liu husi 1% (determinásaun ba pesu
maran). Tahu hanesan parte sira ne’ebé liu pineira 0.063 mm (pineira
no.200). Wainhira tahu liu 1% entaun agregadu grosu tenki fáse antes utiliza.
 Agregadu grosu labele kontamina substansia ne’ebé destroi betaun, hanesan
substansia alkalinu reaktivu.
 Durabel husi granula agregadu sira investiga ho teste container Rudeloff ho
20 toneladás ou ho mákina Los Angeles, labele akontese lakon peju liu husi
50 %.
 Agregadu grousu kompostu husi granula sira diferenti bo’ot signifika
gradásaun di’ak.

Kompozisaun limite granula agregadu Grosu (Britis Standar) SNI


Medida Pineira (%) Persentagem Pasa Pineira Maximo
Mm Inch 40 mm 20 mm 14 mm
37.5 1.1/2 90-100 100 -
20.0 3/4 35-70 90-100 100
14.0 1/2 - - 90-100
10.0 3/8 10-40 30-60 50-85
5.0 3/16 0-5 0-10 0-10

2.5.3. Bé
Bé presija ba misturasaun betaun hodi aselera prosesu kimiku simentu,
habokon agregadu no fásilita ba serbisu betaun. Kriteria aseitasaun bé ba betaun
kualidade la presija fo atensaun espesial bainhira bé ne’ebé utiliza kualidade di’ak
hodi konsume. Wainhira lae, entaun bé presija investiga tuir ASTM C–94. Bé
ne’ebé konten substansia sira perigoju kontaminadu ho másin, mina, másin midar no
produtus kimiku seluk, sekarik utiliza ba mistura betaun afeita redus kualidade
betaun nomós altera propriedade betaun ne’ebe mak prodús. Além disso, bé ida ne’e
mós bele redus adisaun entre agregadu ho matriz simentu (pásta) no bele mós
influensa fásilita serbisu.
2.6. Definisaun Mix Desaing Beton

Prosesu ida ne’ebé atu define materia betaun nian ne’ebé lolos no atu
identifika kualidade no kuantidade depende ba material sira prense kriteria kualidade
betaunn nian, liu husi Forca (Strenght), Durabilidade (Durability), no hafasil
servisu (Workability) no ho valor ne’ebé ekonomis. (Anonim, 1991).

Prosedimento ba Misturasaun Beton Normal utiliza metodo SNI 03 - 2834 -2000


DoE (Departament of Envioremental) maka hanesan:

1. Tarjetu ba forsa kompresaun betaun nian (Fc), Mpa ba idade 28 dias.


2. Kalkula ba Estandar Deviasi/ Valor Aumenta ba forca kompresaun nian. Uza
ho nia formula ba kalkulasaun maka :

 X  x 
2

sd 
n 1

Obs :
Sd : Estandar Deviasi
X: Total valor husi Forsa Kompresaun nian

x = Forca ne’ebé ita tarjetu


n = Total Sample husi Forsa Kompresaun

3. Determina aumenta Valor ba Fator Kontanta/Margim

M=k×s
Obs :
M : Valor Aumenta ba planu misturasaun
k : Konstanta ba valor estatistik, no valor foti hosi 5% ho valor
K=1.64
s : valor husi estandar Deviasi
4. Total valor Forsa kompresaun total ba planu misturasaun/Kuat tekan Rata
Rata.
f’cr = f’c + M
Obs :
f’cr : Valor ba forsa kompresaun total ba planu misturasaun
f’c : Konstanta ba valor estatistik, no valor foti hosi 5% ho
valor K=1.64
M : valor husi estandar Deviasi

5. Identifika tipu Simento


 Simento Tipu I : Simento Portland estadar ne’ebé utiliza konstrusaun
ba betaun nian ne’ebé la afeita ba mudansa temperatura.
 Simento Tipu II : utiliza ba konstrusaun betaun nian ne’ebé bele
resiste manas no durasaun ba tempu naruk.
 Simento Tipu III : Simento Portland III hanesan tipu simento ne’ebé
maran lalais ka to’os ne’ebé utiliza ba Pengecoran Mudansa ba
temperatura normal.
 Simento Tipe IV : Simento Portland IV bele resiste ba manas ho
temperatuta ne’ebé a’as.
 Simento Tipe V : Simento Portland V simento ne’ebé bele resiste ba
material kimiku, masin, Mina nst.

6. Kalkula FAS(Faktor Air Sement) / WC

Das könnte Ihnen auch gefallen