Als pdf oder txt herunterladen
Als pdf oder txt herunterladen
Sie sind auf Seite 1von 14

Tavi I

pedagogikis sagani

„Tu ers surs iarsebos qveyanaze, TvalisCiniviT unda icavdes


erovnuls gonebas, sulsa da guls, icavdes, anviTarebdes da
aRorZinebdes Tavisi qveynis enas, erovnuls ganaTlebas, kul-
turas, raTa sapatio adgili moipovos erTa Soris da gaxdes Ta-
viseburi da mniSvnelovani nawili kacobriobisa“...
/i. gogebaSvili/

am TavSi Tqven gaecnobiT:

ras niSnavs sityva pedagogika;


ras swavlobs mecniereba pedagogika;
ra aris pedagogikis mecnierebis ZiriTadi cnebebi;
rogoria cnebaTa mimarTeba:
• aRzrdis viwro gagebas, ganaTlebasa da swavlebas Soris;
• aRzrdis farTo gagebasa da ganviTarebas Soris;
• aRzrdis farTo gagebasa da aRzrdis viwro gagebas, ga-
naTlebasa da swavlebas Soris;
• aRzrdis farTo gagebasa da pirovnebis socializacias
Soris.
ra aris pedagogikis meTodologiuri safuZveli da peda-
gogikis kvlevis meTodebi;
romel mecnierebebTan aqvs kavSiri pedagogikis mecniere-
bas;
rogoria Tanamedrove pedagogikur mecnierebaTa sistema.

pedagogikis ZiriTadi cnebebi. nebismieri mecnierebis


mizans, zogadad, samyaros Secnoba, masSi mimdinare movle-
nebis, procesebis asaxva warmoadgens. samyaroSi mimdinare
procesebi mravalferovania da, Sesabamisad, mecnierebebic,
romlebic ama Tu im movlenas swavloben, uamravia. mec-

5
nierebis kvlevis damoukidebel obieqtad SeiZleba CaiT-
valos sinamdvilis mxolod is movlena an sagani, romelsac
ar swavlobs arc erTi sxva mecniereba. mxolod aseT Sem-
TxvevaSi SeiZleba ewodos konkretuli codnis kvlevis
sferos konkretuli mecniereba.
iseve rogorc yovel mecnierebas, pedagogikasac gaaCnia
Tavisi damoukidebeli kvlevis obieqti, sagani da am sagnis
SeswavlisaTvis saWiro kvlevis meTodebi. amis gareSe arc
pedagogika iqneboda damoukidebeli xasiaTis mecniereba.
ra warmoadgens pedagogikis, rogorc mecnierebis kvlevis
sagans da, Sesabamisad, rodis Camoyalibda pedagogika da-
moukidebel mecnierebad? swored am sakiTxebis garkvevasa
da gansazRvrebas SevecdebiT am TavSi.
termini “pedagogika~ berZnuli sityvaa (paidagogos), igi
ori nawilisagan Sedgeba: paidos _ bavSvi da agogos _ tareba
da am sityvebis pirdapiri gagebiT bavSvis tarebas, gaZRo-
las, xelmZRvanelobas niSnavs. Zvel saberZneTSi pedagogad
iwodeboda is piri (mona), romelic skolaSi atarebda Ta-
visi batonis Svils. mogvianebiT pedagogebi warmoadgend-
nen daqiravebul Tavisufal pirebs, romlebic xelmZRvan-
elobdnen mozardebis aRzrdasa da swavlebas.
Tanamedrove ganmartebiT, pedagogika aris mecniereba
aRzrdis Sesaxeb.

„adamianTa Semecneba yvelaze mniSvnelovan


siZneleebs mecnierebaTa im nawilSi awydeba,
romelic pirovnebis aRzrdasa da swavlebas exeba“.
/m. monteni/

mecnierebis ganmartebaSi, Cveulebriv, aisaxeba misi


sakvlevi obieqti. maSasadame, savsebiT naTelia, rom peda-
gogikis sakvlev obieqts, sakvlev sagans, aRzrda warmoad-
gens. aRsaniSnavia is faqti, rom garkveul periodamde,
aRzrdis cnebas ukavSirebdnen mxolod mozard Taobas,
vinaidan saaRmzrdelo-saganmanaTleblo procesebi swored
6
mozard Taobas exeboda. Tanamedrove pirobebSi, uwyveti
ganaTlebis sistemis Seqmnis periodSi, romelic moicavs
adamianis aRzrda-ganaTlebas misi cxovrebis yvela peri-
odSi, dawyebuls skolamdeli aRzrdiT, Semdgom zogadi
ganaTlebis mravalgvari formiT, profesiuli da umaRlesi
ganaTlebiT, profesiuli ganviTarebiT (kvalifikaciis ama-
RlebiT), dabolos, zrdasrulTa motivirebuli ganaTle-
biT, cxadi xdeba, rom pedagogikis, rogorc mecnierebis
daniSnulebaa ara mxolod mozardi Taobis aRzrdis pro-
cesis kvleva, aramed, saerTod, adamianis aRzrdis pro-
cesis kanonzomierebebisa da Taviseburebebis dadgena misi
cxovrebis yvela etapze.
amasTanave, xazi unda gaesvas im garemoebas, rom yoveli
sazogadoebrivi formacia, yoveli Taviseburi wyobis sax-
elmwifoc ki, aRzrdis winaSe gansakuTrebul, misi qveynis
politikuri kursis Sesabamis mizansa da amocanebs ayenebs
da, amis Sesabamisad, aRzrdis sistemasac sruliad Tavise-
buri saxe eZleva. am mimarTebiT aRzrdis sistemebi erTma-
neTisagan gansxvavdebian, rac SeiZleba aisaxos pedagogikis
gankerZoebul ganmartebaSi. amdenad, aq mocemuli peda-
gogikis zogadi ganmarteba sworia yvela droisa da epoqis
mimarT, sworia pedagogikis, rogorc mecnierebis ganmarteba,
magram masSi araa asaxuli aRzrdis ama Tu im sistemisaTvis
damaxasiaTebeli ZiriTadi niSandoblivi Tviseba.

„nebismieri saxelmwifos safuZveli aris


misi axalgazrdobis ganaTleba“
/diogene/

amasTan, unda gvaxsovdes, rom yoveli mecniereba, ro-


gorc Semecnebis garkveuli sfero, viTardeba, icvleba da,
maSasadame, ama Tu im terminis an cnebis ganmartebasa da
klasifikacias aqvs ara absoluturi, aramed fardobiTi
mniSvneloba, yoveli cneba mxolod erTi nabijia Semec-
nebis gzaze, yoveli cnebis ganmarteba WeSmaritia mxolod
7
mocemuli droisa da sivrcis pirobebSi. am kanonzomiere-
bidan gamomdinare, momavalSi, mecnierebis ganviTarebisa
da drois moTxovnebis Sesabamisad, SeiZleba Seicvalos ama
Tu im pedagogikuri terminis ganmarteba, misi Sinaarsi da
Taviseburebani, rac sruliad logikuri movlenaa. ufro
metic, mecnierebis ganviTarebis erTsa da imave etapzec,
sxvadasxva mecnieri, gamomdinare sakuTari msoflxedvidan,
sxvadasxvagvarad ganmartavs Tavad aRzrdis process. es
bunebrivicaa, vinaidan aRzrda imdenad farTo da yovlis-
momcveli cnebaa, rom Znelia konkretulad gansazRvro
igi. Tumca, yvela mecnieri Tanabrad Tanxmdeba, aRiarebs,
rom zogadi gagebiT aRzrda pirovnebis formirebis pro-
cesia. azrTa gansxvavebulobas iwvevs sakiTxi, Tu rogor,
ra gzebiT, ra saSualebebiT xdeba pirovnebis formireba.
rogorc aRvniSneT, pedagogika aris mecniereba aRzrdis
Sesaxeb. pedagogikis sagnis gansazRvris Semdeg, bunebrivia,
dgeba sakiTxi, rogori xasiaTis mecnierebaa pedagogika,
sinamdvilis kvlevis romel sferos miekuTvneba igi, sad
uWiravs adgili mecnierebaTa klasifikaciaSi _ socialur,
humanitarul, sabunebismetyvelo, Tu kidev romelime sxva
tipis mecnierebaTa Soris.
udavoa, rom nebismieri mecnierebis, maT Soris, peda-
gogikis mecnierebis xasiaTs, mis Sinaarssa da amocanebs,
Taviseburebebs gansazRvravs misive kvlevis obieqtis, sa-
gnis ZiriTadi kanonzomierebani da xasiaTi. swored sakv-
levi sagnis xasiaTis mixedviT xdeba mecnierebaTa klasifi-
kacia. amdenad, pedagogikis, rogorc mecnierebis zogadi
daxasiaTebisaTvis, aucilebelia gairkves misi sagnis _
aRzrdis arsi da kanonzomierebani.
aRzrda pedagogikis ZiriTad cnebas warmoadgens. Ziri-
Tad da uzogades cnebebs ki, Cveulebriv, kategoriebs
uwodeben. maSasadame, aRzrdas pedagogikis mecnierebi-
saTvis kategoriis mniSvneloba aqvs da, Sesabamisad, misi

8
arsisa da xasiaTis garkvevas udidesi mniSvneloba aqvs
pedagogikis mecnierebisaTvis.
kategoria (kategoria) berZnuli sityvaa da niSnavs gam-
onaTqvams, braldebas, niSans. `kategoria ZiriTadi da
uzogadesi cnebaa, romelSic warmodgenilia sagnis da mov-
lenis uzogadesi da arsebiTi Tviseba, mxare, mimarTeba,
sinamdvileSi moqmedi obieqturi kanonzomiereba~. [diale-
qtikuri materializmi, Tbilisi, 1970, gv. 221].
aRzrda pedagogikaSi farTo da viwro, specifikur-ped-
agogiuri gagebiT ganixileba.
farTo gagebiT aRzrda pirovnebis formirebis procesia.
pirovnebis formirebaSi igulisxmeba mTeli is procesi,
romlis meSveobiTac axaldabadebuli bavSvi gadaiqceva zr-
dadasrulebul, codniT, unariT da CvevebiT SeiaraRebul
adamianad. es ki SesaZlebelia ufrosi Taobis mier mo-
mavali TaobisaTvis socialuri gamocdilebis, sxvagvarad
rom vTqvaT, kulturis gadacemis saSualebiT. maSasadame,
aRzrdis procesi kulturis gadacemiT xorcieldeba.
ismis kiTxva _ ra aris is gza, xerxi, saSualeba, rom-
liTac SeiZleba momavali TaobisaTvis kulturis gadace-
ma, anu aRzrda? kulturis _ kacobriobis materialuri
da sulieri monapovris- momavali TaobisaTvis gadacema
SesaZlebelia mxolod ori _ swavlebisa da ganaTlebisa
gziT. maSasadame, aRzrda, rogorc procesi, Tavisi zogadi
gagebiT, ganaTlebasa da swavlebas gulisxmobs.
pirovnebis formirebaSi igulisxmeba misi fizikuri da
sulieri formireba, rasac, antikuri epoqidan moyole-
buli, harmoniul aRzrdas uwodeben. sulier formirebaSi
platoni da aristotele adamianis gonebriv, zneobriv da
esTetikur formirebas gulisxmoben. maSasadame, platonisa
da aristoteles mixedviT, harmoniuli aRzrda gulisxmobs
adamianis fizikur, gonebriv, zneobriv da esTetikur gan-
viTarebas.

9
rogorc zemoT aRvniSneT, aRzrdas pedagogikaSi ga-
nixilaven farTo da viwro gagebiT. aRzrda viwro gagebiT
gulisxmobs adamianis pirovnuli maxasiTeblebis da qcevis
wesebis Camoyalibebis process, sxvagvarad rom vTqvaT, gu-
lisxmobs im unarebis ganviTarebas, romelTa wanamZRvrebi,
SesaZleblobebis saxiT, adamians, rogorc biologiur in-
divids, dedis organizmidan dahyveba. savsebiT naTelia,
rom pirovnebisaTvis am unarebs arsebiTi mniSvneloba aqvs.
vinaidan aRzrda farTo gagebiT gulisxmobs bavSvis momza-
debas sazogadoebrivi cxovrebisaTvis, mis harmoniul _
fizikur da sulier (gonebriv, zneobriv, esTetikur) Cam-
oyalibebasa da iseTi TvisebebiT SeiaraRebas, romelTa
saSualebiTac igi sazogadoebis aqtiuri wevri gaxdeba,
cxadia, rom farTo gagebiT aRzrdaSi, ganaTlebasa da
swavlebasTan erTad, viwro gagebiT aRzrdac moiazreba.

maSasadame, farTo gagebiT aRzrda mocavs viwro gagebiT


aRzrdas, ganaTlebasa da swavlebas (SemdgomSi termin aRz-
rdis qveS, yovelTvis moviazrebT farTo gagebiT aRzrdas
avt.). SevecadoT, davaxasiaToT TiToeuli maTgani da maT
Soris arsebuli kavSirebi.
terminebi aRzrda da swavleba mecnierebaSi yofiTi me-
tyvelebidan damkvidrda. roca aRzrdasa da swavlebaze
vsaubrobT, ar unda dagvaviwydes, rom moiazreba ara mx-
olod saxelmwifos mier dagegmili da organizebuli saswav-
lo-saaRmzrdelo procesi, aramed yofiTi, sazogadoebrivi
procesebic, romlebic xorcieldeba ojaxsa da im social-
ur garemoSi, sadac mozardi cxovrobs. am procesSi igu-
lisxmeba konkretuli qmedebebi da RonisZiebebi, romelsac
mSobeli atarebs Svilis mimarT da, aseve, socialuri wris,
masmediis da sxva sainformacio saSualebebis gavlenebi
mozardze. aRzrda xorcieldeba sazogadoebis cxovrebis
yvela sferoSi, mag., fizikur aRzrdaze gavlenas axdens

10
kveba da yofiTi pirobebi, zneobriv aRzrdaze _ ojaxis
zneobrivi atmosfero, urTierToba megobrebTan (konfliq-
turi Tu megobruli), ufrosebis damokidebuleba mozard-
Tan da sxva. bunebrivia, yvela am procesis organizacia da
marTva TiTqmis SeuZlebelia, amitom, aRmzrdelebs serio-
zuli Zalisxmeva sWirdebaT, raTa droulad SeniSnon mavne
zegavlenebi da miznobrivad warmarTon aRmzrdelobiTi
muSaoba bavSvis pirovnuli maxasiaTeblebis maqsimaluri
srulyofisaTvis. maSasadame, unda ganvasxvavoT, aRzrda,
rogorc obieqturi socialuri movlena da aRzrda, ro-
gorc saxelmwifos mier specialurad organizebuli pro-
cesi, razedac qvemoT gveqneba farTod saubari.

araferia codnaze uZvirfasesi, is yovelTvis gadaswonis


gancxromasac da yovelive sxva danarCensac
/platoni/;

ganaTleba. termini ganaTleba farTo pedagogiuri mniS-


vnelobiT pirvelad Sveicarielma mecnierma iohan pesta-
locim Semoitana. terminis Sinaarsi Seesabameboda mis
pirdapir mniSvnelobas _ “naTelis (uflis xatis) formire-
bas~. sulxan-saba orbeliani naTels ganmanaTlebels uka-
vSirebs: “naTeli _ ganmanaTlebeli, sinaTle; gaanaTla _
naTeli mohfina~ [sulxan-saba orbeliani, sityvis kona.].
rusulad ganaTleba -образование- xatis formirebas niS-
navs, germanulad _ ausbildung (bild-suraTi).
aRsaniSnavia is faqtic, rom terminebi aRzrda da ga-
naTleba oficialur pedagogiur gamocemebsa da doku-
mentebSi me-18 saukunemde ar moixsenieba.
saqarTveloSi termin aRzrdas vxvdebiT me-10 sauku-
nis II naxevarSi, kerZod, arsen II kaTalikosis TxzulebaSi
~ioane zedaznelisa da misi mowafeebis cxovreba~. me-6
saukunis asureli mamis Sio mRvimelis cxovrebis aRweri-
sas igi wers: “aRzardes mravliTa moRvawebiTa da aswaves

11
mas yoveli werili Zueli da axali da Targmanebai maTi.~
[il. abulaZe, asurel moRvaweTa cxovrebis wignTa Zveli
redaqciebi, gv. 64-143].
Tanamedrove gagebiT ganaTleba sistemuri, mecnieruli
codnis SeZenis procesi da Sedegia.
ganaTleba moiazrebs adamianis mier codnis dauflebas
da mis safuZvelze unarebisa da Cvevebis ganviTarebas,
kacobriobis mier ama Tu im sferoSi dagrovili gamoc-
dilebis mizanmimarTul SeTvisebas. maSasadame, ganaTleba
sazogadoebis kulturasTan mimarTebis Taviseburi da
aucilebeli formaa, ganaTlebis gareSe adamiani ver gax-
deba sazogadoebis srulfasovani wevri. Tavisi pirdapiri
pedagogiuri mniSvnelobiT, ganaTleba codnis dauflebas
niSnavs. codnis gareSe ki adamianis samoRvaweo asparezi
Zalze SezRudulia. swored amas aRniSnavs xalxuri Tqma
_ “ucodinari adamiani xelfexSekruliao~. didi qarTveli
mwerali da sazogado moRvawe ilia WavWavaZe, romelmac
saqarTveloSi pirvelma gamosca pedagogikis saxelmZRvane-
lo (“pedagogiis safuZvlebi~), ganaTlebis Sesaxeb wers: “
WeSmariti ganaTleba ganviTarebuli gonebis da gawurTni-
lis zne-xasiaTis erTmaneTTan SeuRlebaa ganuyrelad, da
Tu kacs an erTi aklia, an meore, igi ganaTlebuli ar aris
da, Cvenis fiqriT, isev goneba ganuviTarebeli da zne-xas-
iaT gawurTvnili kaci sjobia, vidre goneba-ganviTarebu-
li da zne-xasiaT gauwrTvneli.~ [pedagogiuri Txzulebani,
Tbilisi, 1938, gv. 321].
ganaTlebis amgvari gagebis safuZvelze (ganaTleba cod-
nis SeZenis procesi da Sedegia), cxadia, mas unda hqondes
is ZiriTadi amocanebi, romelTa efeqturi gadawyveta
gansazRvravs ganaTlebis Sedegis ragvarobas, mis xarisxs.
ganaTlebis amocanebia:
• mecnieruli codnis, sinamdvilis ZiriTadi movle-
nebis arsebiTi mxareebisa da kanonzomierebebis SeTviseba;

12
• codnis gaazrebulad, Segnebulad SeTviseba; codnaSi
arsebiTi da meorexarisxovani sakiTxebis gamoyofis una-
ris formireba (codna adamianis namdvili kuTvnileba unda
iyos);
• kritikuli analizis unaris formireba;
• codnis SeZenis unaris formireba (swavlis swavla),
dauRalavi Sromis Cvevebis Camoyalibeba, codnis SeZenis
optimaluri pirobebis SemuSaveba;
• codnis damoukideblad SeZenis unaris formireba;
• verbaluri da raodenobrivi azrovnebis unarebis
formireba;
• komunikaciuri unarebis formireba;
• SeTvisebuli codnis praqtikaSi gamoyenebis unaris
formireba;
• msoflmxedvelobis formireba.

yovelive amis gamo SeiZleba vTqvaT, rom ganaTleba


gansazRvravs adamianis sulier kulturas. ganaTlebis ga-
reSe adamianisaTvis miuwvdomeli iqneba sazogadoebis mo-
napovari misi ganviTarebis ama Tu im safexurze, igi ver
daakmayofilebs sazogadoebis moTxovnebs, rasac mohyveba
seriozuli problemebi adamianis cxovrebisa da SromiTi
mowyobis procesSi. amdenad, didia ganaTlebis roli da
mniSvneloba adamianisaTvis.
sazogadoebrivi cxovrebisaTvis momzadebis xasiaTidan
da miznidan gamomdinare, ganaTlebis sami saxe arsebobs:
zogadi ganaTleba, umaRlesi ganaTleba da profesiuli ga-
naTleba.
saqarTveloSi umaRlesi ganaTleba, evropuli sivrcis
Sesabamisad, sami safexurisgan Sedgeba: sabakalavro ga-
naTleba (240 krediti), samagistro ganaTleba (120 krediti)
da sadoqtoro ganaTleba (180 krediti).
profesiuli ganaTleba ki saqarTveloSi xuT safexurs
moicavs. I, II, da III safexuri erTiandeba sxvadasxva donis
13
profesiul kolejebSi da iq swavlis ufleba aqvT saba-
zo skolis kursdamTavrebulebs (9 klasi), Tumca SeuZlia
nebismieri asakisa da ganaTlebis mqone pirsac. Semdegi ori
safexuri (IV, V), SedarebiT maRali donea da iq swavlis
ufleba aqvT mxolod sruli saSualo ganaTlebis mqone
pirebs.
zogad ganaTlebas mozardi, ZiriTadad, saSualo skola-
Si eufleba. Cvens qveyanaSi saSualo skola sam safexurs
moicavs: dawyebiTi skola _ I-VI klasebi, sabazo skola _
VII-IX klasebi da saSualo skola _ X-XII klasebi.
zogadi ganaTleba warmoadgens pirovnebis ganaTlebu-
lobis safuZvels. mis gareSe SeuZlebelia specialuri ga-
naTlebis miReba. saSualo skola mozards aZlevs im cod-
nas, uviTarebs im unarebsa da Cvevebs, romlebic aucilebe-
lia yoveli adamianisaTvis ganurCevlad imisa, daeufleba
Tu ara igi momavalSi specialur ganaTlebas. saqarTvelos
erovnuli saswavlo gegmis mixedviT zogadi ganaTlebis Si-
naarsSi gamoiyofa saswavlo sagnebis rva ZiriTadi jgufi:

1. saxelmwifo ena;
2. maTematika;
3. ucxouri enebi;
4. sazogadoebrivi mecnierebebi;
5. sabunebismetyvelo mecnierebebi;
6. teqnologiebi;
7. esTetikuri aRzrda;
8. sporti.

sagnobrivi jgufebi aerTianebs momijnave disciplinebs


da, sagnobrivi kompetenciebis mixedviT, moicavs rogorc
savaldebulo, ise arCeviT sagnebs. zogadi ganaTlebis
samive safexurze sagnobriv jgufebSi Semavali sagnebi
iswavleba savaldebulo da/an arCeviTi saxiT. dawyebiT

14
safexurze sagnebs Soris integraciis xarisxi gacilebiT
maRalia, vidre sabazo da saSualo safexurebze, sadac
sagnebi ufro specializebulad iswavleba. [`erovnuli sas-
wavlo gegma~, 2011-2016 gv. 26-27]
ganaTlebis saxeebis Sinaarsi da amocanebi ganisaz-
Rvreba konkretul epoqaSi moqmedi aRzrdis mizniTa da
amocanebiT, maSasadame, sazogadoebis cvalebadobisa da
ganviTarebis doniT. sazogadoebis ganviTarebis kvaloba-
ze, icvleba moTxovnebi profesiuli kadrebisadmi, rasac
Sesabamisi cvlilebebi mohyveba saSualo, profesiul da
umaRles ganaTlebaSi, Tumca, profesiuli da umaRlesi
ganaTlebis Secvla iwvevs zogadi ganaTlebis Secvlasac,
radgan es ukanaskneli zogad ganaTlebaze Sendeba. zog-
adi ganaTleba umaRlesi ganaTlebis iseT dasayrden da
aucilebel safuZvels qmnis, romlis gareSe SeuZlebelia
profesiis mqone pirovnebis momzadeba, miT ufro maRali
kvalifikaciis mqone kadris. yovelive zemoTqmulidan ki
naTlad Cans ganaTlebis saxeebis urTierTkavSiri da urT-
ierTganpirobebuloba.
rogorc dasawyisSi aRvniSneT, kacobriuli codnis mo-
mavali TaobisaTvis gadacemis erT-erT gzas ganaTleba
warmoadgens. codna ki ganuwyvetliv izrdeba. Sesabamis-
ad, rTuli xdeba im sabaziso codnis SerCeva, romelsac
unda daeuflos momavali Taoba zogadi ganaTlebis pro-
cesSi. amasTan, rogori gulmodginebiTac ar unda iqnes
SerCeuli codnis moculoba zogadi ganaTlebisaTvis, igi,
mecnierebis ganviTarebis Sesabamisad, mainc izrdeba, rac
seriozul winaaRmdegobas qmnis moswavlis SesaZleblo-
bebTan, radgan, Sesabamisad, rTuldeba saswavlo procesic.
swored aman ganapiroba istoriaSi ganaTlebis sxvadasxva
Teoriis aRmoceneba. magaliTisaTvis movitanT formaluri
da materialuri ganaTlebis Teoriebs, saidanac SemdgomSi
gavrcelda klasikuri da realuri ganaTleba.

15
„umecreba Cveni saSiSi mteria. masTan brZola mxolod
mecnierebas SeuZlian. ganaTleba, swavla, codna _
ai erTaderTi saSualeba, romelsac SeuZlian
wamali dasdos Cvens cxovrebas“.
/i. gogebaSvili/

formaluri ganaTlebis momxreTaTvis ganaTlebis mizans


formaluri azrovnebis Camoyalibeba warmoadgenda, xolo
materialuri ganaTlebis momxreTaTvis ki _ rac SeiZleba
meti codnis SeZena. TiToeuli maTganis ukiduresi calmx-
rivobis sawinaaRmdegod, XIX saukunis bolos, k. d. uSinskis
TaosnobiT, Seiqmna ganaTlebis Teoria, romelic orive
Teorias aerTianebda da ganaTlebis miznad saxavda ro-
gorc moswavlis mTeli SemecnebiTi Zalebis ganviTarebas,
ise rac SeiZleba meti faqtobrivi mecnieruli codnis,
misi sistemis dauflebas, vinaidan savsebiT naTelia, rom
veraviTar formalur operaciebs ver ganaxorcielebs mo-
swavle, Tu mas ar aqvs im faqtobrivi codnis minimumi,
romlis saSualebiTac unda ganaxorcielos esa Tu is gon-
ebrivi operacia.
ganaTlebis miznis zemoT aRniSnuli problema mTeli
sigrZe-siganiT dgas dResac. ganaTlebis mkvlevarebi, eqs-
pertebi, ganaTlebis politikis specialistebi da moqmedi
maswavleblebi ganaTlebis miznebis mudmiv ZiebaSi arian,
raTa ganaTlebisa da swavlebis xarisxma SeZlos sazoga-
doebis mzardi moTxovnebis dakmayofileba.
sazogadoebisaTvis ganaTlebis ganuzomlad didma mniS-
vnelobam istoriulad, swavlebisa da ganaTlebis sxvadasx-
va Teoria da mimdinareoba warmoSva, kerZod, Tanamedrove
saganmanaTleblo sivrceSi gvxvdeba ganaTlebis Semdegi
mimdinareobebi: idealizmi, egzistencializmi, pragmatizmi,
realizmi, perenializmi, eqsperimentalizmi, biheviorizmi,
konstruqtivizmi da sxv. TiToeuli es Teoria, gansx-
vavebul midgomas gvTavazobs ganaTlebisa da swavlebis

16
procesis xarisxis srulyofis TvalsazrisiT. xazgasmiTaa
aRsaniSnavi, rom sazogadoebis ganviTarebisa da epoqis Se-
sabamisad, ganaTlebisa da swavlebis Teoriebi da teqnol-
ogiebi mudmiv cvlilebebsa da ganviTarebas ganicdian, da
droisa da sazogadoebrivi cxovrebis moTxovnebTan Sesa-
bamisobaSi modian.
swavleba. swavlebac aRzrdis Semadgeneli nawilia. mo-
zardis aRzrda da ganaTleba umTavresad swavlebis gziT
warmoebs. swavleba codnis gadacemis organizebuli proce-
sia.
am procesSi monawileobs maswavlebeli da moswavle.
amdenad, igi ormxrivi, magram erTiani procesia. erTi
mxriv, maswavlebeli gadascems moswavleebs codnas, xolo,
meore mxriv, moswavleebi iTviseben maswavleblis mier ga-
dacemuls. Tumca, swavlebis procesSi ar arsebobs calke
gadacema da calke SeTviseba. es erTmaneTisagan gansx-
vavebuli, magram urTierTTanmTxveuli procesebia. amas-
Tan, swavleba ar niSnavs mxolod codnis gadacemasa da
SeTvisebas. TviT codnis SeTvisebis procesi aRmzrdelo-
biT zegavlenebsac axdens bavSvze. kerZod, mas uviTardeba
inteleqtualuri unarebi _ azrovneba, mexsiereba, zepiri
da weriTi metyveleba, analizi, sinTezi da sxva, rac imas
niSnavs, rom swavleba moswavlis mier SemecnebiTi Cvevebis
SemuSavebas gulisxmobs.

„skola erTsa da imave dros unda swvrTnides kidec


bavSvsa da aswavlides kidec. wvrTna da swavla
xeli_xels gadabmuli unda vidodes skolaSi“.
/i. WavWavaZe /

amasTan, swavlebis procesSi maswavleblisagan bavSvi


iZens qcevis wesebs, umuSavdeba xasiaTi da msoflmxed-
veloba, mTlianad yalibdeba misi pirovneba. maSasadame,
igi aRizrdeba.

17
swavlebis erTiani procesis xelmZRvanel figuras
maswavlebeli warmoadgens, magram moswavle rodia pasi-
uri, piriqiT, maswavleblis xelmZRvaneli roli aucile-
blobiT gulisxmobs moswavleTa aqtiurobas, swavlebis
iseTi meTodebisa da saSualebebis gamoyenebas, romlebic
moswavleTa aqtivobas gaaZliereben. amis gareSe SeuZlebe-
lia warmatebuli swavleba. swored aqtivobis saSualebiT
xdeba moswavleTa mier codnis Segnebulad SeTviseba, rac
ganaTlebis mizans warmoadgens. vinaidan swavlebis pro-
cesSi monawileobs ori mxare _ gadamcemi da SemTvisebeli
erTdroulad, rac gulisxmobs maswavleblis da moswavlis
aqtiurobas erTdroulad, swavlebis procesi, Tu igi mim-
dinareobs (iTvleba, rom swavlebis procesi mimdinareobs
im SemTxvevaSi, Tu moswavlec isevea CarTuli saswavlo
procesSi, rogorc maswavlebeli, anu igi ar aris pasiuri
msmeneli), TavisTavad interaqtiuria. maSasadame, sityvaTa
kombinacia “interaqtiuri swavleba~, rasac xSirad vxvdeb-
iT Tanamedrove pedagogiur terminologiaSi, tavtolo-
giaa da maTi erTad xmareba arasworia.

amrigad, swavleba aris maswavleblis mier moswavleTaT-


vis garkveul codna-CvevaTa gadacemisa da moswavleTa mier
am codna-CvevaTa SeTvisebis organizebuli, sxvadasxvagvari
da erTiani procesi.

„codna, swavla, ganaTleba, marto samkauli ki ar aris


kacisa, saWiroebaa rogorc puri, rogorc wyali“.
/i. WavWavaZe/

aRzrda viwro gagebiT gulisxmobs im unarebis ganviTa-


rebas, romlis wanamZRvrebi, SesaZleblobebi bavSvs dedis
organizmidan dahyveba, rogorc biologiur individs. es
unarebia: metyvelebis, azrovnebis (msjeloba, analizi, sin-
Tezi, daskvna, kritikuli da SemoqmedebiTi azrovneba),
mosmenis, kiTxvis, zneobriobisa da eTikis (qcevis wesebis)
18

Das könnte Ihnen auch gefallen