Sie sind auf Seite 1von 62

qarTuli originaluri hagiografia *

qarTuli originaluri hagiografiis dasawyiss marTalia naTargmni


hagiografia, kerZod ki mowameTa martvilobis krebuli, SesaZlebelia
krebulebic ki uswrebs (SuSanikis wamebaSi moxseniebuli ,,wignni mowameTani”),
magram Vs. bolo meoTxedSi ,,SuSanikis wamebis” donis Txzulebis Seqmna
originaluri hagiografiis arsebobis ukve garkveul tradicias gvafiqrebinebs,
miuxedavad imisa, rom es Txzuleba qarTuli werilobiTi memkvidreobis Cvenamde
moRweul pirvel Zeglad aris miCneuli. qarTuli hagiografiuli mwerloba
iseve, rogorc bizantiuri, wmindanTa ,,wamebis” JanriT iwyeba, Tumca maT Soris
gansxvaveba Janris warmoSobis mizezebis Taobaze TvalsaCinoa.
bizantiaSi wmindanis kultis gaCena ukavSirdeba axlad warmoSobili
qristianuli aRmsareblobis mimdevarTa mowamebrivi aRsasrulis faqtebs
berZnul-romauli warmarTuli imperiis wiaRSi, rac gaxda safuZveli am
mowameTa Rvawlis aRwerisa ,,martvilobaTa” saxiT. qarTuli ,,wamebani”,
marTalia, bizantiur ,,martvilobaTa” Targze Seiqmna, magram misi warmoSobis
mizezi warmarToba ar yofila. qarTuli hagiografia, romlis dasawyisi mxolod
,,wamebis” JanriTaa warmodgenili, warmoiSva saqarTveloSi qristianuli
sarwmunoebis oficialur saxelmwifo religiad gamocxadebis Semdeg:
mirian mefis epoqaSi, rodesac werilobiTi wyaroebiT iwyeba qristianobis
damkvidrebisaTvis mcdeloba qarTul warmarTul qveyanaSi, arc mowameobriobis
faqtebia cnobili da arc qristianTa devnis SemTxvevebia naxsenebi. piriqiT,
TviT nana dedoflis gaqristianebis ambavi am axali moZRvrebisadmi
xelisufalTa loialur damokidebulebaze miuTiTebs. SeiZleba vifiqroT, rom
saqarTveloSi saboloo damkvidrebamde qristianobas warmarTobis tradiciebis
daZleva mouxdeboda da es procesi ar SeiZleba umtkivneulo yofiliyo, magram
es ar aris qarTuli hagiografiis warmoSobis mizezi. saqme isaa, rom Tuki
moxda calkeuli SemTxveva mowameTa dasjisa, es ufro religiis istoriis da
hagiologiis kuTvnileba iqneboda da ara hagiografiisa, radgan hagiografia
faqtebze Seqmnil TxzulebaTa erTobliobaa da ara TviT faqti.
,,wamebaTa” Cvenamde moRweul originalur TxzulebaTa mixedviT Tu
vimsjelebT, qarTuli martilologiuri Janris warmoSobis mizezi ar SeiZleba
qveynis Sidapolitikur da Sidareligiur dapirispirebaSi veZioT, rogorc
amas adgili hqonda berZnul-romaul imperiaSi. misi warmoSobis erTaderTi
safuZveli da SemdgomSi masazrdoebeli wyaro jer mazdein, xolo mogvianebiT
mahmadian dampyrobelTa mier saqarTveloSi damkvidrebuli situaciis Sedegad

* ibeWdeba pirvelad.
145
am ori mxaris religiuri da erovnul-politikuri interesebis mkveTr
dapirispirebaSi aris saZebari. swored am dapirispirebis Sedegad dasjil-
daRupulTa istoriulad dadasturebul faqtebze aRmocenda qarTuli
originaluri hagiografia Tavisi Tavdapirveli JanriT - ,,wamebiT”.
swored martirologia aRmoCnda qarTul hagiografiaSi yvelaze xangrZlivad
moqmedi Janri, dawyebuli V s-iT da damTavrebuli XVIIIs. miwuruliT, radgan
saqarTvelos misi arsebobis manZilze dampyrobeli, misi politikuri da
religiuri damoukideblobis mteri da moSurne yovelTvis gamoulevlad hyavda.
aseTia ZiriTadi gansxvaveba bizantiuri da qarTuli hagiografiuli
mwerlobis martirologiuri Janris warmoSobaSi. radgan Cven aRvniSneT, rom
originaluri hagiografia ver Seiqmneboda bizantiuri mwerlobis gavlenis
gareSe, unda vTqvaT imis Sesaxebac, rom qarTulma hagiografiam ZiriTadad
uari Tqva Tavisi pirvelwyaros mier mowodebul bevr trafaretze da
mwerlobis es dargic sakuTar erovnul interesebs dauqvemdebara. swored es
aris am ori mwerlobis ganmasxvavebeli meore niSani. bizantiuri hagiografia
TiTqmis daclilia erovnuli TviTSegnebisagan, rac berZnul-romauli imperiis
mravalerovnuli SedgenilobiTa da qristianuli sarwmunoebis kosmopolituri
bunebiT unda iyos ganpirobebuli da zogadad qristianobis apologetikas
warmoadgens, xolo qarTul hagiografias wiTeli zoliviT gasdevs erovnuli
TviTSegnebis momenti. qarTul mwerlobaSi wmindanebis sityvasa da saqmeSi
qristianuli ideologiisaTvis Tavdadeba Serwymulia erovnuli da qveynis
sazogadoebriv-politikuri interesebis dacvasTan, qristianuli rwmenis dacva
maTTvis qveynis damoukideblobis dacvasTan aris gadajaWvuli.
berZnul-laTinuri da aRmosavluri qristianuli martirologiuri
literaturisa da ,,cxovreba-moqalaqeobis” Janris Txzulebebis didi nawili
fantastikur-zRapruli saswaulmoqmedebaTa magaliTebiT aris savse, rac
mkiTxvelis qristianuli sarwmunoebis yovlisSemZleobaSi darwmunebis erT-
erTi saSualebaa. am mxriv qarTuli hagiografia garkveul TavSekavebas iCens,
gansakuTrebiT ki ,,wamebani”: naTlis svetis daSveba mowamis gvamze an wamebis
adgilze, SeiZleba iTqvas, yvelaze didi saswaulia qarTul martirologiaSi.
SedarebiT metia saswaulebis raodenoba (gansakuTrebiT veluri cxovelebisa
da frinvelebis monawileobiT) hagiografiis meore, ,,cxovreba-moqalaqeobis”
JanrSi, magram maTac araferi aqvT saerTo bizantiuri hagiografiis zogierT
warmoudgenel fantastikur-zRaprul epizodebTan. Cans, qarTuli hagiografiuli
Txzulebebis avtorebi angariSs uwevdnen qarTveli mkiTxvelisa da mrevlis
racionalur bunebasa da fantastikur-saswaulebrivi ambebisadmi garkveul
undoblobas, amitom daimkvidra qarTulma hagiografiulma Txzulebebma sando
istoriul wyaroTa reputacia.
146
qristianobis gavrcelebis uZveles aRmosavlur qveynebSi (siria, egvipte da
sxv.) warmoiSva gandegilobisa da qristianobis gamovlenis ucnauri formebi, rac
Semdeg gavrcelda berZnulenovan qristianul samyaroSic, rogoricaa mesveteoba
da salosoba. marTalia, moRvaweobis es formebi mogvianebiT saqarTveloSic
Cndeba (svetebis arseboba da ,,mesvetis” wodebac, agreTve qarTul saistorio
wyaroebSi ramdenime qarTveli ,,salosis” moxsenieba), magram arcerTi maTgani
ar gamxdara qarTuli hagiografiuli ,,cxovreba-moqalaqeobis” sagani. es
momentic ganasxvavebs qarTul hagiografias bizantiur da sxva qristian xalxTa
hagiografiuli mwerlobisagan.
Cven qarTuli hagiografiuli mwerlobis umTavres Taviseburebebs SevexeT,
radgan ufro wvrilmani detalebis warmoCineba Zalian Sors wagviyvanda, Tumca
nawilobriv maTac SevexebiT, rodesac konkretulad visaubrebT qarTuli
hagiografiuli mwerlobis ori mTavari Janris ,,wamebaTa” da ,,cxovreba-
moqalaqeobis” TiToeul Txzulebaze cal-calke.

nawili pirveli
,,wameba – martvilobani”

martilologiuri Janris Txzulebebi qarTul originalur hagiografias


misi arsebobis mTel manZilze gasdevs – iwyeba is martirologiuri TxzulebiT
(,,SuSanikis wameba” – Vs.) da mTavrdeba martirologiuri TxzulebiT (,,Sio
garejelis” wameba – 1799w.), rac ganpirobebulia saqarTvelos istoriis umZimesi
politikur-religiuri movlenebiT. qarTuli eklesiis pirveli mowameebis
gamoCena, romelTa Sesaxebac hagiografiuli Txzulebebi Seiqmna, emTxveva
aRmosavleT saqarTveloSi mazdeanuri sarwmunoebis aRmsarebeli sparselebis
batonobis periods da qristianebisa da mazdenobis dapirispirebis Sedegi iyo.
zogierTi maTganis ,,wameba” TviTmxilveli avtoris dawerilia (SuSanikisa (V)
da evstaTi mcxeTelis (VIs.) ,,wamebebi”), zogi, marTalia, mazdeanebis mier iwama
(raJdeni Vs., abibos nekreselis VIs.), magram maT Sesaxeb wamebebi gacilebiT
gvian Seiqmna (pirvelisa XVIIIs., meoresi – IXs.).
meore etapi ,,wamebebis” Seqmnisa ukavSirdeba mTel saqarTvelos teritoriaze
mahmadian arabTa winaaRmdeg warmoebuli brZolebis istorias da iwyeba igi
,,habo Tbilelisa da nikifore urbnelis martvilobiT” (VIIIs. II naxevari)
da grZeldeba am brZolebSi daRupul mefeTa (arCili) da mTavarTa (daviT
da konstantine; kostanti kaxi, gobroni) Sesaxeb SeTxzuli wamebebiT, zogi
Tanamedrove avtoris mier habos (VIIIs.), kostanti kaxis (IXs.), gobronis (X

147
s. dasaw.), zogic gviandeli avtorisa: daviT da kostantine (XIIIs.), arCili
(XVIIs.), nikifore urbneli (XVIIIs.)) mier SeTxzuli.
mesame etapi martilologiuri TxzulebaTa dawerisa ukavSirdeba aRmosavleT
saqarTveloSi sparseli mahmadinebis Semosevebs da maT mier wamebul mefe-
dedofalTa (qeTevani, luarsabi) da mTavarTa (biZina, Salva, elizbari) Sesaxeb
Seqmnil ,,wamebebs” am movlenebze odnav gvian moRvawe avtorebis (grigol
dodorqeli, besarion orbeliaSvili) mier.
amitom qvemoT ,,wamebebs” maT gmirebis moRvaweobis zemoT aRniSnuli epoqebis
mixedviT davalagebT da ara vTqvaT TxzulebaTa daweris qronologiuri
principis mixedviT.
qristianuli sarwmunoebis zogadsakacobrio daniSnulebis maCvenebelia is
faqti, rom saqarTvelos eklesiis mier wmindanebis kanonizacia xdeboda mowamis
ara erovnuli kuTvnilebis mixedviT, aramed qarTuli eklesiis winaSe mis mier
gaweuli Rvawlis mixedviT. miuxedavad imisa, rom pirveli mowameebi erovnebiT
araqarTvelebi iyvnen, gaweuli RvawlisaTvis eklesia maT qarTvel wmindanebad
moixseniebda. marTlac, SuSaniki somexi qristiani mTavris qaliSvili iyo,
evstaTi mcxeTeli iranidan Camosuli sparseli mazdeani da mcxeTis qristianad
monaTluli, raJdenic gaqristianebuli sparseli mazdeani gaxldaT, xolo
abibos nekreseli, mazdeanuri sarwmunoebis SeuracxyofisTvis dasjili sirieli
beri iyo, romelic saqarTvelos eklesiis episkoposi gaxda. aseve arabebis mier
wamebuli habo tfileli da neofite urbneli erovnebiT arabebi iyvnen. neofitec
saqarTvelos eklesiis episkoposi gaxda.
pirveli erovnebiT qarTveli mowameebi arian arabTagan VIIIs. I naxevarSi
wamebuli daviTi da kostantine, argveTis mTavrebi, Tumca maT Sesaxeb ,,wameba”
mogvianebiT (XIIs.) Seiqmna. amis Semdgom martirologiuri Txzulebebi mxolod
erovnebiT qarTveli mowameebis Sesaxeb iwereba.
qvemoT warmodgenili TiToeuli Txzulebis ganxilvisas winamdebare naSromis
specifikis gamo yoveli ,,wamebis” mxolod ZiriTadi istoriul-teqstologiuri
sakiTxebi iqneba warmodgenili Zalze Sekvecili saxiT, radgan TxzulebaSi
wamoWril mravali saintereso literaturul Tu wyaroTmcodneobiT zogjer
sakamaTo sakiTxze msjeloba SeuZlebeli iqneba.

148
I. mazdean sparselTa winaaRmdeg brZolis amsaxveli qarTuli
martirologiuri hagiografiis (V-VIss.) Zeglebi
1. SuSanikis wameba

,,wamebaÁ wmidisa SuSanikis dedoflisaÁ” aris qarTuli hagiografiuli


mwerlobis Cvenamde moRweuli pirveli Zegli. es Txzuleba, romelic Vs. meore
naxevris aRmosavleT saqarTvelos sarwmunoebriv-politikuri cxovrebis
realur mdgomareobaze mogviTxrobs, saerTod Zveli qarTuli originaluri
mwerlobis pirvel nimuSad iTvleba.
TxzulebaSi aRwerili movlenebi viTardeba aRmosavleT saqarTvelos
samxreT nawilSi, somxeTis sazRvarTan, qalaq curtavSi, hereTis provinciis
centrSi, sparseTis mefis mier aq daniSnuli moxelis varsqen pitiaxSis karze,
rasac safuZvlad udevs sarwmunoebriv niadagze aRmocenebuli dapirispireba
varsqenisa da mis meuRle SuSaniks Soris. SuSaniki, somxeTis cnobili
mxedarTmTavris qaliSvili, romelic qristianul tradiciebze iyo aRzrdili,
ver Seurigda qristiani meuRlis mazdeanobas, rac varsqenma miiRo nebayoflobiT
sparseTis SahTan erT-erTi stumrobis dros im mizniT, rom Sahis mxardaWera
moepovebina qarTlis mefesTan dawyebul politikur brZolaSi, da sasaxle
miatova – qristianobis moRalate qmars gascilda. meuRleebs Soris warmoSobil
samkvdro-sasicocxlo dapirispirebas SuSanikisaTvis sarwmunoebrivi safuZveli
hqonda, radgan misi rwmeniT, rac saxarebiseul moZRvrebas efuZneboda, qristian
qals ar hqonda ufleba qristianobis uarmyofel da gamazdeanebul qmarTan
ecxovra, xolo varsqenis colis urCoba da ojaxuri tradiciebis xelyofa pirad
Seuracxyofad miaCnda. marTalia, TxzulebaSi ar Cans varsqens rom moeTxova
SuSanikisaTvis mazdeanobaze moqceva, magram is rom amas maSin Seecdeboda, roca
meuRlis ojaxSi dabrunebais sakiTxs moagvarebda, radgan man aRuTqva Sahs col-
Svilis gamahmadianeba da konfliqtis periodSi man Svilebis mimarT es Seasrula.
varsqenis yovelgvari mcdeloba _ Txovna, iZuleba, sastiki cema, araadamianuri
tanjva-wameba amao gamodga – SuSaniki qmars ar daubrunda da cixeSi Svidwliani
patimrobis Semdeg gardaicvala. qristianuli rwmenis dacvisaTvis autaneli
tanjva-wamebis moTmenisaTvis da sabolood sicocxlis gawirvisaTvis SuSaniki
qarTuli eklesiis wmindani gaxda da am Rvawlis ukvdavsayofad misi ,,wameba”
Seiqmna.
,,SuSanikis wamebis” udidesi Rirseba mis mxatvrul-kompoziciur da
enobriv-stilistur daxvewilobasTan erTad mis faqtologiur utyuarobaSic
gamoixateba, radgan Txzuleba dawerilia am ambebis TviTmxilvelisa da
Tanamonawilis, SuSanikis sulieri moZRvrisa da varsqenis samefo karis eklesiis

149
xucesis – iakobis mier. Txzuleba unikaluria qarTul hagiografiaSi swored
imiT, rom avtori iakob xucesi Tavad aris misi erT-erTi mTavari moqmedi
piri da Txroba Tavidan bolomde pirvel pirSi mimdinareobs: igi yovelTvis
SuSanikis gverdiT aris misi wamebisa da gaWirvebis dros, uamebs fizikur da
sulier tanjvas, anugeSebs da amxnevebs mas.
,,SuSanikis wameba” iakobs 475-482 wlebs Soris dauweria, radgan pirveli
TariRi SuSanikis gardacvalebis TariRia, rac SesaZlebelia dadgindes TviT
TxzulebaSi mocemuli qronologiuri monacemebiT, xolo meore varsqenis
mkvlelobisa, rac TxzulebaSi ar aris naxsenebi, e. i. Txzulebis dasrulebisas
varsqeni cocxalia, winaaRmdeg SemTxvevaSi iakobi am faqts uyuradRebod ar
datovebda, radganac SuSanikic ambobs varsqenis Sesaxeb: ,,miagos mas ufalman”...
,,SuSanikis wamebis” somxur vrcel versias, romelic iakobis qarTuli
teqstis gadamuSavebas warmoadgens, zogierTi iseTi detali Semounaxavs
(sparseTis mefis perozis saxeli, SuSanikis mesamed wamebis aRwera, varsqenis
Svilis wyalSi daRrCobis ambavi da sxva), rac ar aris qarTul teqstSi, rac
sxva argumentebTan erTad mizezi gaxda samecniero literaturaSi mtkicebisa,
rom SuSanikis wameba, romlis uZvelesi, Cvenamde moRweuli teqsti daculia XIs.
dasawyisis xelnawerSi (A-95, parxlis mravalTavi, sxva xelnawerebi mxolod
XVIIIs-isaa), daweris dRidan dasaxelebul xelnaweramde garkveuli cvlilebebi
ganicada. TiTqos amas gamoxatavs Txzulebis hagiografiuli ZeglisaTvis
uCveulo dasawyisic: ,,da aw damtkicebulad giTxra Tquen aRsasruli wmidisa
da netarisa SuSanikisi”. amitom zogierTi varaudiT Txzulebas an dasawyisi
aklia, an sulac mTeli pirveli nawili. Cven vfiqrobT, rom es Txzuleba imdenad
aratrafaretuli, arastandartuli Zeglia, rom es dasawiyisi savsebiT bunebrivi
Cans aseTi originaluri da TavisTavadi TxzulebisaTvis: avtors, bunebrivia,
Sinagani gancda da SeiZleba, SiSic hqonda, Tu rogor dasruldeboda SuSanikis
mowamebrivi gza: gauZlebda ki is bolomde bedis mkacr gamocdas, Tu ver aitanda
tanjvas, SvilebTan ganSorebas da dahyveboda varsqenis nebas (tyvilad ki ar
ekiTxeba iakobi SuSaniks ,,viTar gegulebis, miTxar me, raÁTa uwyodi da aRvwero
SromaÁ Seni”, xolo man mrqua me: ,,raÁsa mkiTxav amas?” da me miuge da varqu mas:
,,mtkiced sdgaa?”), an varsqeni didsulovnad miscemda mas Tavisufali arCevanis
uflebas. orsave SemTxvevaSi iakobisaTvis aRar dadgeboda SuSanikis ,,wamebis”
daweris saWiroeba, magram iakobis yovelgvari eWvi usafuZvlo Seiqmna. SuSaniki
Seewira sarwmunoebis interesebs da iakobmac SvebiT amoisunTqa da Tavisi
Txzulebac am gancdebis gamomxatveli fraziT daiwyo: ,,da aw damtkicebulad
giTxra Tquen aRsasruli...”. ,,SuSanikis wameba” erTaderTi Txzulebaa qarTul
hagiografiul literaturaSi, romlis mTavari mowame-personaJi aResrula.
marTalia, xangrZlivi tanjva-wamebiT da cixis umZimesi pirobebis Sedegad,
150
magram mainc bunebrivi sikvdiliT, gansxvavebiT qarTuli eklesiis danarCeni
mowameebisagan, romelTagan umetesoba TaviskveTiT dasajes, zogi mdinareSi
daaRrCves, zogi cocxlad damarxes an jvarze gakruli daisres, an kidev Caqoles,
zogic TokiT moaSTves.
,,SuSanikis wameba” gamorCeuli qarTuli martirologiuri Txzulebaa Tundac
imiT, rom misi mTavari gmiri ar aris hagiografiisaTvis damaxasiaTebeli
tradiciebiT daxatuli pirovneba, is realuri, cxovrebiseuli adamiania,
Tavisi dadebiTi da zogjer saCoTiro Tvisebebis gamovleniT. uaryofiTi gmiric
realurad warmodgenili adamiania, Tavisi principebis damcveli, gulqva da
sastiki, Tumca zogjer adamianuri da lmobieri.
TxzulebaSi SesaniSnavi mxatvruli RirsebiT da lakonuri enobriv-
stilisturi saSualebebiT asaxulia saqarTvelos am kuTxis politikuri,
socialuri da eTnografiuli cxovrebis niuansebi da bunebis suraTebi.
arc erT hagiografiul Zeglze ar dawerila imdeni wigni da samecniero
statia, arc erTi hagiografiuli teqsti ar gamocemula imdenjer, arc erT
qarTul hagiografiul nawarmoebs ar gamouwvevia ucxo qveynebis samecniero
wreebSi iseTi kamaTi da aJiotaJi, rac ,,SuSanikis wamebis” irgvliv xdeboda.1

2. evstaTi mcxeTelis martviloba

meore uZvelesi qarTuli martirologiuri Zegli, romelmac Cvenamde moaRwia,


aris VIs. II naxevarSi dawerili da Cvenamde mxolod XIs. xelnaweriT (H-341)
SemorCenili ,,martvilobaÁ da moTminebaÁ wmidisa evstaTi mcxeTelisaÁ” (sxvaTa
Soris, es erTaderTi martirologiuri Txzulebaa, romlis saTaurSi ixmareba
,,martviloba” da ara ,,wameba”).
Txzuleba dawerilia masSi aRwerili ambebis Tanamedrovis mier, rac Cans
erTaderT frazaSi, ,,romelmanme maTganman nebiTa RmrTisaÁTa Seisuena Jamad-
Jamad da romelnime cocxal arian”, Torem sxvagvarad anonimi avtori mesame
piriT TxrobaSi saerTod ar Cans.

1 aq mxoolod ramdenime gamocemas, Targmans da monografias davasaxelebT: 1) il.


abulaZe, martviloba SuSanikis, qarTuli da somxuri teqstebi, gamokvleva, Tb., 1938; 2) Zv.
qarT. lit. Zeglebi, I, 11-29. 3) e. WliZe, Zveli qarTuli sasuliero mwerloba, I, Tbilisi
2005, gv. 5-308 (teqsti, Targmani Tanamedrove qarTulze, gamokvleva-komentarebi). 4) iv.
javaxiSvili, Sromebi, VIII, gv. 56-65; 5) k. kekeliZe, Zv. qarT. lit. ist., 1980, 113-122; 6) P.
Peeters, Passio nobilie dominae Susanicae (laTinuri Targmani qarT. da somxuri teqstebisa)
Analecta Bollandiana t. 53, da I-II III-IV, 1935. 7) G. Flang, Lives and Legends of the Georgian
Sante (inglisuri Targmani), Landon, 1956, p. 44. 8) Кекелидзе, Яков Цуртавели, Мученичество
Шушаника, Тбил., 1979. 9) w. janaSia, SuSanikis wameba, Tbilisi, 1980; 10) c. qurcikiZe,
SuSanikis wameba, Tb. 1978 da sxva.
151
TxzulebaSi moTxrobilia Tavgadasavali erTi axalgazrda (30 wlis)
sparseli mazdeani kacisa, gvirobandakisa, romelic mcxeTaSi Camosula im
dros, rodesac aRmosavleT saqarTvelo da maT Soris qarTlic mazdeani
sparselebis batonobis qveS imyofeboda da iq mefoba gauqmebuli iyo. aq mas
Seuswavlia xeloba (,,meÃamleoba” - mewaReoba), moswonebia qristianuli
sarwmunoeba, romelsac igi jer kidev sparseTSi gascnobia, ukvirdeboda da
swavlobda mas, xolo bolos monaTlula kidec samoel qarTlis kaTalikosis
xeliT da uwodes mas evstaTi. es procesi, Cveni azriT, daaCqara axalgazrda
qristian qarTvel qalTan nacnobobam, rac maTi qorwinebiT damTavrda (da ara
ise, rogorc samecniero literaturaSi aris warmodegnili – daqorwinda, eyola
Svilebi da Semdeg moinaTla). male mcxeTaSi mcxovrebma sparselma mazdeanebma
evstaTis gaqristianebis ambavi mcxeTis cixisTavs moaxsenes, xolo man evstaTi
sxva gaqristianebul Svid sparselTan erTad Tbilisis marzpanis samsjavroze
gagzavna. am dros marzpani Sahis karze gaiwvies da gamgzavrebis win man qarTlis
kaTalikosisa da didebulebis TxovniT patimari eqvsTviani patimrobis Semdeg
gaaTavisufla. sami wlis Semdeg evstaTi kvlav daasmines axlad Camosul sxva
marzpanTan, romelmac bevri Txovna-muqaris Semdeg, rom evstaTi dabruneboda
mazdeanobas, da roca mizans ver miaRwia, brZana misi sikvdiliT dasja TaviskveTiT
da misi gvamis qalaqgareT gadagdeba. RamiT qristianebma evstaTis gvami moipares
da misi anderZis Tanaxmad mcxeTaSi daasaflaves.
TxzulebaSi moTxrobili ambebis qronologiuri sazRvrebis dasadgenad
monacemebi TviT ZeglSi aris miTiTebuli: Txroba iwyeba 541 wliT (sparseTSi
xosro pirvelis mefobis meaTe wels mcxeTaSi evstaTis Camosvla) da mTavrdeba
545 (a. harnaki – iv. javaxiSvili) an 551 wliT (k. kekeliZe; evstaTis sikvdiliT
dasja)1. e.i. avtori evstaTis Tavgadasavlis fonze agviwers VIs. Sua wlebis
qarTlis umefod darCenili samefos (mefoba sparselma dampyroblebma
gaauqmes 526 wels) politikur, saeklesio da kulturul mdgomareobas.
dawerilia arcTu maRali mxatvrul-stilisturi eniT, magram Sinaarsobrivad
datvirTuli, faqtebis siuxviT gamorCeuli es Txzuleba erT-erTi saukeTeso
wyaroa imdroindeli istoriuli wyaroTmcodneobiTi masalebis deficitis
fonze: uzenaes xelisuflebas ganasaxierebs sparseTis Sahis mier daniSnuli
marzpani, romlis rezidencia TbilisSia, xolo regionalur xelisuflebas
– marzpanis daniSnuli sparsuli cixisTavebi. sasamarTlo saqmeebi mxolod
marzpanis prerogativaa. qarTuli eklesiis saqmeebSi, romelsac ganagebs
qarTlis kaTalikosi, sparselebi ar erevian. Sinaur saqmeebSi monawileoben
da formalurad ganageben qarTveli moxele-didebulebi: qarTlis pitiaxSi

1 k. kekeliZe, qarT. mwer. ist. I, Tb., 1980, gv. 509-511.


152
da qarTlis mamasaxlisi. qristian morwmuneTagan idevnebian mxolod renegati
sparselebi, vinc mazdeanoba uaryo da qristianuli naTlisReba miiRo.
sainteresoa TxzulebaSi aRwerili sayofacxovrebo suraTebic: igrZnoba
mcxeTaSi mcxovrebi sparselebis simravle, romlebic marTavdnen mazdeanur
dResaswaulebs. maTi ZiriTadi nawili xelosnebi da wvrilvaWrebi iyvnen.
rodesac evstaTi meored daapatimres da TbilisSi mihyavdaT, igi gamoemSvidoba
ojaxis wevrebs da ,,mona-mxevalTa” TvisTa, ramac qarTul istoriografiaSi
warmoSva eWvi, rom am epoqaSi xelosansac ki SeeZli sakuTari mona-mxevlebi
hyoloda (iv. javaxiSvili, Sromebi, I, 1979, gv. 321). arada, Cveni azriT, am faqtis
axsna martivad SeiZleba: evstaTi CaesiZa SeZlebul ojaxSi, romelis Tavkacic,
e.i. meuRlis mama ukve gardacvlili iyo. ase gaxda igi ,,mona-mxevalTa”
patroni. sainteresoa agreTve erTi detalic: TxzulebaSi samjer aris saubari
jer dasasjeli, xolo Semdeg dasjili evstaTis gvamis qalaqgareT dagdebaze
,,SesaWmelad mÃecTa (an ZaRlTa) da mfrinvelTa”. am faqts miiCnevdnen damsjelTa
sisastikisa da dasjilisadmi udierad mopyrobis nimuSad. sinamdvileSi aq da
yvela im qarTul ,,wamebaSi”, romlebic mazdeanobis dros exeba (,,raJdenis
wameba”, ,,abibos nekreselis wameba”, msgavsi moqmedeba asaxavs micvalebulis
dasaflavebis mazdeanur wess, rac maTi rwmeniT mzis sxivebis qveS gvamis
sxeulidan sulis swraf ganTavisuflebas da zecaSi asvlas aCqarebda, xolo
miwaSi daflva am process xels uSlida.1 amas adasturebs agreTve naTargmn
hagiografiul ZeglSi (,,epifane kviprelis cxovreba, Vs.) aRwerili msgavsi
epizodic.
,,evstaTi mcxeTelis martviloba” msgavsebas iCens uZveles bizantiur
martirologiur ZeglebTan (rogorc vTqviT, qarTuli Txzulebis saTauric
amas mowmobs). TxzulebaSi moxseniebuli ormoc sebastiel mowameTa ambavi
maT Sesaxeb Seqmnili martvilobis am droisaTvis qarTulad Targmanze
unda miuTiTebdes. sainteresoa Txzulebis sxva wyaroebic: TxzulebaSi
gadmocemuli Zveli da axali aRTqmis wignebis Sinaarsi xSirad ar emTxveva
bibliis kanonikuri wignebis Sinaarss. fiqroben, rom aq motanilia siriuli,
an sparsuli, SesaZlebelia qarTulic e.w. Targumebi – bibliuri wignebis
Sinaarsis perifrazul-komentirebuli teqstebi. Txzulebas usargeblia agreTve
apokrifuli TxzulebiT: ,,dabadebisTvis cisa da queyanisa da adamisaTÂs”.2
rogorc vTqviT, ,,evstaTi mcxeTelis martvilobis” teqstis Semcveli
uZvelesi xelnaweri XIs-isaa, xolo danarCeni rva – XVIIIs. amasTanave Txzulebis

1 e. gabiZaSvili, mazdeanobis kvali zogierT qarTul hagiografiul ZeglSi,


sveticxovlobisadmi miZRvnili samecniero konferenciis (11-13X, 1995) masalebi, Tb.
1998w.
2 e. gabiZaSvili, evstaTi mcxeTelis martviloba (narkvevi), saq. lit. mcodneobis
akademiis Sromebi, V, Tb. 2007w.
153
Tavdapirvel teqsts uZvelesi xarvezis gamo furceli unda akldes Txrobis
dasasrulis cota win. cxadia, es xarvezi gviandel xelnawerebSic aris.
bolo xanebSi gamoiTqva varaudi, rom evstaTi mcxeTelis martviloba
dawerili unda iyos VIIs. I naxevarSi (xosro II farvizis (590-628)1 da ara
xosro I, anu Sirvanis (531-578ww.) dros)2, ris mtkicebasac albaT ufro mkveTri
argumentebi dasWirdeba.
Txzulebis qarTuli teqsti ramdenjerme gamoica: pirvelad m. sabininis mier
,,saqarTvelos samoTxeSi” 1882w., gv. 313-322; 1964w., yvela xelnaweris mixedviT:
Zveli qarTuli hagiografiuli literaturis Zeglebi, I, gv. 30-45. 2005 w. e.
WeliZe, Zveli qarTuli sasuliero mwerloba, I, Tbilisi, gv. 309-479 (teqsti,
Targmani Tanamedrove qarTul enaze, gamokvleva-komentarebi). Targmani ki
rusulad (М. Сабини, Полное жизнеопесание святых груз. церкви, r, II, сбр. 1872),
germanulad (iv. javaxiSvilis mier: Das Martyrium des Heiligen Eustatius von Mzcheta
– JurnalSi: prusiis samefo mecn. akademiis moambe, berlini, 1901, XXXVIII, 875-
912: ZiriTadi literatura: iv. javaxiSvili, dasax. Targmanis winasityvaoba,
dawerili a. harnakTan erTad, missive Zveli qarTuli saist. mwerloba, Sromebi
VIII t. 66-70;k. kekeliZe, Zv. qarT. lit-is istoria, I, Tb., 1980, gv. 508-515; m.
CxartiSvili, martÂlobaÁ... evstaTi mcxeTelisaÁ... (wyaroTmcod. gamokvleva),
Tb. 1991, gv. 33-53, s. kakabaZe, evstaTi mcxeTelis cxovreba, saist. kreb. III, 1928,
76-80. ). e. gabiZaSvili, evstaTi mcxeTelis martviloba, (narkvevi) saq. lit.
mcodneobis akademiis Sromebi V, Tbilisi, 2007 w.

3. raJdenis wameba

raJdeni iTvleba saqarTvelos eklesiis pirvelmowamed (iseve, rogorc mTel


qristianul samyaroSi pirvelmowamed iTvleba stefane diakoni). sakvirveli
is aris, rom Vs. I naxevarSi wamebuli wmindanis Sesaxeb martirologiuri
Txzuleba pirvelad (yovel SemTxvevaSi, Cvenamde moRweulTa Soris) daiwera
XVIIIs. I naxevarSi. besarion orbeliSvilis, aRmosavleT saqarTvelos
kaTalikos-patriarqis Txzuleba, romlis sruli saTauria ,,wamebaÁ da
Rvawli wmidisa didisa mowamisa raJdenisi, romeli iwama JamTa didisa mefisa
vaxtangisaTa sparsTa mier qarTls Sina, sofelsa Sina wroms”, efuZneba im
Zvel matianes, rogorc avtori aRniSnavs, romelSic aRwerili iyo ,,simxne da
moTmineba” raJdenisa, Tumca dReisaTvis mowamis Sesaxeb Zveli wyaroebidan im
ramdenime frazam moaRwia, rac istorikos juanSeris (XIs.) saxeliT cnobil
vaxtang gorgasalis istoriiTaa cnobili: raJdeni yofila sparseli mazdeani,
1 m. CxartiSvili, martvilobaÁ evstaTi mcxeTelisaÁ (wyaroTmcodneobiTi gamokvleva),
Tb. 1991, gv 33-59.
2 k. kekeliZe, Zveli qarT. lit. istoria, gv. 512-515.
154
vaxtang gorgasalis momavali meuRlis, sparseTis Sahis qaliSvilis aRmzrdeli,
mamamZuZe da aRsazrdels Camohyolia qarTlSi da aq miuRia qristianoba. is
qarTvelebis mxareze ibrZoda sparselebis Semosevebis dros. erT-erTi Setakebis
dros is sparselebs tyved CaugdiaT da sparsuli sarwmunoebis RalatisaTvis
sikvdiliT dausjiaT q. wromSi (jvarze gakruli raJdeni moisarTa samizne
yofila, uneburad gagvaxsendeba wm. sebastiane) daaxloebiT, 463-464ww.. mowamis
gvami qristianebma moipares da saidumlod damarxes, xolo Semdgom, dawynarebis
Jams vaxtangs misi neSti gadausvenebia axlad aSenebul niqozis saepiskoposo
eklesiaSi.
besarions, romlis wyaros Seadgenda ,,Zvelni matianeni... da mimoganTesulobani
eseviTarTa uwyebaTani”, sakuTari fantaziiT da ritorikuli enawylianobiT
ganuvrcia mopovebuli mwiri dokumenturi masala da vrceli martirologiuri
Txzuleba Seuqmnia mowamis Sesaxeb, romelic avtoris sityvebiT: ,,dasabami
mowameTaÁ raÁ vTqu, ara Tu saxiTa yovelTa mowameTa dasabamad vTqu, aramed
CuenTa amaT da qarTvelTa Soris gamobrwyinvebulTa mowameTa dasabam iqmna
sanatreli ese... pirvel amis netarisa ara visi smenil ars martvilobaÁ queyanasa
amas saqarTvelosasa (Zeglebi V, gv. 66).
,,raJdenis wamebis” qarTuli teqsti (besarionis avtografuli xelnaweri
– S-3269, XVIIIs. I nax.) orjer gamoica, pirvelad 1882w. saq. samoTxeSi, gv.
169-179 da Zv. qarT. hagiogr. Zeglebi, V, 64-79, xolo misi laTinuri Targmani
Seasrula P. Peeters-ma (Analecta Bolondianna, t, 33, 1914, 305-317, gamokvleva
294-305). literatura: k. kekeliZe, Zv. qarT. lit. istoria I, 1980, gv. 351: m.
qavTaria, besarion orbeliSvilis cxovreba da moRvaweoba, xel. inst. moambe, I,
1959, gv. 90-93: misive, Zeglebi V, 195-197; iv. lolaSvili, qarTuli wignisa da
mwignobrobis saTaveebTan, Tb., 1978, gv. 72-78.

4. abibos nekreselis wameba


abibos nekreseli erT-erTia siriidan aRmosavleT saqarTveloSi VIs. Sua
wlebSi mosul im 13 monazonTagan, romelTa saxelebs ukavSirdeba pirveli
monastrebis daarseba aRmosavleT saqarTvelos sxvadasxva kuTxeSi, da erTia
im orTagan, visac maT Soris wilad xvda episkoposobis pativi (abiboss-
nekresis eparqiisa, xolo ises - wilknisa) da erTaderTi, vinc maT Soris mowamis
gvirgviniT Seimko.
abibos nekreselma Seuracxyo mazdean sparsTa siwminde: wyali daasxa da
Caaqro maTi ritualuri cecxli, risTvisac igi Caqoles, ,,qviT gantvines” q.
rexSi, marzpanis samsjavros Sedegad. es faqti momxdara VIs. II naxevarSi, xolo
Txzuleba, romelmac es movlenebi aRnusxa, Cvenamde mxolod IXs. dawerili
TxzulebiT aris moRweuli, Tumca safiqrebelia, rom am Zeglis IXs. avtorma
155
ufro Zveli wyaro gamoiyena, ar aris gamoricxuli – wamebisdroindelic.
moRweuli Txzulebis avtorad tradiciulad IXs. qarTlis kaTalikoss arsen
dids asaxeleben. es Txzuleba erTaderTi XIIIs. nakluli xelnaweriT (A-199)
aris moRweuli, Tumca misi nakluli nawilis aRdgena SesaZlebelia, radgan
ramdenime gviandelma xelnawerma (A-130; A-170 da sxv.) Semogvinaxa TiTqmis igive
teqsti, mcireodeni frazeologiuri cvlilebebiT da epilogis darTviT. am
gviandel teqsts xSirad abibos nekreselis metafrasuli redaqciis wamebasac
uwodeben, Tumca sinamdvileSi es Zegli Xs-Si arsen II qarTlis kaTalikosma (955-
980ww.) arsen didi kaTalikosis (IXs. II nax.) mier dawerili zemonaxsenebi abibos
nekreselis wamebis teqsti odnav Seaswora da mis mier Seqmnil ioane zedaznelisa
da mis mowafeTa (Sio mRvimeli, daviT garejeli) saerTo TxzulebaSi CarTo mis
bolo nawilad da amitom wina nawilebTan dasakavSireblad epilogis darTva
gaxda saWiro.1
abibos nekreselis Zveli redaqciis teqsti pirvelad m. janaSvilma
gamoaqveyna Tavis saeklesio muzeumis xelnawerebis aRwerilobaSi, w. III,
1902, gv. 25-28. meored s. kakabaZem saist. krebuli, w. V, 1924, gv. 239-246.
ufro kritikulia bolo ori gamocema: il. abulaZisa, asurel moRvaweTa
cxovrebis wignTa Zveli redaqciebi, 1954, 188-196 (vrceli, gviandeli teqstis
paralelurad; Zv. qarT. agiogr. lit. Zeglebi, II, 1964, gv. 240-248 (orive
paralelurad). ix. agr. s. yubaneiSvilis Zv. qarT. lit. qrestomaTia, I, 1946,
gv. 167-169 (uZvelesi). literatura: il. abulaZis dasax. gamocema, k. kekeliZe,
sakiTxi siriel moRvaweTa qarTlSi Semosvlis Sesaxeb, etiudebi, I, 1956, gv. 19-
50. iv. javaxiSvili, qarTveli eris istoria, 1928, gv. 324-347; e. gabiZaSvili,
asureli moRvaweebis `cxovrebaTa~ e.w. arqetipebis urTierT mimarTebisaTvis,
matiane, els, #4, 1982, gv. 61-67. z. aleqsiZe, abibos nekreselis martvilobis
teqstologiur-qronologiuri sakiTxebi, mravalTavi, XVIII, Tb. 1999, gv. 12-29,
da sxv. mravali.

II. mahmadian arabTa winaaRmdeg brZolis amsaxveli qarTuli


martirologiuri hagiografiis Zeglebi (VIII-Xss.)
1. habo tfilelis ,,wameba”

,,wamebaÁ wmidisa da netarisa mowamisa qristesisa haboÁsi, romeli iwama


qarTls Sina. qalaqsa tfiliss, ÃeliTa sarkinozTaÁTa. gamoTqmuli iovane Zisa
sabanisi brZanebiTa qristes mier samoel qarTlisa kaTalikozisaÁTa” pirveli

1 e. gabiZaSvili, asurel moRvaweebis ,,cxovrebaTa” e.w. arqetipebis


urTierTmimarTebisaTvis, macne els, #4, 1982w. gv. 61-67.
156
,,wamebaa”, romelic aRmosavleT saqarTveloSi arabTa batonobis periodSi
daiwera. Txzulebis saTaurSivea dasaxelebuli da Cvenc gavimeorebT, rom
,,wameba” dauweria mowamis TviTmxilvelsa da Tanamedroves iovane sabanis Zes (,,...
sanatreliTa miT qristesmieriTa siyuaruliTa Semiyuare me, vidre iyav sofelsa
amas Sina Cuensa”), rasac adasturebs samoel qarTlis kaTalikosi, Txzulebis
damkveTi (,,Sen TÂT uwyi sanatrelisa amis axlisa mowamisa haboÁsi, romeli dReTa
amaT CuenTa imartÂla”), 786-790ww.-Si, radganac habos martvilobis TariRi –
786 weli, TviT TxzulebaSia dasaxelebuli, 790 weli samoelis gardacvalebis
TariRia, xolo man rom iovanes mier dasrulebuli Txzuleba miiRo, es faqti
Txzulebis Sesavlidan – iovanes samoelisadmi sapasuxo epistolidan Cans.
iovane sabanis Zis Sesaxeb TiTqmis araferia cnobili, Tumca damkvidrda azri,
rom igi saero piri unda yofiliyo, rac erTaderTi gamonaklisi iqneboda
qarTul hagiografiul mwerlobaSi, magram sinamdvileSi iovanec sasuliero
piri unda iyos, radgan saeklesio kanonmdeblobiT ,,ara uÃms eriskacsa saerod
aRZrvaÁ sityÂsaÁ, anu swavlaÁ erisaÁ” (didi sjuliskanoni, V kr. 64-e kanoni, gv.
394-395). Txzulebam dawerisdroindeli xelnaweriT ver moaRwia, magram wamebis
teqsti Semogvinaxa IXs. (A-1109; A-19) da Xs. (Ath.-8; Sin11, A-95) xelnawerebma.
habo, erovnebiT arabi Wabuki, rogorc msaxuri TbilisSi Camohyolia nerse
qarTlis erisTavs, romelic arabebs datusaRebuli hyavdaT q. baRdadSi da 3
wlis patimrobis Semdeg gamoustumrebiaT. aq igi, moxibluli qristianuli
sarwmunoebiT farulad dadioda eklesiaSi. xelaxali dapatimrebis SiSiT
nerse xazareTSi gaxiznula da Tan haboc wauyvania. aq man miiRo naTlisReba da
oficialurad gaqristianda.
erTxans habo Tavis qristianul moRvaweobas agrZelebda afxazeTSi, sadac
nerses ojaxi iyo Tbilisidan gaxiznuli da sadac Cavida nerse xazareTidan habos
TanxlebiT. aq habos ukve SeeZlo uSiSrad gamoemJRavnebina Tavisi qristianuli
grZnobebi, radgan amdroindeli afxazeTi iyo ,s,avse qristes sarwmunoebiTa da
aravin urwmunoTagani mkÂdrad ipovebis sazRvarTa maTTa” (Zeglebi, I, 59).
qarTlSi politikuri situaciis normalizaciam SesaZlebeli gaxada nerses
Tbiliss dabruneba da gaqristianebuli aboc mahmadian Tanametome arabTa
garemocvaSi moxvda. maTi dabezRebis Semdeg igi amiras samsjavros winaSe
wardga, magram stefane erismTavris ZalisxmeviT amjerad gadarCa sasjels da
gaanTavisufles, magram meored dasmenis Semdeg imis SiSiT, rom mas mimbaZvelebi
ar gamosCenoda, habo sapyrobileSi Caagdes, xolo radgan habos verc simdidris
dapirebam, Seacvlevina gadawyvetileba da verc tanjva-wamebam. patimrobis
mecamete dRes, naTlisRebis dResaswaulze, 6 ianvars mas Tavi mohkveTes, gvami
ki dawves da cxvris tyavSi gaxveuli neSti mtkvarSi gadaagdes, raTa igi
morwmuneTa Tayvaniscemis sagani ar gamxdariyo.
157
qarTlSi gabatonebuli arabTa Tvistomis gaqristianeba da qristes
sarwmunoebisaTvis sicocxlis gawirva ufro mZlavri argumenti iyo Txzulebis
avtoris – iovane sabanisZis xelSi arabTa zemoqmedebis wnexis Sedegad SeSinebul
da rwmenaSeryeul qarTvelebSi qristianuli religiis gansamtkiceblad,
vidre arabebis mier, vTqvaT, ramdenime qarTveli morwmunis wameba. es
ragumenti man brwyinvaled gamoiyena da Seqmna pirveli erovnuli paTosiT
aRsavse hagiografiuli Txzuleba, romelSic maRalmxatvrul-alegoriuli
da ritorikul-paTetikuri xerxebiT auwya mrevls, rom kars momdgari
saxelmwifoebrivi da sarwmunoebrivi katastrofa qristianuli rwmenis
mxolod mtkiced dacviT SeiZleba aviciloT Tavidan. Txzulebis kompozicia
originaluria da analogi ar moepoveba qarTul hagiografiaSi. mTlianobaSi
,,habos wameba” Zveli qarTuli mwerlobis ramdenime dargis sinTezs warmoadgens:
Txzuleba iwyeba damkveTis epistoliTa da avtoris sapasuxo epistoliT
dakveTis Sesrulebis Sesaxeb, Semdeg CamoTvlilia Txzulebis oTxi Tavis
saxelwodeba. 1. Tavi warmoadgens qadagebis formiT mrevlis damoZRvras, Tu ras
niSnavs dampyrobelTa monobisas Seqmnili umZimesi mdgomareobis dros qveynisa
da xalxisaTvis axali mowamis habos gamoCena da qristesTvis Tavdadeba. meore
da mesame Tavebi, Cveulebrivi, oRond ostaturad dawerili martirologiuri
hagiografiis Zeglia, romelSic qarTlis, xazareTisa da afxazeTis qveynebis
saintereso politikuri da eTnografiuli detalebis fonze moTxrobilia
habos baRdadidan TbilisSi Camosvla, gaqristianeba da bolos dasja (sxvaTa
Soris, erT-erT Zvel xelnawerSi habos wameba mxolod II da III TavebiT aris
warmodgenili). meoTxe Tavi homiletikuri Sesxmis anu qebis pirveli qarTuli
nimuSia, agebuli e.w. ,,gixaroden”-is Targze dionise areopagelis zecis
ierarqiis Teoriis mixedviT.
iovane sabanisZe Tavisi Txzulebis dawerisaTvis, Cveulebisamebr uxvad
uxmobs sxvadasxva wyaros da ostaturad iyenebs maT Tavisi Txzulebis
ZiriTadi debulebis warmosaCenad. maT Soris mravladaa Zveli da axali aRTqmis
wignebidan moxmobili citatebi, Tu maTi perifrazebi. sxva wyaroebidan igrZnoba
originaluri hagiografiuli ZeglebiT - ,,SuSanikis wamebiT” da ,,evstaTi
mcxeTelis martvilobiT” – sargeblobis kvali. naTargmnidan _ ,,ormoc
sebastel mowameTa martvilobiT”, ,,stefane pirvelmowamis martvilobiT”.
gansakuTrebiT TvalSi sacemia ,,habos wamebis” pirvel TavSi warmodgenili
qristes simboluri epiTetebis CamonaTvali da maTi komentari TiTqmis sityva-
sityviT aRebulia epifane kviprelis ,,aRvsebisaTÂs” qarTuli Targmanidan (il.
abulaZe, Sromebi III, Tbilisi, 1982w. gv. 128-139).
,,abo tfilelis wameba” mravaljer aris gamocemuli, maTgan davasaxelebT
umTavress: pirveli gamocema – 1863w. d. CubinaSvili, qrestomaTia, peterburgi,
158
gv. 19-23; k. kekeliZe, adrindeli feodaluri qarTuli literatura, 1935, gv.
55-80; Zveli qarTuli agiografiuli literaturis Zeglebi, 1964, gv. 46-81:
e. WeliZe, Zveli qarTuli sasuliero mwerloba, I, Tbilisi, 2005 w. gv. 1045-
1150 (teqsti, Targmani Tanamedrove qarTulze, gamokvleva _ komentarebi).
Targmnilia rusulad: М. Сабинин, Полное жизнеописание святых груз. церкви,
I, 1871, с. 166-178; К. Кекелидзе, Памятники древнегрузинской агиографической
литературы, Тбилиси, 1956, с. 31-60 (agr. etiudebi, XII, 1973, 104-128); germanulad:
K. Schultze, Das Martyrium des heiligen Abo von Tiflis, Texte und Untersuchungen, N.
Folge, XIII, 4. Leipyig, 1905; inglisuri (perifrazuli) D. Lang, The Martyrdom of
Abo, the perfumer from Baghdad, Lives, p. 115-133. literatura: zemodasaxelebul
gamocemaTa winasityvaoba da gamokvlevebi: agreTve k. kekeliZe, Zveli qarTuli
lit. istoria, I, 1980, 129-192; iv. javaxiSvili, Sromebi VIII, Tbilisi, 1977, gv.
76-85; P. Peeters, Les Khazars dans la Passion de s. Abo de Tifles, Analecta Bollandiana,
T. LII, fabcicule 1-2, Bruxelles, 1934, 23-28. M. Biro, Abo's Georgian vita, Acta Orient.
Hung, T. XXXI, Face. 2, p. 258-259. z. aleqsiZe, abo Tbilelis martvilobis TariRi
da masTan dakavSirebuli qarTlis erisTavTa qronilogia, mravalTavi, XIX,
Tbilisi, 2001, gv. 311-315.

2. arCil mefis wameba

,,wamebaÁ wmidisa da didebulisa arCilisi, romeli iyo mefe qarTlisa”, asaxavs


VIIIs. II naxevarSi arabebis batonobas qarTlSi, erTaderTi martirologiuri
Txzulebaa qarTul mwerlobaSi, romelic Cven ara hagiografiulma krebulebma
Semogvinaxa, aramed qarTulma saistorio matianem - ,,qarTlis cxovrebis”
nusxebma. ,,qarTlis cxovrebis” am nawilis minawerebi erTmaneTis sapirispiro
cnobebs Seicavs ,,arCilis wamebis” daweris droisa da avtoris sakiTxebSi:
Txzulebis dasawyisis wina furcelze aseTi minaweria: ,,ese arCilis wameba da
mefeTa cxovreba da ninos mier qarTlis moqceva leonti mrovelman aRwera”,
xolo Txzulebis bolos weria: ,,wigni ese wamebisa misisa ipova esreT sul
mcired aRwerili, romel JamTa SlilobiTa jerisaebr vervis aRewera. xolo
wigni ese qarTvelTa cxovrebisa vidre vaxtangisamde aRiwereboda JamiTi Jamad,
xolo vaxtang mefisiTgan vidre aqamomde (e.i. arCilis wamebis CaTvliT – e.g.)
aRwera juanSer – juanSerman, Zmiswulis qmarman wmidisa arCilisman, naTesavman
mefisaman, mirianis Zisaman...” (qarT. cx., gv. 248). amitom mkvlevarTa azrebi
gayofilia da sabolood aseTi kompromisia daSvebuli, rom leonti mrovelma
ukve arsebuli mokle Txzuleba juanSerisa CarTo Tavis istoriografiul
SromaSi. Cven vfiqrobT, rom ,,arCilis wamebis” mokle teqstTan unda gaerTianes
Txroba stefanozis (abos wamebaSi moxseniebuli qarTlis erismTavris) ZeTa

159
misisa da arCilis mefobasTan dakavSirebuli teqstic, romelic ,,qarTlis
cxovrebaSi” uSualod uZRvis win ,,arCilis wmaebis” calke saTauriT gamoyofil
teqsts, miT umetes, rom orive nawilis erT-erTi ZiriTadi Tema ,,dafluli
saganZuris” Ziebas exeba, e. i. maT Soris uSualo Sinaarsobrivi kavSiria. am
SemTxvevaSi Txzuleba aramcTu mokle, aramed sakmaod soliduri moculobis
iqneba.
arCili, qarTlis mefe VIIIs. Sua wlebidan, 787w. uwamebia arabTa
mxedarTmTavars asims, radgan man ar uaryo qristianoba da ar miiRo mahmadianoba.
es momxdara 20 marts. daukrZalavT pirvel mefe-mowame ,,noteoras” kaxeTSi,
arCilisave aSenebul eklesiaSi.
Txzuleba gamocemulia ,,qarTlis cxovrebis” teqstTan erTad (I, 245-248) XV-
XVIIIss. xelnawerebis mixedviT (Q-795 XVs.; Q-207, XVI, IInax.; S-30, 1633-1646)
da sxv. agreTve Zv. qarT. agiografiuli lit. Zeglebi III, 208-212; Targmnilia
rusulad (М. Сабинин, Полное жизнеописание святых груз. церкви, III, 1873, с. 71-
84). literatura: d. janaSvili, mefe miri da misi Zma mefe arCili, II, mowame,
nobaTi, 1884 #10-12, gv. 472-477; k. kekeliZe, qarT. lit. ist. I, Tb., 1980, gv. 241-
243 e. xoStaria-brose, leonti mroveli da qarTlis cxovreba, Tb., 1996, gv. 67-
81.

3. daviT da kostantines wameba

,,wamebaÁ da Ruawli wmidaTa da didebulTa mowameTa daviT da kostantinesi,


romelni iwamnes queyanasa CrdiloeTisasa sanaxebsa arguTeisasa, sabrZanebelsa
qarTvelTasa...” aRwers 737-341 wlebSi, Tumca anonimi avtori gacilebiT
gviandeli mweralia – ara uadres XIs. miwurulisa, an XIIs. dasawyisisa.
daviTi da konstantine arabTa winaaRmdeg brZolis pirveli msxverplni arian,
romelTa Sesaxeb, marTalia, mogvianebiT, magram mainc Seiqmna ,,wameba”. daviTi
da misi umcrosi Zma kostantine, argveTis mTavrebi, meTaurobdnen qarTvelTa
im jars, romelmac sastiki brZola gauCaRa momxdurebs, magram mtris
simravlem iZala da qarTvelebi damarcxdnen, xolo Zmebi tyved Cavardnen.
mahmadian arab mxedarTmTavars undoda, rom aseTi mamaci mebrZolebi Tavis
mxareze gadmoebirebina da daviTisa da kostantines gamahmadianeba ewada.
xangrZlivi sarwmunoebrivi kamaTis Semdeg, romelSic TiToeuli mxare sakuTari
sarwmunoebis upiratesobis damtkicebas cdilobda, Zmebis mtkice qristianulma
aRmsareblobam da mahmadianobis crurwmenis mxilebam murvan yru moTminebidan
gamoiyvana da maTi sikvdiliT dasja brZana. lodmobmuli mowameebi md. rionSi
daaRrCves, xolo maTi gvamebi morwmuneebma murvan yrus mier dangreuli
eklesiis sardafSi, cariel luskumaSi Caasvenes. swored am adgilas bagrat IV-m

160
maTi saxelobis taZari aago da monasteri daarsa (dRevand. ,,mowameTa”) rogorc
es aRwerilia winamdebare ,,wamebaSi”.
samecniero literaturaSi es Txzuleba dakarguli maTi ,,wamebis” Zveli
teqstis mixedviT dawerilad miaCniaT (,,viTarca gviswavies ese ZuelTa
uwyebaTagan), magram wyaroebidan amokrefili masala, vfiqrobT, maincdamainc
am mowameTa kimenuri ,,wamebis” arsebobas ar unda niSnavdes, xolo Txzuleba,
romelic momxdari ambebidan daax. 350 wlis Semdeg iwereba, ra Tqma unda, raRac
wyaroebs eyrdnoba. amitom, Cveni azriT, es Txzuleba pirvelad daiwera am
saxiT da misi daweris mizezi swored bagratis mier maTi saxelobis eklesiis
mSeneblobis dasrulebis Semdeg masSi daviT da kostantines wmida nawilebis
gadasveneba unda iyos, e.i. XI s. bolos. Txzuleba XIII-XIV ss. xelnawerma
Semogvinaxa (Q-762; danarCenebi – XVIIIs.); gamocemaTagan aRsaniSnavia: pirveli
1882w. (m. sabininis ,,saq. samoTxe”, gv. 323-330) da ukanaskneli 1971w. (Zeglebi
III, gv. 248-262). Targmnilia rusulad (М. Сабинин, dasax. naSromi, I, 154-165).
literaturidan: cnobil mwerals, giorgi wereTels dauweria narkvevi maT
Sesaxeb ,,kvalSi” #45 da #46, 1893w. agr. k. kekeliZe, qarT. lit. istoria, I,
1980, gv. 538-539. e. gabiZaSvili, Zeglebi IV, 154-60.

4. kostanti kaxis ,,wameba”

,,cxorebaÁ da wamebaÁ wmidisa mowamisa kostantisi qarTvelisaÁ, romeli


iwama babilonelTa mefisa jafaris mier” mogviTxrobs arabTa sardlis buRa
Turqis laSqrobis Sesaxeb saqarTveloSi 853 wels Tbilisis arabi amiris sahakis
dasajelad, romelmac xalifasagan damoukidebloba moindoma.
qarTlis didebuli aznauri kostanti, zedwodebiT kaxi, amiras momxreTa
dasSi iricxeboda da brZolaSi datyvevebuli xalifis karze q. samaraSi
wargzavnes, sadac mas, qristianobis datovebis moTxovnaze sastiki uaris Semdeg,
Tavi mohkveTes imave 853 wels.
Txzulebis avtoris vinaoba ucnobia, Tumca igi momxdari movlenebis
Tanamedrovea: ,,aRvwere cxorebaÁ da wameba... kostantisi, romeli iyo dReTa
CuenTa”, magram ara TviTmxilveli, ufro metic: igi sazRvargareT, albaT
saberZneTSi moRvawe qarTvelia, rogorc amas aRniSnaven iv. javaxiSvili da k.
kekeliZe, radgan Txrobis dro saberZneTSi Teodora dedoflisa da misi Zis
miqaelis mefobis periodiT aris miTiTebuli, amasve adasturebs bizantiis
mefeTa mier mowerili epistole kostantis ojaxisadmi saqarTveloSi. Cveni
mxriT davamatebT, rom saqarTvelos farglebs gareT moRvawe qarTvelTa
misamarTiT qarTul da ucxour wyaroebSi xSirad ixmareba ,,qarTveli”, rogorc
es am Txzulebis saTaurSia (Sdr. ,,ilarion qarTveli”, ,,proxore qarTveli”,

161
,,petre qarTveli (an iberieli) da sxv. mr.). Txzuleba mcire moculobisaa da
fatqebis arcTu siuxviT gamoirCeva, magram igi ar aris falsificirebuli da
arasando wyaro, rogorc amas p. peetersi cdilobs warmoaCinos1, rac k. kekeliZem
amomwuravi argumentebiT uaryo.2
,,kostanti kaxis wamebis” xelnawerebi Zalze gviandelia – uZvelesi 1712
wlisa (A-130), gamocemaTagan davasaxelebT: 1882w. m. sabininis mier - ,,saq.
samoTxe”, gv. 363-370; 1946w. s. yubaneiSvilis mier qrestomaTia I, gv. 73-80;
1964w. Zeglebi I, gv. 164-172. Targmnilia rusulad: n. vaCnaZisa da k. kucias mier:
Житие и мученичество св. мученика Костантина Грузина (qarT. teqstTan erTad),
Тб. 1978. laTinurad: P. Peeters, Passio S. Constantini Hiberi (qarT. teqsti laTinuri
TargmaniT), Acta Sanctorum, Novemberis, t. IV 1925, 544-560. literatura sqolioSi
miTiTebulisa da gamocemaTa winaswityvaobaTa garda: iv. javaxiSvili, Zveli
qarTuli saistorio mwerloba, Sromebi, VIII, gv. 86-90; k. kekeliZe, qarT. lit.
istoria I, Tb., 1980, gv. 520-522.

5. gobronis ,,wameba”

,,wamebaÁ wmidisa mowamisa gobronisa, romeli ganiyvanes yvelis cixiT” tbeTis


pirveli episkoposis stefane mtbevaris mier dawerili Txzulebaa, romelSic
aRwerilia arabi amiras abul kasimis 914 wlis somxeTsa da samxreT saqarTveloSi
laSqrobis ambavi. moTxrobilia, Tu rogori winaaRmdegoba gauwies arabTa
laSqars yvelis cixis damcvelma 128 mecixovnem da maTma meTaurma gobronma (anu
miqaelma). cixis 28 - dRiani alyisa da aRebis Semdeg isini daatyveves, xolo
qristianobis datovebisa da mahmadianobis miRebaze mtkice uaris gamo yvelani
maxvilebiT akuwes 914w. 17XI.
Txzuleba stefane mtbevarma aSot erismTavris (zedsaxelad kuxis) davalebiT
dawera 914-918ww. (bolo TariRi aSotis mkvlelobis welia). es arcTu vrceli
Txzuleba, gansakuTrebiT misi Sesavali nawili saRvTismetyvelo Sinaarsis
ganyenebuli msjelobebisa da saRvTo werilis citatebiT aris gadatvirTuli.
avtoris azri arabebis mier somxeTis mooxrebisa da saerTod mtris Semosevebisa
da qveynis awiokebis Sesaxeb providenciulia. Txzuleba didi mxatvruli
RirsebebiT ver gamoirCeva, magram igi mniSvnelovan wyaros warmoadgens
TviTmxilveli avtoris mier danaxuli da mkiTxvelisaTvis warmodgenili
imdroindeli politikuri viTarebisa da saomar moqmedebaTa gasacnobad.
TxzulebaSi antisomxuri tendencia Cans.

1 P. Peeters, Des Constantino Martyre in Babilonis… Acta Sanctorum, Novembris, Iv, 1925, 541-554.
2 k. kekeliZe, kostanti kaxis martviloba da vinaoba, etiudebi... I, Tb., 1956, gv. 138-146.
162
,,gobronis wamebis” teqsti mxolod gviandelma xelnawerebma Semogvinaxa,
maTgan yvelaze adrindeli mxolod 1713 wlisaa (A-130), danarCenebi XVIIIs.
sxvadasxva wlebisa. pirvelad gamosca m. sabininma 1882w. ,,saqarTvelos
samoTxeSi”, gv. 393-400; s. yubaneiSvilma – 1946w. ,,qrestomaTia”, I, gv. 80-85.
yvelaze kritikulia bolo gamocema: ,,Zeglebi” I, Tbilisi, 1964w. gv. 172-183.
Targmnilia rusulad М. Сабинин, Полное жизнеописание святых груз. церкви,
II, 1872, с. 57-63. literatura: iv. javaxiSvili, Zveli qarTuli saistorio
mwerloba, Sromebi VIII, 1977, gv. 117-120. k. kekeliZe, Zveli qarT. lit. istoria,
I, 1980, gv. 145-146. el. cagareiSvili, miqel-gobroni qarTulsa da somxur
saistorio mwerlobaSi, xeln. inst. moambe, I, 1959, gv. 127-144.

III mahmadian sparsTa winaaRmdeg brZolis amsaxveli qarTuli


martirologiuri Zeglebi (XVI-XVIIIss.)
1. qeTevan dedoflis ,,wameba”

,,wamebaÁ yovlad didebulisa mowamisa dedoflisa qeTevanisi” pirveli


martirologiuri Txzulebaa, romelmac asaxa aRmosavleT saqarTveloSi
sparselTa XVI-XVIIIss. Semosevebis Sedegad datrialebuli tragikuli
movlenebi. Txzulebis avtoria grigol dodorqeli (vaxvaxiSvili), daviT
garejis udabnos dodos monasterSi XVII-XVIIIss. mijnaze moRvawe beri.
marTalia, avtors momxdar ambebs saukuneze meti aSorebs, magram epizodebs iseTi
cocxali ferebiT da Txrobis daxvewili ostatobiT aRwers, rom TviTmxilveli
gegoneba. aRmosavleT saqarTvelos istoriis es rTuli, politikuri intrigebiT
daxlarTuli da erovnuli damoukideblobis JiniT gaJRenTili monakveTi iseTi
damajereblobiT aris gadmocemuli grigol dodorqelis TxzulebaSi, rom igi
mematianeTa da istorikosTaTvis am periodis SeswavlisaTvis erT-erT ZiriTad
wyarod iqca.
TxzulebaSi aRwerili da istoriulad momxdari es sisxliani faqtebi
saqarTvelos istoriis kidev erTi saSineli, tragikuli furcelia. qeTevanis
cxovrebis tragedia misi kaxeTis samefos dedoflad gaxdomisTanave daiwyo:
jer meuRle gardaecvala (1602w.) Semdeg kaxeTis taxtisaTvis brZolas
Tavisi mcirewlovani Svili, taxtis kanonieri memkvidre Teimurazi ganarida
da sparseTis Sahis abasis karze gagzavna. taxtisaTvis brZola ki marTlac
sisxliani gamodga: Sahis karze gazrdilma da gamahmadienbulma konstantinem,
gardacvlili kaxeTis mefis Zmam, Sahis mxardaWeriT kaxeTis taxtis mocile
mama da Zma moakvlevina (1605w.) da ,,qarTveli kaenis” saxeli daimkvidra. taxti
daikava, magram ajanyebulma kaxelebma qeTevanis meTaurobiT konstantine da misi

163
damqaSebi akuwes. Sahi iZulebuli gaxda 16 wlis Teimurazi kaxeTis mefed daesva
(1606w.). am dros qveynis saqmes qeTevani ganagebda.
SedarebiT mSvidobiani wlebi male damTavrda. 1614 wels Sah-abasi kaxeTs
Semosia da mZevlad aiyvana qeTevani da Teimuraz mefis ori mcirewlovani
vaJi. esec ar ikmara da Teimurazis datyveveba moindoma, magram radgan es ver
moaxerxa (Teimurazi imereTSi gaixizna), kaxeTi sastikad aaoxra da mosaxleobis
didi nawili sparseTs waasxa (dResac cxovrobs im qarTvelTa STamomavloba
sparseTSi, fereidanis provinciaSi. maTi ricxvi ramdenime aTasia), maT kar-
midamoebSi ki sparselebi Caasaxla.
Sah-abasma Teimurazis uSedego devnis xangrZlivi drois ganmavlobaSi jer
misi mcirewlovani vaJebi daasaWurisa, rasac erTma ver gauZlo da mokvda, xolo
meore SeiSala (Tumca moxucebulobamde icxovra), Semdeg qeTevanis jeri dadga:
aTwliani patimrobis Semdeg, 1624 wels Sahma igi Sirazis mflobels gaugzavna
moTxovniT: an gaemahmadianebina igi an tanjva-wamebiT moekla. dedofalma
uyoymanod sikvdili arCia da cecxliTa da maxviliT usastikesi dawva-daWris
Sedegad, rac Semzaravad aqvs aRwerili avtors, igi aResrula 1624w. 13 maiss.
qeTevanis wminda nawilebi qristianebs jer dedoflis mier aSenebul egvterSi
daumarxavT, magram isini kaTolikebs mouparavT da farulad dausaflavebiaT
TavianT eklesiaSi, radgan daunaxavT, rom dedoflis wminda nawilebi saswaulebs
axdenda. male, avtoris TqmiT, kaTolikeTa erT-erT mRvdels RvTis CagonebiT
dedoflis wminda nawilTagan ,,zogi romelnime nawilni” (Tavi, marjvena fexi)
ZRvnad Cautania TeimurazisaTvis da mTel qristianul sazogadoebas didi
pativiT daukrZalavs alaverdis taZarSi. male sparseTidan dedoflis danarCeni
nawilebic CamoutaniaT da dakrZalulisaTvis SeuerTebiaT.
qeTevan deodflis Rvawli pirvelad aRuweria misi ,,wamebis” TviTmxilvels,
magram man Cvenamde ver moaRwia. farTod aisaxa es Tema saero literaturaSi: jer
Teimurazma miuZRvna poema Tavisi dedis Tavdadebas, Semdeg arCil mefem CarTo
Tavis ,,gabaasebaSi”. farTod gamoexmaurnen qeTevan deodflis wamebis faqts
XVII-XVIIIss. qarTveli da ucxoeli mematianeebi da istorikosebi, kaTolikuri
samyaros qronistebi da mwerlebi, Seiqmna mxatvruli da dramatuli Txzulebebi.
qeTevan dedoflis grigol dorqeliseuli ,,wameba” ki pirvelad gamovlinda
da gamoica mxolod 1949 wels (tr. ruxaZe, axladaRmoCenili ,,cxovreba” da
wameba qeTevan dedoflisa”, literaturuli Ziebani, V, gv. 248-267, teqsti da
gamokvleva), meored gamoica 1989w. (Zveli qarTuli agiografiuli lit-is
Zeglebi, V, gv. 5-32 teqsti da 136-165 - m. qavTarias gamokvleva). orive gamocema
efuZneba XVIIIs. xelnawerebs (A-130, 1713w.; S-3269; A-170,173w.). literatura
garda zemoT dasaxelebulisa: k. kekeliZe, Zv. qarT. lit. istoria, 1980, gv.

164
342-343; r. gulbenkiani, namdvili cnobebi saqarTvelos dedoflis qeTevanis
mowamebrivi sikvdilis Sesaxeb, Tbilisi, 1987w. (Targmnilia frangulidan).
agreTve, anton bagrationi, martirika, Zveli qarTuli agiografiuli lit-
is Zeglebi, VI, 1980, gv. 12-35 (qeTevanis ,,wamebis” teqsti); 446-457 (m. qavTarias
gamokvleva).

2. luarsab mefis ,,wameba”

,,Ruawli wmidisa da sanatrelisa mowamisa da mefisa luarsabisi, romeli


iwama Sah-abaz usjuloÁsa mier sparsTa mefisa” aris besarion kaTalikosis
(orbeliSvilis) mier XVIIIs. I naxevarSi dawerili martirologiuri Txzuleba,
romelSic moTxrobilia qarTlis samefos XVI-XVIIs. istoriuli movlenebi,
romlebic viTardeboda qeTevanis ,,wamebaSi” gadmocemuli kaxeTis samefoSi
momxdari movlenebis paralelurad, TiTqmis drois imave monakveTSi. amitom
aris ,,qeTevanis wamebaSi” Setanili mTeli monakveTi luarsab mefis wamebis
Sesaxeb, xolo ,,luarsabis wameba”-s atyvia ,,qeTevanis wamebiT” sargeblobis
udavo kvali.
TxzulebaSi sainteresod aisaxa istoriul-politikuri suraTebi, romlebic
bevr rameSi ar eTanxmeba oficialur istoriul cnobebs da am mxriv saintereso
kiTxvas svams: vis mxarezea sinamdvile?
luarsab mefe Sah-abasis mzakvrul politikur interesebs Seewira. motyuebiT
sparseTSi 1614w. Cayvanili mefe xangrZlivi patimrobis Semdeg Sirazis (qeTevanis
wamebis adgili) cixeSi mSvildis sabliT moaSTves 1622w. 1 marts, radgan man
sastiki uari Tqua qristianobis datovebasa da mahmadianobis miRebaze.
Txzulebis ritorikuli Sesavali homiletikur elfers atarebs, xolo
istoriuli ambebis gadmocemaSi avtori JamTaaRmwerlis rolSi gvevlineba.
,,luarsabis wamebis” xelnawerebi Txzulebis dawerisdroindelia (S-3269;
A-170), xolo maT safuZvelze gamocemuli ,,wamebis” teqsti jer s. yubaneiSvilis
,,qrestomaTiaSi”, I, 407-416 daibeWda 1946w., xolo meored Zveli qarT.
agiografiuli literaturis ZeglebSi, V, gv. 33-49, 1989w.; literatura garda
gamocemaTa winasityvaobebisa: m. qavTaria, besarion orbeliSvilis cxovreba da
moRvaweoba, xel. inst. moambe, I, 1959, 86-93; k. kekeliZe, Zv. qarT. lit. istoria
I, 1980, gv. 353.

3. biZina, Salva da elizbaris wameba

,,Sesxma wmidaTa mowameTa biZinasi, Salvasi da elisbarisi da uwyebaÁ wamebis


maTisa” – besarion kaTalikosis (orbeliSvilis0 XVIIIs. I naxevarSi Seqmnili
martirologiuri Txzuleba, mogviTxrobs sparsel dampyrobelTa winaaRmdeg
165
kaxeTis 1659 wlis ajanyebisa da misi meTaurebis sikvdiliT dasjis istorias
imave wlis 18 seqtembers sparseTSi, q. ardalans.
aRmosavleT saqarTvelos politikuri da fizikuri ganadgureba XVII saukunis
sparsTa Sahebis erT-erTi ZiriTadi mizani iyo, romlis uSualo ganxorcieleba
1614 wels Sah-abasma kaxeTze gamanadgurebeli SemosevebiT daiwyo da gadamwvar-
gadabuguli miwidan mosaxleobis udidesi nawilis sparseTSi gadasaxlebiTa da
maT adgilze Turqmeni (ulusTa) tomebis CamosaxlebiT damTavrda Sah-abaz II-is
mier, rac qristiani qarTvelebis gamahmadianebas an maTi saxseneblis amoSlas
iTvaliswinebda. swored am procesebis CaSlas da qarTl-kaxeTis moZaladeTagan
ganTavisuflebas isaxavda miznad 1659 wlis ajanyeba, romelmac garkveulwilad
CaSala sparselTa gegmebi, magram damsjeli zomebisa da qveynis kidev erTxel
aoxrebisagan Tavidan acilebis mizniT ajanyebis meTaurebma gadawyvites
nebayoflobiT warmdgariyvnen Sahis samsjavros winaSe da sakuTari sisxlis
fasad gadaerCinaT qveyana aoxrebisagan. besarion orbeliSvili arcTu ise didi
xniT iyo dacilebuli TxzulebaSi momxdari ambebidan da SeeZlo cxel kvalze
sarwmuno cnobebi Seetana ,,wamebaSi”, es gansakuTrebiT Seexeba mis daskvniT
nawils, romelSic kaxeTis ajanyebis gmirebis neStTa sparseTidan saqarTveloSi
,,welTa aramciredTa” Semdeg gadmosveneba da ikorTis monasterSi, erT samareSi
dakrZalva aris aRwerili (radgan maTi nawilebis garCeva SeuZlebeli iyo).
Txzuleba, rogorc saTauridanac Cans, naxevrad homiletikuri da naxevrad
hagiografiuli Zeglia, dawerili sakmaod maRali ritorikuli stiliT da
erovnul-patriotuli suliskveTebiT. sami mowame-patriotis Tema saero
literaturaSic aisaxa (akaki wereTlis ,,baSi-aCuki”), rogorc samSoblosaTvis
Tavganwiruli erovnuli gmirebi. Txzulebis teqsti gamoqveynda 1882w. m.
sabininis mier ,,saq. samoTxeSi”, gv. 599-609 da 1989w. Zv. qarT. agiogr. lit.
Zeglebi, V, gv. 49-63, XVIIIs. I nax. xelnawerebis (S-3269 da A-170) mixedviT.
literatura: m. qavTarias dasax. naSromi, gv. 86-93, k. kekeliZe, I, Tb., 353-354.

nawili meore
,,cxovreba – moqalaqobani~

qarTulma martirologiurma Txzulebebma, marTalia, udidesi roli Seasrula


qarTveli xalxisa da eklesiis erovnul-sarwmunoebrivi erTianobis saqmeSi,
qarTuli literaturis Camoyalibebisa, kulturis istoriis formirebaSi, magram
qarTul hagiografiaSi centraluri adgili mainc ,,cxovreba-moqalaqeobis”
Janrs uWiravs. swored am JanrSi daiwera is hagiografiuli Txzulebebi,

166
romlebic garkveulwilad gansazRvraven qarTuli saeklesio mwerlobis
zogadqristianul mniSvnelobas da wvlils msoflio civilizaciaSi.
hagiografiis or ZiriTad Janrad ,,wamebad” da ,,cxovrebad” dayofis
safuZveli ara marto wmindanis aRsrulebis saxea (,,wamebaSi” – mowamebrivi
sikvdili, ,,cxovrebaSi” xangrZlivi moRvaweobis Semdeg bunebrivi aRsasruli),
aramed wmindanobis mopovebisa da RmerTis sauflosTan miaxloebis ori
gansxvavebuli gza: 1) hagiografiuli mwerlobis ideali – mowameoba (qristes
wamebis mibaZviT) da 2) yoveldRiuri mouRleli sarwmunoebrivi Sromisa da
locvis gza – anu ,,yovelsa Jamsa iwamebodes saxelisaTÂs qristesisa”, ,,yovelTa
dReTa ewamebian da SromaTa TÂsTa Semateben” da ase bunebrivi sikvdilis
mosvlamde (qristes miwieri cxovrebis mibaZviT) ,,wamebisa” da ,,cxovrebis”
Janris qarTul TxzulebaTa Sedarebisas vlindeba, rom ,,wamebis” mTavari
personaJebi ZiriTadad saero pirebi (oriode mRdelmowamis garda) arian, xolo
,,cxovrebis” mxolod sasuliero pirebi da Tan ber-monazvnebi (gamonaklisia
wm. nino - ,,mociqulTa sworad wodebuli”), riTac TiTqos xazgasmulia, rom
saero pirs mxolod mowamebrivi gziT SeuZlia damkvidrdes sasufevelSi, xolo
sasuliero pirisaTvis orive gza arsebobs – mowameobac da moRvaweobac.
,,wameba” Cveulebriv, qronologiuri TanmimdevrobiT moTxrobil erTplanian,
sworxazovan siuJetze agebuli Txzulebaa, romlis centraluri momenti mowamis
cxovrebis ukanaskneli periodis aRweraa da TiTqmis araferia naTqvami, an
Zalian cota, mis ganvlil cxovrebaze. am faqtis axsna albaT imiT SeiZleba, rom
avtors daintereseba Tavisi gmiriT mxolod misi mowamebrivi aRsasrulis Semdeg
xdeba, an kidev cota xniT adre, roca igi mowamebriv gzas daadgeba, magram mas
sakmarisi cnobebi ara aqvs wamebamde wmindanis mier ganvlili cxovrebis Sesaxeb,
misi detalebi, epizodebi, rac ayalibebs momavali mowamis mtkice xasiaTs.
gansxvavebuli mdgomareoba gvaqvs ,,cxovreba-moqalaqeobebSi”. momavali
wmindanis moRvaweoba mimdinareobs ber-monazonTa Tvalwin, maT Soris SeiZleba
iyos momavali avtoric da misTvis ,,cxovrebis” epizodebisa da movlenebis
detaluri aRwera siZneles ar warmoadgens. sainteresoa erTi magaliTi
bizantiuri hagiografiis istoriidan, romelic ,,cxovrebis” avtorobis sakiTxs
Seexeba: cnobili saeklesio mwerlis da mRvdelmTavris epifane kviprelis
,,cxovrebis” daweraSi monawileoba miiRo samma avtorma: Tavisi moZRvris
,,cxovrebas” farulad werda epifanes mowafe ioane xucesi, magram igi daavadda
da gardaicvala. sikvdilis win man Tavisi saidumlo gaando epifanes meore
mowafes polibioss da sTxova mas gaegrZelebina epifanes ,,cxovrebis” wera im
adgilidan, sadac man Sewyvita Txroba. polibiosmac ver daamTavra ,,cxovreba”,
radgan igi ganaweses kviprosidan moSorebul (egvipteSi) samwysos episkoposad,
xolo epifane konstantinopolidan kvipross momavali navSi gardacvalebuli
167
ise datova mowafem kostantis qalaqis eklesiaSi, rom ver daeswro moZRvris
dakrZalvas, radgan es procesi sxvadasxva mizeziT gaWianurda (115 wlis
epifanes gvams TafliT savse WurWelSi inaxavdnen). polibioss ainteresebda
moZRvris dakrZalvis procesia, dRe da adgili, amitom epistole gaugzavna
epifanes adgilze xeldasmul episkopos sabines da sTxova epifanes ,,cxovrebis”
am ukanaskneli momentis aRwera. sabinem Seasrula Txovna da sakmaod vrclad
aRwera ,,cxovrebis” es monakveTi. ase daiwera epifanes ,,cxovreba” sami avtoris
mier, rac unikaluri SemTxvevaa hagiografiuli mwerlobis istoriaSi.
,,cxovrebis” avtori SeiZleba Tavisi gmiris Tanamedrovec ki ar iyos, magram
igi cnobebs agrovebs wmindanis uaxloes garemocvaSi, romelTaTvis cnobilia
am moRvawis cxovrebisa da moRvaweobis mTeli gza. kompoziciurad ,,cxovreba”
umetesad mravalplaniani Txzulebaa, rac mis moqmed pirTa simravliT da maTTan
dakavSirebuli epizodebis siuxviT aixsneba. erTi epizodidan meoreze gadasvla
da epizodebis monacvleoba ,,cxovrebis” avtoris erT-erTi mxatvruli xerxia.
rogorc vTqviT, qarTuli ,,cxovreba – moqalaqeobani” ZiriTadad monazonTa
Rvawls gadmogvcems, e.i. hagiografiuli mwerlobis am Janris warmoSoba, iseve,
rogorc bizantiur saeklesio mwerlobaSi, saqarTveloSi samonastro cxovrebis
dasawyisTan aris dakavSirebuli da safiqrebelia, VIs. II naxevarSi siriidan
aRmosavleT saqarTveloSi Camosul camet siriel mamaTagan yvelaze cnobili
monastrebis damaarsebelTa koleqtiur an TiToeul maTganze imave xanebSi
daweril ,,cxovrebebs” gulisxmobs, romlebmac Cvenamde ver moaRwia, Tumca
mainc aisaxa Cvenamde moRweul SedarebiT gviandel (IX-Xs.), maT Sesaxeb Seqmnil
,,cxorebaÁ-moqalaqeobaÁ... iovane zedazndelisaÁ da mowafeTa misTaÁ”-Si.
samonastro mSeneblobis meore kera, romelic samxreT saqarTvelos
klarjeTisa da samcxis provinciaSi Camoyalibda, gaxda ori SesaniSnavi
,,cxovrebis” Seqmnis wyaro – grigol xanZTelis ,,cxovrebisa” da serapion
zarzmelis ,,cxovrebisa”.
samonastro keraTagan yvelaze gamorCeulma sazRvargareTulma aTonis mTis
qarTvelTa monasterma kidev sami saucxoo ,,cxovreba-moqalaqeobis” Janris
Txzuleba gvaCuqa: ilarion qarTvelis, efTvime mTawmidelisa da giorgi
mTawmidelis ,,cxovrebebi”.
am sam samwerlobo keraSi Seqmnili ,,cxovreba-moqalaqeobis” Janris
TxzulebaTa Sedareba gviCvenebs, rom isini hagiografiis am Janris ganviTarebis
sam, erTmaneTisagan gansxvavebul etaps asaxavs, rac mdgomareobs TiToeuli
maTganis epoqasTan dakavSirebul mizandasaxulobaSi.
zemoaRniSnul samonastro saqmianobis amsaxveli ,,cxovreba-moqalaqeobis”
sqemaSi ar jdeba pirveli qarTuli (yovel SemTxvevaSi, Cvenamde moRweul
ZeglTagan) ,,cxovreba” (IXs.), radgan igi samonastro cxovrebis Casaxvaze
168
adrindel viTarebas aRwers – aRmosavleT saqarTveloSi qristianuli religiis
gavrcelebisa (,,moqcevaÁ qarTlisaÁ”) da misi mTavari Semoqmedis wm. ninos
cxovrebis (,,cxorebaÁ ninosi”) epizodebs mogviTxrobs. unda gaviTvaliswinoT
erTi niuansic: ninos cxovrebis ,,moqceviseuli” varianti safuZvlad daedo
ninos cxovrebis sxva redaqciebsac (oTxi Txzuleba), magram maT e.w. metafrasul
TxzulebaTa rigSi ganvixilavT sxva msgavs TxzulebebTan erTad. amasTanave,
,,ninos cxovreba”, romelic ,,moqcevaÁ qarTlisaÁs” Semadgeneli nawilia,
calke saTauriT gamoyofili, unda miviCnioT sasuliero piris Sesaxeb daweril
Txzulebad (nino xom ierusalimis erT-erT eklesiaSi vinme, niaforTan erTad
moRvaweobda), Tu is aris saero piri (radgan mas samRvdelo xeldasma ar hqonia).
rac mTavaria, nino aris ,,mociqulTaswori” da ara Cveulebrivi saero piri.
marTalia, mociqulebi sxvadasxva eparqiaSi pirveli episkoposebi gaxdnen, nino
ki ara, magram dabrkoleba am SemTxvevaSi ninos ,,dedakacobam” Seqmna.
,,cxovreba-moqalaqeobaTa” qarTul galereaSi unda ganvixiloT, rogorc
originaluri ,,cxovreba”, petre iberis anu qarTvelis ,,cxovrebac”, miuxedavad
imisa, rom es Txzuleba, rogorc TviT ZeglSia aRniSnuli, qarTulad Targmnilia
XIII-XIVss. siriuli enidan, radgan misi moRvaweobis ZiriTadi nawili qarTuli
eklesiis samsaxuri iyo, miuxedavad imisa, rom igi siriuli samwysos episkoposi
gaxda.

I. ,,moqcevaÁ qarTlisaÁ da ,,cxorebaÁ wmidisa ninoÁsi~


qarTuli mwerlobis Cvenamde moRweuli yovelgvari werilobiTi Zegli
mxolod qristianuli Sinaarsisaa. qristianoba amosavalia ara marto qarTuli
mwerlobisaTvis, aramed kulturis sxva sferosaTvisac da winare warmarTuli
sarwmunoebisa da kulturis kvali isea waSlili, rom nakvaleviRa aris
SemorCenili ZiriTadad miTologiaSi da eTnografiaSi. am mxriv qristianobam,
romelmac udidesi misia Seasrula msoflio da kerZod qarTuli civilizaciis
ganviTarebaSi, uaryofiTi roli iTamaSa uZvelesi, winareqristianuli
kulturuli memkvidreobis SenarCunebis saqmeSi.
swored qristianobis aRmosavleT saqarTveloSi gavrcelebisa da misi
damkvidrebis pirvel xanebs eZRvneba pirveli qarTuli ,,cxovrebis” Janris
Txzuleba ,,moqcevaÁ qarTlisaÁ” da masSi CarTuli wm. ninos ,,cxovreba”.
iseve, rogorc pirveli qarTuli martirologiuri Txzuleba ,,SuSanikis
wameba”, pirveli qarTuli ,,cxovrebis” Janris Txzulebac ,,moqcevaÁ qarTlisaÁ”
Zalze originaluri da gansxvavebulia amave Janris sxva Zeglebisgan.
upirvelesad, gansxvavebulia Txzulebis dasaTaureba, misi Znelad aRsaqmeli
kompoziciuri struqtura da misi Janrobrivi Sinaarsis gansazRvra: istorikosTa
169
azriT, igi aris istoriul-qronikaluri wyaroTmcodneobiTi Zegli, xolo
filologTa gansazRvriT, hagiografiuli Txzuleba, formiT, SinaarsiTa daY
istoriul-wyaroTmcodneobiTi elementebiT aris gadatvirTuli. saqme isaa,
rom garda misi saTauris istoriografiulobisa, Txzulebis pirveli nawili
istoriuli qronikaa, romelic warmogvidgens aRmosavleT saqarTvelos
istoriis warmarTul periods aleqsandre makedonelis laSqrobiTa da mis mier
samefo dinastiis aq damkvidrebiT dawyebuls da mirian mefiT damTavrebuls (igi
27-e mefea). warmarT mefeTa sia umetesad gavrcelebulia TiTo-orola fraziT,
maTi saqmianobis calkeuli detalebisa da maTi salocavi kerpebis aRmarTvis
moxseniebiT, me-18-e-27-e mefeTa mxolod saxelebia. mirian mefis qristianuli
moRvaweoba da ninos cxovrebisa da samisionero moRvaweobis sakmaod vrceli
aRwera agrZelebs qronikis Txrobas da ar Cerdeba ninos da Semdeg mirian mefis
gardacvalebaze, aramed ganagrZobs ukve qristian mefeTa da maT Tanamedrove
mTavarepiskoposTa (vaxtang gorgaslamde) da Semdeg kaTalikosTa CamoTvlas
TiTqmis warmarT mefeTa siis msgavsad, oRond maTTan SedarebiT Rvawls
ufro vrceli aRweriT da amgvarad modis stefanoz qarTlis erisTavamde
(mcxeTis jvaris eklesiis aRmaSenebeli – Vis.) da kaTalikos evnonamde. amis
Smedeg mxolod CamoTvlilia umefobis xanis kidev 11 erismTavari (sruldeba
aSot kurapalatiT, +826w. da misi ZiT guaramiT, +882w.), romelsac SeniSvnac
axlavs: ,,didni erisTavni esTen iyvnes”, xolo kaTalikosTa aseTive ,,SiSveli”
sia TavfaCanagiT dawyevuli, CamoTvlis cxra colosans da cxramet ucolo
kaTalikoss (arseniT damTavrebuli). esaa ,,moqcevaÁ qarTlisaÁ~-s istoriuli
nawili, romelic win uZRvis ,,ninos cxovrebis” vrcel Txzulebas. amis Semdeg
Txroba iwyeba isev ninos Sesaxeb _ misi aRsasrulTan miaxloebis epizodiT
da didebul qalTa TxovniT, rom ninos eambna Tavisi cxovrebisa da Rvawlis
Sesaxeb, romlis Casawerad moemzadnen salome ujarmeli da peroJavri sivnieli.
amis Semdeg aris dasaTaurebuli Txzulebis es nawili: ,,cxorebaÁ wmidisa
ninoÁsi~ da nino iwyebs Txrobas da pirvel pirSi es Txroba moicavs ninos
qarTlSi Semosvlis, kerpebis dalewvisa da samefo baRSi mis damkvidrebis
aRweras. amis Semdeg Txrobas agrZelebs sidonia da mamamisi, abiaTar huriaTa
mRvdelyofili, Semdeg iakob mRvdeli. bolos darTuli aqvs mcxeTis jvris
aRmarTvis damoukidebeli Txroba (mxolod SatberdulSi), mirian mefis wigni
ninos gardacvalebis gamo da misive anderZi. ai, aseTia ,,moqcevaÁ qarTlisaÁ”-
sa da masSi CarTuli ,,ninos cxovrebis” siuJeturi wyoba da Sinaarsis sqema.
Tu gaviTvaliswinebT, rom ,,moqcevaÁs” ninos ,,cxovrebis” nawili, miuxedavad
siuJeturi gaurkvevlobisa da zogierTi epizodebis ganmeorebebisa, mxatvruli
gemovnebiT, erovnul-kulturuli suliskveTebiT dawerili Txzulebaa da
vfiqrobT, is upirvelesad hagiografiuli Zeglia da Semdeg wyaroTmcodneobiTi.
170
rac Seexeba saTaurs, marTalia, TxzulebaSi centraluri adgili ninos Rvawlis
asaxvas uWiravs, magram saTaurSi aisaxa umniSvnelovanesi _ qveynis cxovrebis
istoriuli Semobrunebis faqti, ninos Rvawlis yvelaze mniSvnelovani Sedegi
(grandiozulma Sedegma ,,daCrdila” am Sedegis Semoqmedi), xolo ,,moqcevaÁs”
istoriis sisruliT warmoCinebam moiTxova qronikul-dokumenturi xasiaTis
eqskursic da ,,moqcevaÁs” Semdeg qristian mefe-mTavarTa da mRvdelmTavarTa
moRvaweobis konspeqtis darTva am Txzulebis daweris momentamde (IXs. II
naxevramde).
,,ninos cxovrebis” teqstis redaqciaTa simravles TviT ,,moqcevis” udidesi
mniSvneloba da am faqtis mimarT saqarTvelos istoriis sxvadasxva epoqaSi
avtorTa da sazogadoebis oficialuri nawilis gansxvavebuli damokidebuleba
iwvevda. Cven amjerad mxolod ,,moqcevaÁs” vexebiT, magram unda vTqvaT mTavari,
rom es Zegli daiwera IXs. II naxevarSi (ra Tqma unda, gacilebiT adre arsebuli
werilobiTi wyaroebis safuZvelze) grigol parTevelis adrindel wyaroebSi
saqarTvelos ganmanaTleblad umarTebulod moxseniebis kvalis moSlis mizniT
(k. kekeliZe).
am redaqciul gansxvavebas ara marto ,,moqcevaÁ”-s bazaze Seqmnili ninos
,,cxovrebani” ver ascda, aramed TviT ,,moqcevaÁ”-s teqstic, romelic ori Zveli
xelnaweriT aris Semonaxuli: uZvelesia e.w. Satberdis – 937-976ww. krebulSi
(S-1141) Setanili teqsti, xolo e.w. WeliSuri (WeliSis eklesiisa - raWaSi) ufro
gviandeli (H-600, XIV-XVss. aq ninos cxovreba saTauriT gamoyofili ar aris),
orive nusxa metnaklebad naklulia, frazeologiurad sakmaod gansxvavdeba, aris
sxvaoba epizodebSic, magram saerTo TxrobaSi erTmaneTs avseben (STabeWdileba
rCeba, rom WeliSuri teqsti ufro Zvelia da gamarTulic) da ,,moqcevaÁ
qarTlisaÁ”-s am variants Satberdul-WeliSur redaqcias uwodeben.
Txzulebis anonim avtors wyaroTa farTo speqtriT usargeblia, romelTagan
Cveni azriT, mniSvnelovania grigol diakonis ,,mcire igi mokled aRwerili
igi wigni qarTlisa moqcevisaÁ” (VII-VIIIss.), romeli Cveni azriT, safuZvlad
unda dasdeboda ZiriTadad ,,moqcevaÁ qarTlisaÁ”-s pirvel nawils (qronikis
aq motanilze vrcel qronikul naSromTan erTad), Tumca misi gamoyenebis kvali
Txzulebis meore nawilSic Cans (aRmarTebaÁ patiosnisa juarisa mcxeTisaÁ da
merme kualad gamoCinebaÁ (Satbedruli, Tavi 11), agreTve, gaukeTebia qarTlis
moqcevis Sesaxeb gabneuli cnobebis kompozicia (berZnuli, somxuri, asuruli,
sparsuli da sxv.) da usargeblia saistorio legenduri da apokrifuli
literaturiT, saxarebiT.
avtori gazviadebulad warmoaCens ninos rols saberZneTSi qristianobis
kanonizaciaSi da sakuTari qveynis zogierT kulturul upiratesobas qristianul
samyaroSi. ,,moqcevaÁs” teqstis gamocemaTa da samecniero literaturis
171
simravlidan davasaxelebT zogs: e. TayaiSvilis gamocema, Опис. рукоп. библиотеки
,,общества распространения грамотности, т. II, с. 708-815 (orive), Zv. qarT. agiogr.
lit. Zeglebi, I, Tb., 1964, gv. 81-163 (orive), ,,Satberduli krebuli Xs., gamoc.
b. gigineiSvilisa da e. giunaSvilis mier (Satberd. teqsti, dakl. adgilebi Sevs.
WeliSuriT), Tb., 1979, gv. 320-253. Targmanebi: rusuli: СМОМИК, вып. 28, 1900,
1-116 (Satberduli), M. Wardrop, studia, Biblica and Ecclesiastica, V, , Oxford, 1900, 1-88
(Satb.), G. Patsch, Bedi Kartlisa, XXXIII, Paris, 1975, 288, 337 (Satberd.). literatura
k. kekeliZe, qarTlis moqcevis mTavari sakiTxebi, etiudebi, IV, 252-292. misive,
qarT. lit. istoria, I, 1980, 523-532. iv. javaxiSvili, Sromebi, VIII, 1977, 103-111.
e. xoStaria-brose, VIIs. qarT. matiane da misi kvali, ,,moqcevaÁ qarTlisaÁSi
da qarTlis cxovrebaSi”, wignSi: leonti mroveli da qarTlis cxovreba, Tb.,
1996, 47-65; m. CxartiSvili: qarT. hagiogr. wyaroTmcodneobiTi Seswavlis
problemebi, ,,cxovreba wmida ninosi”, Tb., 1987. r. siraZe `ninos cxovreba~ da
dasawyisi qarTuli mwerlobisa, ganTiadi, 3, 1989, gv. 56-58. z. aleqsiZe, `moqcevaÁ
qarTlisaÁ matianis~ axali redaqcia N/Sin-48, mravalTavi, XX, Tbilisi, 2003,
gv. 5-15.

II. asurel mamaTa ,,cxovrebis” Zveli redaqciebi


,,cxovreba-moqalaqeobaTa” Seqmnis ZiriTadi wyaro rogorc bizantiur,
ise qarTul saeklesio mwerlobaSi, rogorc vTqviT, samonastro cxovrebis
organizacia da ber-monazonTa gamorCeuli nawilis moRvaweoba iyo. qarTul
sinamdvileSi es procesi VIs. Sua wlebidan daiwyo aRmosavleT saqarTveloSi
siriidan Camosuli ioane zedaznelisa da misi 12 mowafis mier qarTlis da kaxeTis
sxvadasxva kuTxeSi monastrebis, ufro zustad ki sadasayudeblo – gandegilobis
Sesaferisi adgilebis SerCeviT, rasac male am adgilebSi adgilobrivi
bermonazvnuli ,,cxovreba” mohyva. saerTo azriT, uZvelesi ,,cxovreba-
moqalaqeobanic” maSinve Tu ara, VIs-Tan axlo xanebSi unda Seqmniliyo,
Tumca dRes am moRvaweTa Sesaxeb hagiografiuli Txzulebebi mxolod IXs-
dan mogvepoveba – abibos nekreselis ,,wameba”, romlis Sesaxeb saubari Cven
martirologiuri hagiografiis ganxilvisas gvqonda. rac Seexeba danarCenebs,
sruli hagiografiuli Txzuleba daiwera mxolod ioane zedaznelis, Sio
mRvimelisa da daviT garejelis Sesaxeb, xolo zogierTi danarCenTagan metnaklebi
sisruliT, moixseniebian dasaxelebulTa ,,cxovrebebSi”, romelTa Sesaxeb
Cvenamde moRweuli Txzulebebi Xs. II naxevarSi dauweria arsen II kaTalikoss
(955-980). samecniero literaturaSi iaone zedaznelis, Sio mRvimelisa da daviT
garejelis am ,,cxovrebebs” e.w. arqetipebs uwodeben (s. kakabaZe). am pirTa Sesaxeb
daweril uZveles Txzulebebad miaCniaT da yvela sxva, mogviano ,,cxovrebebis”
172
anu metafrasuli redaqciebis wyarod asaxeleben. Cven migvaCnia, rom e.w.
arqetipebi anu siriel mamaTa Sesaxeb Cvenamde moRweuli ,,cxovrebaTa” uZvelesi
redaqciebi, erTmaneTTan teqstualurad mWidrod dakavSirebuli Txzulebebia
da isini erT mTlian Zeglad unda gaviazroT, romelsac ewodeba ,,cxorebaÁ da
moqalaqeobaÁ wmidisa mamisa Cuenisa iovane zedaznelisaÁ da mowafeTa misTaÁ,
romelTa gananaTles queyanaÁ ese CrdiloeTisaÁ” (Zeglebi, I, gv. 191-248)1, xolo
masSi gamoiyofa calke dasaTaurebuli Tavebi: 1) ,,cxorebaÁ da moqalaqeobaÁ
Rirsisa mamisa Cuenisa SioÁsi da evagresi”, 2) ,,cxorebaÁ da moqalaqeobaÁ
wmidisa mamisa Cuenisa daviT garejelisaÁ”, 3) ,,wmidisa mRdelmowamisa abibos
nekresel episkoposisa, romelic iwama cecxlismsaxurTa mier qarTls...”.
am debulebis mtkiceba zemodasaxelebul naSromSia warmodgenili, magram aq
mainc movixmobT ramdenime ZiriTad arguments:
iovane zedaznelis cxovrebas rom agrZelebs ,,Sios cxovreba”, es Cans:
1) iovanes gardacvalebisa da dasaflavebis epizodi warmodgenilia ara im
monakveTSi, romelic konkretulad iovane zedaznelis moRvaweobas exeba, aramed
,,Sios cxovrebis” TiTqmis bolos. 2) ,,Sios cxovreba” iwyeba: ,,xolo netari
ese da RmrTivganbrZnobili mamaÁ Cueni wmidaÁ Sio movida winamZRuarobiTa
sulisa wmidisaÁTa da daemkvidra dasavaliT kerZo deda-qalaqsa mcxeTas~. arc
erTi hagiografiuli Txzuleba ar SeiZleba daiwyos ,,xoloTi”. am kavSiriT
SeiZleba daiwyos wina teqstis gagrZelebad nagulisxmevi teqsti. mas SeiZleba
daekisros axali Tavisa, anda axali abzacis dawyebis funqcia. 3) igive unda
vTqvaT daviT garejelis ,,cxorebis” Sesaxebac, romelic zustad iseve iwyeba,
rogorc daiwyo Sios ,,cxovreba”: ,,xolo ese wmidaÁ mamaÁ Cueni daviT warvida
adgilTa udabnoTa da urwyulTa sjad Tavisa TÂsisa”. ,,xolo” aqac miuTiTebs,
rom daviT garejelis ,,cxovreba” agrZelebs Sio mRvimelis ,,cxovrebas”. 4) Sios
gardacvalebis epizodi saerTod ar aris Sios ,,cxovrebaSi”, rac hagiografiuli
TxzulebisaTvis uprecedento SemTxveva iqneboda, magram aqac moulodneloba
gvelis: Sios gardacvalebis Sesaxeb saubaria ,,abibos nekreselis” wamebis
im SedarebiT vrcel redaqciaSi, romelsac mcireodeni frazeologiuri
cvlilebebiT gadmoutania ,,abibos nekreselis Zveli (IXs.) redaqciis” teqsti
da misTvis epilogiviT Sios gardacvalebis ambavi daurTavs. ,,abibos nekreselis
wamebis” es redaqcia rom iovane zedaznelisa da misi mowafeebis Rvawlis amsaxvel
saerTo TxzulebaSi moiazreba, amaze TviT ,,wamebis” dasawyisi metyvelebs:
,,xolo jer-ars, raÁTa mcired Suva SemoviRoT ÃsenebaÁ wmidisa da ubiwoÁsa
mRdelT-moZRuarisa da mowamisaÁ...” jer erTi, aqac ,,xolo”, meorec, pirdapiraa
naTqvami, rom moTxrobaSi unda CavrToT ,,Suva SemoviRoT ÃsenebaÁ”-o.

1 e. gabiZaSvili, asurel moRvaweTa `cxovreba` e.w. arqetipebis urTierT


mimarTulebisaTvis, saq. mecn. akad. macne, 4, 1982, gv. 61-67
173
amrigad, eWvi ar aris, arsen II kaTalikosma erTi Txzuleba dawera
(SesaZlebelia, Zveli wyaroebis gamoyenebiT), romelic iovanes da mis
gansakuTrebiT gamorCeul mowafeTa Rvawls asaxavda da ara cal-calke oTxi
Txzuleba.
amgvarad, siriel moRvaweTa Sesaxeb Seqmnil da Cvenamde moRweul uZveles
erTian Txzulebas Cven tradiciis mixedviT calkeul Semadgeneli nawilebis
mixedviT ganvixilavT, xolo maT safuZvelze Seqmnili metafrasul Txzulebebis
Sesaxeb am redaqciis sxva TxzulebebTan erTad visaubrebT.

1. iovane zedaznelis ,,cxovreba”

Txzuleba iwyeba iovanes SuamdinareTidan, kerZod q. antioqiis midamoebidan


qarTlSi CamosvliT da mcxeTis axlos damkvidrebiT, xolo Semdeg mcire
ukusvlaa gakeTebuli da moTxrobilia misi siriaSi moRvaweobis periodze.
suliwmidis CagonebiT mowafeebTan erTad maTi qarTls gamomgzavreba, mcxeTas
mosvla, sveticxovlis aRmarTvis ,,moqcevaÁ qarTlisaÁseuli” versiaa. es faqti
adasturebs, rom iovane zedaznelisa da misi mowafeebis ,,cxovreba” wyarod iyenebs
IXs. bolos daweril Txzulebas da sandod warmoadgens Txzulebis saTaurSi
miTiTebuli avtoris vinaobas ,,xolo aRwera arseni qarTlisa kaTalikozman...”,
romelsac Xs. SeeZlo Tavis TxzulebaSi Semoetana Tavisi sakaTalikoso saydris
– sveticxovlis aRmarTvis epizodi. iovane Tavis mowafeebTan erTad zedaznis
mTaze (mcxeTis maxloblad) daemkvidra, iq Cabudebul warmarTTa RvTis ZaliT
saoteblad. Semdeg man mowafeebi dagzavna qarTlisa da kaxeT-kuxeTis sxvadasxva
kuTxeSi, TviTon ki darCa iq mowafe eliasTan erTad, ebrZoda eSmakis saxiT
movlenil warmarTebs da axdenda saswaulebs. iovanes daberebaze, SeuZlurebaze,
anderZ-damoZRvraze, dasaflavebasTan dakavSirebul saswaulze saubaria ara aq,
aramed Sio mRvimelis cxovrebis bolos aris.

2. Sio mRvimelis da evagres ,,cxovreba”

Sio mRvimelis ,,cxovrebis” monakveTi am TxzulebaSi iwyeba, rogorc wina


Txrobis, ioanes ,,cxovrebis: gagrZeleba, sadac naTqvami iyo, rom ,,xolo
aw netarsa mowafeTa misTaTÂs vityodiT”, anda ,,xolo sxuani Semdgomad
amissa moviÃsenneT”, ,,xolo netari ese…... Sio movida winamZRvrobiTa
sulisa wmidisaÁTa da daemkÂdra dasavaliT kerZo deda-qalaqsa mcxeTas”.
moTxrobilia mis dRedaRam locvaze, evagre cixedideli mTavris damowafebaze,
174
ZmaTa gamravlebaze, mraval saswaulze (gansakuTrebiT, karaulTa da mglis
urTierTobaze), aq CarTulia sakmaod vrceli Txroba ise wilknelis Sesaxeb,
ioanes, ise da Sios mier saswaulTa demonstrirebaze, Semdeg Sios mRvimeSi
Cajdomaze, iovanes gardacvalebaze. Sios gardacvalebis ambavi aq ar aris
naxsenebi (es epizodi aris abibos nekreselis SedarebiT vrcel ,,wamebaSi”).

3. daviT garejelis ,,cxovreba”

mesame, calke saTauriT gamoyofili nawili ioane zedaznelisa da misi


mowafeTa ,,cxovrebidan” aris ,,cxovrebaÁ da moqalaqeobÁ wmidisa mamisa Cuenisa
daviT garejelisa”, romlis dasawyisi, Sio mRvimelis ,,cxovrebis msgavsad, wina
teqstis gagrZelebad warmogvidgeba da ,,xoloTi” iwyeba: ,,xolo ese wmidaÁ mamaÁ
Cueni daviT warvida adgilTa udabnoTa da urwyulTa sjad Tavisa TÂsisa...” da
mogviTxrobs Tavis mowafe lukianesTan erTad garejis udabnoSi damkvidrebis,
iremTa mier maTi gamokvebis, veSapis mokvlis, mowafeTa gamonazvnebis da dodos
mier dodorqis monastris daarsebis ambebs. bubaqar barbarozis dasjisa da
Semdeg Sewyalebis epizodSi daviTis saswaulmoqmedebis yovlisSemZleobazea
miniSneba. vrceli epizodi eTmoba daviTis wasvlis ierusalimSi wminda adgilebis
mosalocad, saidumloebiT moculi daviTis saqcieli, rom man ver gabeda
ierusalimSi Sesvla da ukan dabruneba ierusalimidan wamoRebuli madliT
(qviT). mis mier Cadenili saswaulebiT (wyaros daatkbo) rogorc sicocxleSi,
aseve gardacvalebis Semdeg (brmis gankurneba).

4. abibos nekreselis ,,wameba”

moulodnelad arsen II kaTalikozis Txzulebis ,,ioane zedaznelisa da misi


mowafeebis ,,cxovrebis” meoTxe nawili sami nawilisagan gansxvavebuli Janris
Txzulebaa ,,abibos nekreselis wamebis~ is teqsti, romelic TiTqmis mTlianad
imeorebs abibos ,,wamebis” ufro Zvel (IXs.) teqsts, oRond zogjer cvlis mis
frazeologias da umatebs mas epilogs, romelSic Sios gardacvalebazea saubari,
rac ar iyo aRniSnuli TviT Sios ,,cxovrebaSi”. amasTanave abibosis ,,wamebis”
es teqsti iwyeba ,,xoloTi”, rac gulisxmobs, rom es aris ara damoukidebeli
Txzuleba, aramed wina Txrobis gagrZeleba: ,,xolo jer ars, raÁTa mcired
Suva SemoviRoT ÃsenebaÁ wmidisa da ubiwoÁsa mRdelmoZRuarisa da mowamisaÁ”.
Txzulebis avtori xazgasmiT aRniSnavs, rom saWiroa, `moRvawe – moqalaqeTa”
gverdiT vaÃsenoT. ,,mowamec”, e.i. maT Sesaxeb TxrobaSi CavrToT ,,mowamis
xsenebac” (,,raÁTa mcired Suva SemoviReT ÃsenebaÁ mowamisa). radgan Cven gvqonda
saubari ,,abibos nekreselis ,,wamebis” teqstze, xolo es teqsti Sinaarsobrivad

175
ar gansxvavdeba wyarosgan, amjerad misi Sinaarsis gadmocemisagan Tavs
SevikavebT).
uZvelesi xelnaweri, romelmac Semogvinaxa ioane zedaznelis, Sio mRvimelis
da daviT garejelis Zveli, kimenuri redaqciis ,,cxovrebaÁ” A-199, XII-XIIIss.
ierusalimis jvaris qarTuli monastris xelnaweria. gamocemaTagan aRvniSnavT
ors umTavress: asurel moRvaweTa cxovr. wignTa Zveli redaqciebi gamosca il.
abulaZem, Tb., 1955w., Zv. qarT. agiogr. lit. Zeglebi, I, 191-248. literatura:
il. abulaZis gamocemis winasityvaoba, k. kekeliZe, sakiTxi siriel moRvaweTa
qarTlSi mosvlis Sesaxeb, etiudebi I, 1956, gv. 19-50; iv. javaxiSvili, Sromebi,
I, 1979, gv. 389-415. s. kakabaZe, asurel mamaTa cxovrebaTa arqetipebi, saist.
krebuli, wig. I-is damateba, 1928, 1-18; e. gabiZaSvili, asurel moRvaweebis
,,cxovrebaÁ”. arqetipebis urTierTmimarTebisaTvis, macne, els. #4, 1982 (gv. 62-
67). Peradze Q, Die Anfänge des Mönchtums in Georgien, Cotha, 1927, 1-14. Pötsch, G,
Arsens Briet und Vita Yohanes von Zedazeni, Bedi Kartlisa, XXXIX, 1921. Martin-Hisard,
B., Les Treiso sis Peres. Formation et evolution dune tradition hagiographique géorgienne
(VI-XII). I. p. Reveu des etudes géorgienes et caucasiennes, n. I, 1985, p. 141-168.

III. samxreT saqarTveloSi samonastro mSeneblobis amsaxveli


hagiografiuli ,,cxovrebis” Janris Txzulebebi
grigol xanZTelis mier samxreT saqarTveloSi, kerZod ki klarjeTSi
safuZvelCayrilma samonastro qselma, romelic axali etapi gaxda qarTuli
erovnuli saeklesio-samonastro aRorZinebis saqmeSi, male fesvebi gaidga
jer taosa da SavSeTSi, xolo Semdeg samcxe-javaxeTic moicva. gadaWarbebuli
ar iqneba, Tu vityviT, rom sazRvargareTis yvela, IX-X-XIss. warmoqmnili
samonastro-samwignobro kera grigol xanZTelis saeklesio tradiciebze
iyo aRmocenebuli da iq am tradiciebs an grigolis uSualo mowafeebi, anda
mowafeTa mowafeebi amkvidrebdnen.
qarTuli mwignobrobis ganviTarebis TiTqmis mTeli simZime saqarTvelos
farglebSi IX-Xss. swored samxreTis monastrebze modis. aq, sxvadasxva
mwignobrul kerebSi damzadebulma unikalurma xelnawerebma naTargmni da
originaluri literaturis mravali pirvelxarisxovani Zegli Semogvinaxa,
magram maT Soris mainc unda gamovyoT originaluri hagiografiis ori
umniSvnelovanesi Txzuleba _ ,,cxorebaÁ da moqalaqeobaÁ RmerTSemosilisa
netarisa mamisa CuenisaÁ serapionisi” da gansakuTrebiT, ,,SromaÁ da
moRuawebaÁ Rirsad cxorebisaÁ wmidisa da netarisa mamisa Cuenisa grigolisi
arqimandritisaÁ, xancTisa da Satberdisa aRmaSneblisaÁ da mis Tana ÃsenebaÁ
mravalTa mamaTa netarTa~. grigolis daarsebul mkacr samonastro cxovrebaSi
176
rom yoveldRiuri saqmianobisa da moqmedebis tradicia Camoyalibda, rac eklesia-
monastrebis Senebis swrafvaSi, ganaTlebuli sasuliero pirTa momzadebaze
zrunvaSi, saeklesio wignTa gadawera-gamravelbaSi da biblioTekebis SeqmnaSi
da msgavs saqmianobaSi gamoixateboda, es kargad Cans grigolis ,,cxovrebis”
saTauridanve, _ ,,SromaÁ da moRvawebaÁ... aRmaSenebelisaÁ...” rac erTaderTia
danarCen ,,cxorebaTa” trafaretuli ,,cxorebaÁ da moqalaqeobaÁ”-s fonze.

1. grigol xancTelis `cxovreba”


qarTuli hagiografiuli mwerlobis Sedevri grigol xancTelis `cxovreba”
dawerili giorgi merCulis mier 951 wels, grigolis gardacvalebidan
(gardaicvala 102 wlisa) 90 wlis Semdeg, ara marto mxatvrul-esTetikuri
literaturis brwyinvale nimuSia, aramed VIII-Xss. saqarTvelos
saxelmwifoebrivi da saeklesio struqturaTa Camoyalibebisa da maTi
urTierTobaTa sasuliero da erovnuli interesebis amsaxveli utyuari matianec.
am Txzulebis fizikuri arsebobis Sesaxeb cnobili gaxda mxolod 1845 wels,
daweridan TiTqmis 900 wlis Semdeg, rodesac ierusalimis jvaris qarTuli
monastris xelnawerebSi niko CubinaiSvilma gamoavlina misi Semcveli, Cvenamde
moRweuli erTaderTi XI-XIIss. xelnaweri (Ier.2), e.i. dakargulia am Txzulebis
Semcveli X-XIss. xelnawerebi, romelTa arsebobaSi eWvis Setanac ar SeiZleba,
Tu gaviTvaliswinebT grigolis usazRvro avtoritetsa da popularobas da misi
mowafeTa mowafeebis survils, piradad hqonodaT maTi didi moZRvris `cxovrebis”
egzemplari (albaT, aseTi mowafeTa mowafis Catanilia grigolis `cxovrebis”
erT-erTi xelnaweri ierusalimSi, saidanac gadawerilma zemodasaxelebulma
xelnawerma gvixsna im sicarielisagan, rac Seiqmneboda qarTul hagiografiul
mwerlobaSi, es xelnaweric rom dakarguliyo).
sruliad axalgazrda grigolma, qarTlis erismTavris nerses ojaxSi
gazrdilma kacma, uari Tqva brwyinvale saero karieraze, romelic mas eloda,
da sam TanamozaresTan erTad arabebis mier ganadgurebul da gaukacurebel
klarjeTs miaSura, raTa samonastro cxovrebis aRorZinebiTa da sulierebis
ganmtkicebiT gverdiT dasdgomoda samxreT saqarTveloSi gaRviZebul erovnul-
saxelmwifoebrivi interesebis matarebel xelisufalT erTiani da Tavisufali
saqarTvelisTvis brZolaSi.
giorgi merCulis mier warmodgenili grigol xancTeli, `zecisa kaci da miwisa
angelozi”, sulierebis apologetic, adamianis sulis sispetakis, misi xorcieli
vnebebisagan ganTavisuflebisa (rac RmerTTan miaxloebis umTavresi sawindaria)
da am gzaze yovelgvari dabrkolebis winaaRmdeg brZolis mqadagebeli, piradi
magaliTiTac amas ansaxierebda.
177
es ZiriTadi principi iyo amosavali, rodesac man monazvnobis mZime gza airCia,
rodesac `udabnoTa qalaqis myofeli” qarTuli kulturisa da mwignobrobis
umniSvnelovanesi kerebis – eklesia-monastrebis aSeneba-daarsebis saqmisaTvis
Tanamoazreebs ikrebda, roca mis da mis mowafeTa mier daarsebuli monastrebis
simravleSi mkacr saeklesio Sinaganawess ayalibebda, roca Tavis mraval
mowafeTagan rCeulT damoukidebeli monastrebis daarsebis uflebas rTavda,
an saeklesio ierarqiaSi mamamTavrobis (episkoposobis, kaTalikosobis) gzas
ulocavda, roca mefe-mTavarTa xorcieli vnebebiT damZimebul cxovrebaSi
ereoda da Tan xalxis TvalSi maTi avtoritetis SenarCunebisaTvis iRvwoda,
roca misi zrunvis qveS myofTa sulieri srulyofis mizniT sasikeTo magaliTebs
TviTon da mowafeTa daxmarebiT konstantinopolisa da ierusalimis eklesia-
monastrebSi eZebda.
grigolma, rogorc umaRles feodalur ojaxSi gazrdilma kacma, sadac man
yovelmxrivi ganaTleba miiRo, rogorc sasuliero ise saeroc, kargad icoda
adamianis sulieri aRzrdis fasi da mis mravalmxriv saqmianobaSi mTavari,
mis mier daarsebul monastrebSi (xanZTa, Satberdi da sxv.) mwignobrobisa
da literaturuli saqmianobis gavrceleba iyo. amitom tao-klarjeTis
salitearturo skola, romlis fuZemdebeli grigolia, qarTuli mwerlobis
istoriaSi, marTlac, gamorCeulia.
grigol xanZTelis cxovrebis mTavari mizani iyo saqarTevlos erTiani
eklesiis safuZvlebis iseTi simtkice, rom mas SeZleboda politikurad
Sesustebuli qveynis sulieri winamZRoli yofiliyo da erTiani erovnuli
eklesiis Sesabamisad erTiani erovnuli saxelmwifos CamoyalibebaSi qarTul
eklesias gadamwyveti roli Seesrulebina. mTel Txzulebas wiTeli xaziviT
gasdevs idea, rom umaRles sulierebaze aRmocenebuli samonastro Zmoba
aris ara marto samefo xelisuflebis Zlierebis qvakuTxedi, aramed misTvis
zneobisa da samarTlianobis maswavlebeli da maT saqmeebze RmerTTan Suamavali.
Txzulebis avtori Rrmad aris darwmunebuli, rom eklesiis sulierebisa da
xelisufalTa materialur RirebulebaTa erTianoba erovnuli erTianobisa da
damoukideblobis garantiaa (`aw CvenTan ars Ãorcieli keTili da Tquen Tana
ars sulieri keTili da ese SevzaveniT urTierTas” – aTqmevinebs igi didebul
aznaurs gabriel dafanCuls _ da am erTianobis miRwevaSi pirveli poziciebi
monazvnobas ekuTvnis (`sarwmunoni da WeSmaritni monazonni queyanasa zeda
aravissa Ãelmwifebasa queSe arian”). marTalia, eklesia formalurad ar ereva
saxelmwifoebriv saqmeebSi, mxolod misi eTikuri da zneobrivi safuZvlebis
kontrols sjerdeba, magram mainc igrZnoba upiratesobis momenti (`didebulo
meufeo, Sen queyanisa Ãelmwife xar, xolo qriste zecisa da queyanisa da
quesknelTaÁ... ufroÁs Cemsa jer ars smenaÁ sityuaTa misTaÁ, romelman brZana,
178
viTarmed vervis Ãelewifebis monebaÁ orTa ufalTa”). upiratesobas grZnobs
grigoli da misi Zmoba samrevlo anu TeTr samRvdeloebasTanac, radgan
grigoli misTvis SeTavazebul episkoposobas `Ãorciel didebad” Tvlida.
TxzulebaSi warmodgenili sasuliero da saero pirTa umdidresi galerea,
maTi urTierTobaTa warmoCineba da mdidari toponimika mas umniSvnelovanes
wyaroTmcodneobiT Zeglad warmogvidgens.
giorgi merCulis Txzuleba gamoirCeva sada, martivi eniT, virtuozuli
stiliT, gamoyenebuli wyaroebis siuxviT, siuJetis realisturi da dramatuli
ganviTarebiT, mxatvrulad daxvewili saxeebiT, saintereso siuJeturi epizodebis
simravliT, saswaulebis siuJetur TxrobaSi ostaturad CarTviT, adamianur
sisusteTa Semcveli epizodebis ideologiuri mrwamsis gamoxatvisaTvis
gamoyenebiT, bunebis suraTebis siuxviT da ritorikuli mWevrmetyvelebis
nimuSebiT.
marTalia, gvian (1845w.), magram mainc gamovlinda es yvelasaTvis ucnobi
Txzuleba, Tumca cnoba misi aRmoCenis Sesaxeb mxolod 1889 daibeWda,
Txzulebis pirveli gamocema teqstis rusuli Targmanis darTviT ki mxolod
1911 wels ganaxorciela niko marma (Тексты и разыскания по армянско-грузинской
филологии, кн. VII, с. 1-82). 1949w. p. ingoroyvam gamosca qarTuli teqsti vrceli
gamokvleviT (giorgi merCule, `cxorebaÁ grigol xanZTelisaÁ”. dedani
aRadgina da gamokvleva daurTo p. ingoroyvam, Tb., 1949w.). Semdegi gamocema
ganxorcielda 1964w. xelnawerTa institutis avtorTa koleqtivis mier il.
abulaZis xelmZRvanelobiT (Zv. qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, I, 248-319); 2005 w.
e. WeliZem, Zveli qarTuli sasuliero mwerloba, I, gv. 480-995 (teqsti, Targmani
Tanamedrove qarTul enaze, gamokvleva da komentarebi). danarCen gamocemebSi
teqsti alag-alag Semoklebulia (qrest. I, das xv.) Txzuleba Targmnilia,
rogorc aRvniSneT rusulad, agreTve laTinurad P. Peetersis mier (Anal. Bole
and, t. 36-37, 1917-1919., p. 216-309).
literatura: dasaxelebul gamocemebze darTuli gamokvlevebi: agr. k.
danelias gamokvleva wignSi: SuSanikis wameba da grigol xanZTelis cxovreba,
Tb., 1985. k. kekeliZe, qarT. mwer. istoria, I, gv. 152-157; iv. javaxiSvili, Sromebi,
VIII, gv. 121-131. r.siraZe, literaturul-esTetikuri narkvevebi, Tb. 1982, misive
qarTuli hagiografia, Tb. 1987. v. maRlaferiZe, giorgi merCule – grigol
xanZTelis cxovreba, wignSi: saubrebi qarT. liter-ze, Tb., 1992, gv. 89-143. r.
baramiZe, narkvevebi qarTuli hagiografiisistoriidan, Tb. 1966. g. farulava,
mxatvruli saxis bunebisaTvis Zv. qarTuli prozaSi, Tb. 1982.

179
2. serapion zarzmelis `cxovreba”

klarjeTSi warmatebulma samonastro aRmSeneblobam keTili magaliTis


roli Seasrula da es procesi samcxeSic daiwyo klarjeTSi dabadebuli, iq
monazvnad Semdgari serapionis meTaurobiT, romelmac zarzmaSi daarsebuli
monastris mixedviT `zarzmelis” zedwodeba daimkvidra. `serapion zarzmelis
cxovreba”, romelic IXs-Si zarzmis monastris daarsebis Sesaxeb mogviTxrobs,
Xs. I meoTxedSi dauweria serapionis Zmiswuls basili zarzmels, romelic
zarzmis monasterSi serapionis gardacvalebis Semdeg mosula da biZamisis
TanamedroveTagan da mis mowafeTagan Seukrebia cnobebi Txzulebis dasawerad.
Txzuleba, romelic Cvenamde erTaderTi XVI an XVIIs. xelnaweriT aris
SemorCenili (A-69) da misi arsebobac mxolod XXs. dasawyisSi gaxda cnobili
(m. janaSvilis wyalobiT), Tavdapirveli saxiT ar mouRwevia – Cans mogvianebiT
(daax. XIs-mde) Setanili interpolaciebi (Tumca samecniero literaturaSi
gavrcelebul azrs Txzulebis metafrasulobis Sesaxeb ver daveTanxmebiT –
teqstSi Setanili yovelgvari frazeologiuri Tu kompoziciuri cvlileba
gadametafrasebad ar CaiTvleba (maSin umetesi qarTuli hagiografiuli
TxzulebaTagan metafrasebad unda CavTvaloT).
TxzulebaSi aRwerili movlenebisa da Sesabamisad avtoris moRvaweobis
qronologia did azrTa sxvadasxvaobis sagania: zogisTvis es VI-VIIss.,
zogisTvis IX-Xss.. pirvelTaTvis amosavalia TxzulebaSi serapionis moZRvris
miqael parexelis Sio mRvimelis (VIs.) mowafed dasaxeleba, xolo meoreTaTvis
giorgi mawyverelis moRvaweobis dro: erTi mxriv, is serapionis Tanamedrovea
da basilis TxzulebaSi mis monaTxrobs serapionis Sesaxeb didi adgili
uWiravs, meore mxriv, giorgi merCule mas `sayvedurobs”, rom man ar aRwera
grigol xancTelis cxovreba (grigoli 861 wels gardaicvala, e.i. mas SeeZlo
`cxovrebis” 861 wlis Semdeg dawera). Cveni azriT, meore argumenti ufro
damajerebelia da Txzulebis qronologiac IX-Xss. unda ganisazRvros (Xs.
imitom, rom serapionis (+90w) Rvawlis aRweris Semdeg Txroba grZeldeba Xs.
zarzmis serapionis Semdgomi oTxi winamZRvrisa da zarzmis axali, didi eklesiis
mSeneblobis Sesaxeb):
`serapion zarzmelis cxovreba” SeiZleba ar gamoirCeodes Tavisi mxatvruli
aqsesuarebiT, Tumca TxzulebaSi arc Tu iSviaTia moqnili frazeologiis
nimuSebi, bunebis mSvenierebisa da samcxis imdroindeli yofis cocxali,
realisturi suraTebis daxatva. Txzuleba fasdaudebel literaturul,
socialur, politikur da sayofacxovrebo, samonastro-saeklesio cxovrebis
iseT cnobebs Seicavs, rac sxva wyaroebiT ar aris cnobili: mag.: mxolod am
Zegls daucavs cnoba, rom `miqel parexelis cxovreba” mis mowafeebs aRuweriaT
misi gardacvalebis Semdeg (mas Cvenamde ar mouRwevia, magram, Cans, es `cxovreba”
180
wyarod gamouyenebia basil zarzmels), cnoba opozis pirvelmaSenebelTa Sesaxeb:
cnobebi `CorCanelTa” feodaluri saxlis istoriis Sesaxeb (`CorCanelebi”
igive `CordvanelTa” taos gadasaxlebulTa sagvareulo – efTvime mTawmidelis
uaxloesi winaprebia – e. metreveli, narkvevebi aTonis kulturul-
saganmanaTleblo keris istoriidan, Tb., 1996, gv. 52-57), cnobebi giorgi
mawyverelze – awyuris episkoposze da mweralze, magram mTavri is aris, rom am
TxzulebaSi pirvelad Cans socialuri sakiTxebis mTeli speqtri, socialurad
`dabali” da `maRali” klasebi da maTi damokidebuleba eklesiasTan, ufro
zustad, monazvnobasTan. TxzulebaSi realisturad aris naCvenebi, rogor
winaaRmdegobas awydeboda serapionis monazonTa Zmoba samcxis sxvadasxva
soflebSi iq monastris mSeneblobis mcdelobis dros, Tu ra gaafTrebiT icavdnen
glexebi TavianT marCenal miwa-wyals monazonTa xelyofisagan (ra Tqma unda,
isini `ugnurebad” da `borot” adamianebad arian gamoyvanilni). TxzulebaSi
aRwerili saswaulebi, erTi mxriv (mzis gaCereba, rom monazvnebs rac SeiZleba
meti teritoriis Semorbena SeZlebodaT, radgan giorgi CorCanelis nebiT maT
SeeZloT sakuTrebaSi hqonodaT teritoria, ris `gareSemovlas” monazvnebi
erTi dRis ganmavlobaSi – mzis amosvlidan, mzis Casvlamde moaswrebdnen),
RvTis monazvnebisadmi keTilganwyobas gamoxatavs, meore mxriv, RvTis risxvas
monazvnebisadmi udieri damokidebulebis gamo (tbis napiris garRveva da
soflebis walekva). Txzulebis ZiriTadi Tema zarzmis monastris Zveli, xolo
bolos axali, didi eklesiebis mSeneblobis aRweraa.
Txzulebis ZiriTadi gamocemebi: m. janaSvilisa, qarT. mwerloba, II, 1909,
1-49; k. kekeliZe, adrindeli feodaluri qarTuli liteartura, 1935, gv. 147-184;
Zv. qarTuli agiogr. literaturis Zglebi, I, 1964, gv. 319-147. e. WeliZe, Zveli
qarTuli sasuliero mwerloba, I, Tbilisi, 2005, gv. 959-1044, (teqsti, Targmani
Tanamedrove qarTulze, gamokvleva da komentarebi).
Targmanebi: rusuli – К.С. Кекелидзе, Памятники др. груз.-ой агиогр. литературы.
Тб. 1956, 76-100; laTinuri – (P. Peeters, Histoires monastiques georgiennes, An. Boll.
t. 36-37, 1917-1919, p. 168-207); literatura (uZiriTadesi): gamocemebSi warmodg.
gamokvlevebi, ag. k. kekeliZe, qarT. lit. ist. I, 1980, gv. 146-152; 539. iv.
javaxiSvili, Sromebi VIII, Tb. 1977, gv. 132-141. a. bogveraZe, serapion zarzmelis
cxovrebis TariRisaTvis, macne, saq. mecn. akad. sazogad. mecn. ganyof. organo,
1964, #3, 50-69. m. lorTqifaniZe, adrin. xanis qarT. saist. mwerloba, Tb. 1966.
n. vaCnaZe, serapion zarzmelis cxovreba, rogorc saistorio wyaro, Tb. 1975. m.
CxartiSvili, `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wm. serapion zarzmelisaÁ”, Tb. 1994, gv.
54-83. e. WeliZe, rodis daiwera `serapion zarzmelis cxovreba~ saRvTismetyvelo
krebuli #1 1990; misive, serapion zarzmelis Sesaxeb, gaz. `saeklesio siwmindeni,
#1, 1997 w..

181
IV. aTonis mTis qarTul hagiografiul TxzulebaTa cikli
aTonis mTaze, saberZneTis qalkedonis naxevarkunZulze Xs. Sua wlebSi
qarTvelTa monastris (ivironi) daarseba udidesi movlena iyo qarTuli
kulturisa da mwignobrobis istoriaSi, radgan am xidiT saqarTevlo uSualod
daukavSirda saberZneTs da daiwyo misi uzarmazari qristianuli kulturuli
memkvidreobis aTviseba. Tu aqamde ZiriTadad qarTuli qristianuli kultura
umetesad e.w. aRmosavluri qristianuli kulturis orbitaSi iyo moqceuli
(siria, palestina) aTonis mTaze saganmanaTleblo keris dafuZnebiT man
aqcenti dasavlur qristianul orientaciaze gaakeTa. aTonis qarTvelTa
monastris daarsebamde am saqmeSi pirveli ilarion qarTveli iyo, romelmac
Tavisi moRvaweoba saberZneTis ramdenime monasterSi (konstantinopoli,
makedonia, Tesaloniki) gaatara, romSic dayo ori weliwadi, xolo mcire
aziis olimpze (ulumbia), biTviniaSi xuTi weli iRvawa da safuZveli Cauyara
iq qarTuli diasporis daarsebas. es wamowyeba gaagrZeles aTonis qarTvelTa
monastris damaarseblebma mama-Svilma ioane da efTvime mTawmidelebma, xolo
cota mogvianebiT – giorgi mTawmidelma. swored qarTuli kulturis am
udidesi warmomadgenlebis cxovrebisa da moRvaweobis Sesaxeb Seiqmna aTonis
samwignobro keraSi sami SesaniSnavi hagiografiuli Zegli, sami `cxovreba”:
`cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da netarisa mamisa Cuenisa ilarion
qarTvelisaÁ”, `cxorebaÁ mamisa Cuenisa iovanesi da efTÂmisi da uwyebaÁ mis
moqalaqobisa maTisaÁ”, da `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da netarisa mamisa
Cuenisa giorgi mTawmidelisaÁ”. sainteresoa am pirTa SemoqmedebiTi kavSirebic,
romelic gamoxatulia TiToeuli maTganis Rvawlis aRweris memkvidreobiTobaSi:
ilarionis pirveli `cxovrebis” aRwera efTvime mTawmidel miewereba, efTvimes
`cxoreba” giorgi mTawmidels dawera, xolo giorgi mTawmidelisa – giorgi
mcirem.
samive Txzuleba qarTvel monazonTa sazRvargareTis samwerlobo kerebSi
moRvaweobis ZiriTadi wyaroa.

1. ilarion qarTvelis `cxoreba”


ilarion qarTvelis (+875w.) saxelTan dakavSirebulia berZnul-bizantiur
qristianul kulturasTan saqarTvelos daaxloebis axali etapi, rac aisaxa misi
moRvaweobis Sesaxeb daweril TxzulebaSi `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da
netarisa mamisa Cuenisa ilarion qarTvelisaÁ”, romlis avtorad tradiciulad
efTvime mTawmidels asaxeleben.

182
`cxovrebis” mixedviT `basili protoasikritman da filosofosman da
Rirsman monazonman aRwera cxorebaÁ wmidisa amis, viTarca iswava mowafeTagan
wmidisaTa kacTa utyuvelTa da WeSmaritTa” (Zeglebi II, gv. 37). TiTqos es ori
cnoba erTmaneTTan winaaRmdegobaSia, magram Teofile xucesmonazonis mowmoba,
romelmac ilarionis metafrasuli `cxovreba” dawera, nawilobriv gvixsnis
viTarebas: `cxorebaÁ... ilarionisi... qebiTaca SesxmisaÁTa pativcemul iqna
brZanebiTa basili mefisaÁTa basilis mier monazonisa, romeli didad ganTqmul
iyo da brwyinvale sibrZniTa” (Zeglebi III, gv. 247-248). kimenuri da metafrasuli
`cxovrebebidan” Cans, rom berZen monazonsa da protoaskrit basils basili
imperatoris davalebiT ilarionis romanas monasterSi (konstantinopolTan)
dasaflavebaze warmouTqvams e.w. enkomia, anu Sesxma-qadageba (ra Tqma unda,
berZnul enaze), xolo am `Sesxmis” Canaweris safuZvelze efTvime mTawmidels
TiTqmis erTi saukunis Semdeg dauweria ilarionis `cxovreba” (msgavsi faqti
efTvimes SemoqmedebaSi sxvac dasturdeba: man basili didis dasaflavebaze
grigol nazianzelis mier daweril `epitafias” qarTul TargmanSi `cxovrebis”
forma misca).
ilarioni kaxeTis warCinebuli feodalis Svili yofila, axalgazrdobaSive
monazvnad aRkvecila da erTxans daviTgarejaSi moRvaweobda, Semdeg ierusalimSi
wasula wminda adgilebis mosalocad, ukan dabrunebuls ki dedaTa da mamaTa
monastrebi auSenebia (memkvidreobiT miRebuli qonebiT). male man ucxoeTSi
moRvaweoba gadawyvita da biTviniaSi, mcire aziis olimpos mTaze monasterSi
daemkvidra da 5 weli gaatara. Semdeg iRvawa konstantinopolSi, makedoniaSi,
ori weli imyofeboda romSi, dabrunda saberZneTSi q. TesalonikeSi, sadac igi
gardaicvala 53 wlis asakSi. ilarioni metad popularuli yofila yvelgan,
sadac ki mas umoRvawia. `cxovrebaSi” mravali saswaulia aRwerili, riTac
misi naTelmxilvelobisa da `senTagan gankurnebis” niWia gadmocemuli. misi
popularobis damadasturebelia is, rom basili imperatorma (867-886) ilarionis
wminda nawilebi Tesalonikidan farulad, RamiT gadmoasvena konstantinopolSi,
radgan adgilobrivma mosaxleobam amboxi moawyo, rom ilarioni Tesalonikidan
ar gadaesvenebinaT. konstantinopolis maxloblad basili imperatorma
specialuri monasteri aaSena, sadac ilarioni dakrZales. man moiZia ilarionis
qarTveli mowafeebi, am monasterSi daamkvidra, ramac safuZveli Cauyara
konstantinopolSi pirvel qarTul monastersa da samwignobro keras, romelmac
SemdgomSi Tavisi wvlili Seitana qarTuli kulturis ganviTarebis saqmeSi.
ilarionis saberZneTSi didi popularobis saCveneblad `cxovrebaSi” CarTulia
epizodi, rom am monastris qarTvel berebs basili imperatorma Tavisi ori vaJi
miuyvana, rom maT qarTuli ena eswavlaT.

183
Txzuleba, romelic `dawerilia uaRresad gamarTuli da amave dros
mxatvruli eniT, saukeTeso nimuSia efTvimes originaluri mxatvruli prozisa.
masSi gamosWvivis efTvimes Rrma erovnuli Segneba da siamayis grZnoba imis
gamo, rom bizantielTa zeimi ilarionis pirovnebis garSemo, saqarTvelosadmi
miZRvnili zeimia” (k. kekeliZe, baramiZe, Zv. qarT. lit-is istoria, 1987, gv. 110).
ilarion qarTvelis kimenuri anu Tavdapirveli qarTuli `cxovreba”, romelic
bizantia-saqarTvelos IXs. urTierTobis sayuradRebo wyaroa, safuZveli gaxda
ilarionis `cxovrebis” sxva redaqciebis Seqmnisa (metafrasulis, Semoklebulis
da svinaqsarulisa).
efTvimeseuli ilarionis `cxovrebis” uZvelesi teqsti daculia efTvime
mTawmidelis naTargmn TxzulebaTa avtograful 990w. xelnawerSi (Ath-79.),
xolo meore e.w. 1074w. aTonis krebulSi (A-558) da teqstis pirveli gamocemac
am ukanasknelis mixedviT Sesrulda (aTonis iveriis monastris 1074w. xelnaweri
aRapebiT, m. janaSvilis gamocema, tfilisi, 1901, gv. 69-108). meore gamocemac
A-558 xelnaweris mixedviT Sesrulda: Zveli qarT. agiografiuli literaturis
Zeglebi, II, Tb. 1967w., gv. 9-37 (Ath-79. xelnaweri 990 wlisa, axali gamovlenilia
da amitom ar figurirebs aRniSnul gamocemebSi).
Targmanebi: laTinurad - P. Peeters. Vita et mores… Hilarionis Hiberi, Anal.
Bollandiana, t. 32, Bruxelles, 1913, p. 243-269.
literatura: k. kekeliZe, nawyveti qarT. agiografiis istoriidan, etiudebi,
Zv. qarT. lit-is istoriidan, t. IV, gv. 134-158; m. dolaqiZe, ilarion qarTvelis
cxovrebis Zveli redaqciebi, Tb. 1974, gv. 37-57; 68-77. Х. Лопарев, Греческие
жития VIII da IX веков, Византийский Временник, XVIII, Петроград, 1914, с. 56-63;
P. Peeters, S. Hilarion d'Iberie, An. Boll., t. 32; p. 236-243; Bernadette Martin-Hisard, La
Peregrination du mone Giorgien Hilarion an IX Siecli Bedi Kartlisa, 39, Paris, 1981, 101-198.

2. ioane da efTvime mTawmidelebis `cxovreba”

saberZneTSi, aTonis mTaze, pirveli qarTuli damoukdiebeli monastris


damaarsebelTa ioane da efTvime mTawmidelebis moRvaweobisadmi miZRvnili
`cxovreba”, romelic 1042-1044 wlebSi dauweria amave monastris winamZRvars da
qarTuli kulturis erT-erT gamoCenil moRvawes giorgi mTawmidels, qarTuli
hagiografiuli mwerlobis SesaniSnavi Zeglia.igi aris qarTul-bizantiuri
urTierTobis X-XIss. monakveTis umniSvnelovanesi cnobebis Semcveli dokumenti.
Txzuleba, romelic ioanesa (+1005w) da efTvimes (+1028w.) gardacvalebidan
sakmao xnis Semdeg (1044w.) daiwera, imiTac aris sayuradRebo, rom igi ar
Semoifargleba ioanes da efTvimes moRvaweobiT da momdevno ori aTeuli

184
wlis ganmavlobaSi qarTul-bizantiur dramatul urTierTobaTa viTarebasac
warmoadgens.
iovanem, daviT kurapalatis erT-erTma mxedarTmTavarma, mefis samsaxuri
miatova, ojaxic datova da klarjeTis oTxTa monasterSi berad aRikveca,
xolo male mcire aziis olimpos mTis monasterSi damkvidrda. man aq gaigo,
rom misi jer kidev bavSvi vaJiSvili efTvime konstantinopolSi imperatoris
karze mZevlad moxvedrila. iovanem gamoiTxova Svili da olimpos mTaze
miiyvana. biTviniidan mama-Svili 965w. aTonis mTaze misula da aTanase aTonelis
lavraSi damkvidrebula. aq maT bevri gamoCenili qarTveli beri SeuerTda:
arseni ninowmideli episkoposyofili, ioane grZeliZe da daviT kurapalatis
cnobili mxedarTmTavaryofili Tornike (monazvnobis saxeli ioane) _ iovane
mTawmidelis RviZli Zma da efTvimes biZa. yvela es moRvawe aTonze iovane
mTawmidelis avtoritetma Camoiyvana. am dros bizantiis samefo kars aumxedrda
mxedarTmTavari barda skliarosi, romelmac imperiaSi kritikuli viTareba
Seqmna. basili bizantiis imperatorma daxmarebisaTvis daviT kurapalats mimarTa,
xolo man qarTvelTa 12000-iani jaris meTauroba ukve monazvnad Semdgar Tavis
mxedarTufross Tornikes sTxova. Tornike iZulebuli gaxda daeTmo bizantiisa
da qarTvelTa mefeebisa da sakuTari Zmis iovanes daJinebuli TxovnisaTvis da
qarTvelTa jars Caudga saTaveSi. male amboxeba CaaxSes da Tornike didi alafiT
da impeatoris saCuqrebiT aTonis mTaze dabrunda.
aTanases lavraSi momravlebulma qarTvelma berebma ioane mTawmidelis
meTaurobiT gadawyvites Tornikes mier mopovebuli safasiT sakuTari monasteri
aeSenebinaT. swored am monasterSi, romelic erT-erTi gamorCeuli iyo
aTonis mTis samonastro imperiaSi (aq qristianuli sarwmunoebis sxvadasxva
warmomadgenelTa mier aSenebuli 20-ze meti monasteria ganlagebuli), daiwyo
Tavisi literaturuli moRvaweoba qarTuli mwerlobisa da kulturis erT-
erTma udidesma warmomadgenelma – efTvime mTawmidelma. man brwyinvaled
Seasrula mamis davaleba: `Svilo Cemo! qarTlisa queyanaÁ didad naklulevan ars
wignTagan da mravalni wignni aklan... aw iRuawe, raÁTa ganamravlo, sasyideli
Seni RmrTisagan”, da ar aris arc erTi dargi sasuliero mwerlobisa, romelSic
efTvimes ar eTargmnos ama Tu im dargis umniSvnelovanesi Txzuleba (daaxl.
160-mde), xolo mis originalur Sromaze ilarion qarTvelis Sesaxeb ukve
vilaparakeT. mas qarTulidan berZnul enaze uTargmnia `sibrZne balavarisa” da
e.w. `abukura” anu `miqael sabawmidelis wameba” da ramdenime Sromac berZnulad
dauweria.
giorgi mTawmidelis mier Seqmnili Txzuleba mogviTxrobs ara marto aTonis
qarTvelTa monastris daasrebis saintereso istorias da efTvime mTawmidelis
literaturuli moRvaweobis Sesaxeb, aramed aq aRwerilia aTonis mTaze moRvawe
mravali qarTveli monazvnis saqmianoba, naambobia efTvimes udides avtoritetze
185
aTonis monastrebis winamZRvarTa Soris da konstantinopolis samefo karze,
efTvimes mier SemoRebul mkacr, magram samarTlian samonastro disciplinaze,
ukeTurTa mier misi mokvlis ramdenime mcdelobaze, mis saswaulmoqmedebebze da
a.S.
Txzuleba uaRresad saintereso detalebs gvacnobs bizantiis politikuri
cxovrebis istoriidan, efTvimes Semdgomi winamZRvris giorgis politikuri
dapirispirebis Sesaxeb bizantiis samefo karTan, mis gadasaxlebas da sikvdils.
aqedan iwyeba berZnebis mier qarTvel monazonTa aTvalwuneba, maTi aTonidan
gandevnisa da qarTvelTa monastris dasakuTrebis mcdeloba, rac TxzulebaSi
sakmaod dramatulad aris aRwerili.
giorgis mier am Txzulebis daweris erT-erTi mizanic is iyo, rom saqveynod
gamoemzeurebina qarTvelTa namoRvawari aTonze `xatad cxovelad da Zeglad
pirmetyuelad” momavali TaobebisaTvis da rom berZnebs ar SeZlebodaT maTi
Rvawlis waSla da monastris dasakuTreba: `raÁTa eseviTari boroti, romeli
moawies maT zeda berZenTa, ara daviwyebul iqmnas”.
`ioanes da efTvimes coxvreba” rom mravali wyaros safuZvelzea Seqmnili,
amas Txzulebis avtoric adasturebs: is TiTqmis yvela maTgans asaxelebs.
maT Soris aRsaniSnavia berZenTa Zalmomreobis aRmniSvneli `mosaÃsenebeli”,
romelic aTonis qarTvelTa monastris Zmobam svimeon winamZRvris dros (1041-
1042) dawera da giorgim Tavis TxzulebaSi ucvlelad Seitana.
giorgi mTawmideli Tavis, didi winamorbedebis naRvaws amaRlebuli
patriotuli paTosiT da siamayis grZnobiT warmogvidgens: rom qarTul
kulturas SeuZlia metoqeobac ki gauwios bizantiur kulturas, rom aTonis
mTis monasterTa winamZRvrebi yovelTvis rCevas efTvimes ekiTxebodnen, rom
aTanase didma Tavis lavris meurved jer ioane daniSna, xolo Semdeg es funqcia
efTvimes daevala. avtori TiTqos gveubneba, rom qarTvelebs kritikul momentSi
SeuZliaT gadaarCinon bizantiis imperia (barda skliarosis ajanyeba), muqara
Seuqmnan bizantiis arasasurvel imperators (romanoz argiras da giorgi I
winamZRvris istoria), rom qarTvelebma ara marto aaSenes aTonis mTaze yvelaze
didi, danarCenze udidesi monasteri, aramed uxvad exmarebodnen SesawiravebiT
ara marto aTanases lavras, aramed sxva monastrebsac (mag. laTinTa monasters
da sxv.), rom efTvimem gaamdidra Tavisi SemoqmedebiT berZnuli saeklesio
literatura da sxv.
gansakuTrebiT aRsaniSnavia Txzulebis saocrad daxvewili, darbaisluri
da mxatvruli ena, istoriulad cnobil moRvaweTa realisturad daxatuli
portretebi, moxdenili Sedarebebi da gamoTqmebi.
`ioanesa da efTvimes cxovrebis” xelnawerebidan (9) yvelaze Zvelia aTonis
qarTvelTa monasterSi gadawerili 1074w. xelnaweri (A-558), e.w. aTonis krebuli,
romlis mixedviT aris gamocemuli es Txzuleba 1901w. (m. janaSvilis mier: aTonis
186
iveriis monastris 1074w. xelnaweri aRapebiT). agr. giorgi mTawmideli, cxoreba
ioanesi da efTvimesi, gamosacemad moamzada iv. javaxiSvilma, Tb. 1946w. Zvveli
qarT. agiografiuli literaturis Zeglebi, II, Tb., 1967, gv. 38-100 (Txzulebis
pirveli gamocema d. CubiniSvili, qarT. qrestomaTia, spb., 1846, gv. 241-255; da m.
sabininisa 1882w. `saq. samoTxe”, gv. 401-432 – arakritikulia).
Targmanebi: rusuli – М. Сабинин, Житие... Иоана и Ефимия, Пол. жизн-ие святых
груз. церкви, II, 1872; laTinuri - P. Peeters, Histoires monastiques georgiennes, Vita…
Iohonnis atque Euthumii…, Anal. Boll. t. 36-37, 1917-1919, p. 13-68.
literatura: dasax. gamocemaTa winasityvaobani, iv. javaxiSvili giorgi
mTawmideli, Sromebi, VIII, 1977, gv. 142-151; k. kekeliZe, Zv. qarT. lit-is istoria,
I, 1980, gv. 184-187; 231-232; misive, aTonis lit. skolis ist-dan, etiudebi, II, 1945,
218-236; n. berZeniSvili, aTonis krebulis redaqcia, saq. sax. muzeumis moambe, XI-
B, 1941, 25-40; el. metreveli, narkvevebi aTonis kult.-saganmanaTleblo keris
istoriidan, Tb. 1996, gv. 5-149. misive, aTonis qarTvelTa monastris saaRape
wigni, Tb., 1998, gv. 13-91; m. maCxaneli, ioane, efTvime da giorgi aTonelebis
berZnuli `cxovreba”, Tb. 1982; ivironi – 1000, Tb. 1083. П. Успенский, История
Афона, III, Киев, 1877; А. Натроев, Иверский монастыр на Афоне, Тифлис, 1908.

3. giorgi mTawmidelis cxovreba


`cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da netarisa mamisa Cuenisa giorgi
mTawmidelisaÁ” aTonis qarTul samwignobo keraSi Seqmnili kidev erTi
hagiografiuli Zeglia, dawerili giorgi mTawmidelis ganuyreli mowafis
giorgi xucesmonazonis, anu rogorc mas uwodeben, giorgi mciris mier
1066-1068ww. (pirveli TariRi aris giorgi mTawmidelis gardacvalebisa,
xolo meore – Txzulebis damkveTis – giorgi mTawmidelis moZRvris giorgi
Seyenebulis gardacvalebisa). mowafes Tavisi saxelganTqmuli moZRvris
sakadrisi `cxovreba” dauweria: Txzuleba qarTuli haigografiuli mwerlobis
ubadlo Zeglia, rogorc saukeTeso nimuSi Zveli qarTuli mxatvruli prozisa,
aseve fasdaudebeli matianea XIs. qarTul-bizantiuri saxelmwifoebrivi da
kulturuli urTierTobebisa.
Txzuleba iwyeba avtoris epistoliT, saidanac Cven vgebulobT, rom giorgi
mTawmidelis moZRvars, Savi, anu sakvirveli mTis dayudebul bers giorgi
Seyenebuls, romelic moeswro Tavisi mowafis gardacvalebas, orjer miuweria
epistole giorgi mcirisaTvis, raTa mas aRewera giorgi mTawmidelis `cxovreba”,
radgan igi Tavisi moZRvris yoveldRiuri moRvaweobisa Tu mogzaurobis
monawile iyo. Cans giorgi mcirisaTvis msgavsi TxovniT bevrs miumarTavs, maT
Soris iovane Wyondidis episkopossac, magram avtoris Tavmdablobis dasaZlevad

187
gadamwyveti giorgi Seyenebulis Txovna aRmoCnda, romelsac avtori sTxovs
mis mier dawerili Txzulebis naklovanebani man srulyos. ucnobia, giorgi
Seyenebulma isargebla Tu ara avtoris mier miniWebuli uflebiT, magram
Txzuleba rom hagiografiuli mwerlobis Sedevria, es udavoa.
Txzulebis ritorikul SesavalSi gansakuTrebul yuradRebas ipyrobs
Txroba efTvime mTawmidelis qarTuli mwignobrobisa da qarTvelTa ganaTlebis
saqmeSi daufasebeli Rvawlis Sesaxeb `romelman umecrebisa igi saburveli
mosZarcua gonebaTagan CuenTa... naklulevanebaÁ enisa CuenisaÁ aRavso”. am saqmis
gasagrZeleblad giorgi mTawmidelis movlinebas RvTiur gangebas miawers.
rogorc giorgim `didisa efTvines cxorebaÁ aRwera saxed da xatad saTnoebisa
momavalTa naTesavisaTÂs”, aseve `yoveli saxe cxorebisa misisaÁ (e.i. giorgis)
aRvweroT SobiT misiT da vidre aRsasrulamde”.
`cxovrebis” mowmobiT giorgi mTawmideli jer kidev dabadebamde RvTisadmi
iyo miZRvnili da dabadebidan (1009w.) Svidi wlisa taZrisis (samcxe) dedaTa
monasterSi miiyvanes aRsazrdelad, sadac misi ufrosi da Tekla (qalTa Soris
pirvelmowame Teklas sapativcemulod misi saxelis matarebeli) moRvaweobda,
xolo sami wlis Semdeg e.i. 10 wlis giorgi xaxulis monasterSi gadaiyvanes da
biZebs (mamis Zmebs) giorgi mweralsa da saba monazons Caabares gansaswavlad. aq igi
ilarion Tualelis mowafe gaxda da iseTi cnobili moRvaweebis mzrunvelobis
qveS moeqca, rogoric iyo xaxulis monastris imdroindeli winamZRvari makari
da basili bagratis Ze (bagrat III-is Ze), SemdgomSi aTonis qarTvelTa monastris
cnobili moRvawe, efTvimesadmi miZRvnili pirveli sagaloblis avtori. cota
xnis Semdeg biZamisma giorgi mweralma patara giorgi bagrat III-is siZis fersos
jojikis Zis ojaxSi waiyvana, sadac igi karis moZRvard miuwveviaT. erTi wlis
Semdeg es didebuli basili bizantiis imperatoris brZanebiT sikdiliT dausjiaT
Ralatis sababiT, xolo ojaxi 1022w. konstantinopolSi gadausaxlebiaT.
maT gahyoliaT biZa-ZmisSvilic da giorgis safuZvliani ganaTleba miuRia iq
cxovrebis 12 wlis ganmavlobaSi. 1034w. yvelani dabrunebulan da giorgis isev
xaxulis monastrisaTvis miuSurebia. igi iq 25 wlis asakSi monazvnad aRkvecila.
ori wlis Semdeg giorgi siriaSi, Sav mTaze svimeon mesvetis monasterSi
damkvidrebula da giorgi Seyenebulis mowafe gamxdara. SemdgomSi sami weli
romanawmidis monasterSi iRvawa, Semdeg moZRvris TanxmobiT ierusalimis
wmida adgilebi moiloca. roca dabrunda moZRvrisave miTiTebiT 1040w. aTonis
qarTvelTa monasterSi damkvidrda efTvimes mTargmnelobiTi moRvaweobis
gasagrZeleblad. aq man gaiara gza ukanaskneli msaxuridan aTonis monastris
dekanozobamde, xolo 1044w. monastris winamZRvrad airCies. aq 1042 wlidan iwyeba
misi literaturuli moRvaweobis didi gza: jer originaluri hagiografiuli
Txzuleba `ioane da efTvime mTawmidelebis cxovrebiT”, Semdeg ki mravali
188
fundamenturi berZnuli saeklesio wignis TargmniT. radgan monastris
winamZRvroba mas did dros arTmevda da TargmanebisaTvis dro aRar rCeboda,
datova aToni, Sav mTaze dabrunda da iq gaagrZela Targmanebze muSaoba. misi
avtoriteti imdenad gaizarda mwignobrobiTa da antioqia-konstantinopolis
patriarqebTan saeklesio saqmeebze kamaTSi, rom bagrat IV igi saqarTveloSi
moiwvia saeklesio saqmeebis mosagvareblad. man bagratTan 1060 wels moaRwia da 5
wlis ganmavlobaSi mraval saeklesio reformas Cauyara safuZveli. amasTanave ar
erideboda mefisa da didebulTa kritikasa da sasuliero pirTa mxilebas. 1065w.
man aTonis qarTvelTa monastris monazonTa ricxvis gasamravleblad Seagrova
80 oboli da Rataki bavSvi da aTonisaken gaemarTa, magram konstantinopolSi
CasvlissTanave gardaicvala imave wlis 29 ivniss. aqedan igi aTonis qarTvelTa
monasterSi gadausvenebiaT.
giorgi mTawmidelis Rvawli qarTuli mwerlobisa da saerTod qarTuli
kulturis ganviTarebaSi, rac warmodgenilia `cxovrebaSi”, marTlac
ganuzomelia: TiTqmis ar darCenila qarTuli mwerlobis dargi, romlis
ganviTarebaSic mas didi Rvawli ar Seetanos: bibliologiaSi man Targmna
fsalmunni, saxareba-oTxTavi, samociqulo...; apokrifebidan - `avgarozi”,
ioseb arimaTielis `saxareba”; egzegetikidan – basili didis `equsTa
dReTaTÂs”, grigol noselis `kacisa SesaqmisaTvis”, misive `TargmanebaÁ qebaÁ-
qebaTaÁsa”, `dabadebisa Targmani” da sxv. dogmatikaSi – sxvadasxva avtorebis
`sarwmunoebis simbolos” Sesaxeb mTeli cikli da sxva mravali. liturgikaSi
- `didi svinaqsari”, `saxarebaÁ gamokrebil-saweliwdoÁ”, `Tueni aTormetnive”,
`didi paraklitoni”, `didni marxuani”, `didi kurTxevani” – am kapitalur
TxzulebebTan erTad sxva mravali litugikuli Sromac; homiletikaSi - `wigni
Teodore studielisaÁ. swavlani didTa marxvaTa sakiTxavni” (57 sityva),
grigol noselisa da sofron ierusalimelis da nektari konstantinopolelis
zogierTi homilia da `Sesxma”; hagiografiaSi – Teodore tironis metafrasuli
wameba da saswauli, RvTismSoblis daujdomeli (626 konstantinopolis da
agarianelTagan mocvis ambebi), `wm. giorgis wameba” da sxv.; kanonikaSi – mravali
statia saeklesio samarTlis sakiTxebze da a.S.
giorgis originalur TxzulebaTagan `ioanesa da efTvimes cxovrebaze”
visaubreT. mas ramdenime himnografiuli kanonic dauweria (efTvime aTonelze,
iodasaf indoelze), dauweria akrostiqoni iambikoebic. mis mier dawerili
anderZ-minawerebi, misi Sromebis xelnawerebze, qarTuli mwerlobis
sxvadasxva sakiTxebze fasdaudebeli ganZia qarTuli kulturisa da mwerlobis
istoriisaTvis.
giorgi mciris Txzuleba `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ... giorgi
mTawmidelisaÁ” maRalmxatvruli hagiografiuli Zeglisa da umniSvnelovanesi
189
wyaroTmcodneobiTi naSromis erTianobaa. Txzuleba `gegmis mxriv mkveTrad
moxazuli da gamiznuli, mwyobrad da Tanamimdevrulad dalagebuli, zedmeti
detalebisagan Tavisufali moTxrobaa, gadmocemuli sazeimo, mxatvruli
eniT. Rrma aforizmebisa da sentencia-gnomebisa da martivad Camoyalibebuli
mecnieruli xasiaTis cnobebTan erTad Txzulebis poeturi mxare, simdidre misi
moxdenili Sedarebebis, metaforebisa da epiTetebisa ganmacvifrebelia, misi
mWevrmetyveluri paTosi... maCvenebelia avtoris udavo niWisa...” (k.kekeliZe,
baramiZe, Zv. qarT.; lit-is istoria, Tbilisi, 1987, gv. 123-124).
Txzulebis uZvelesi teqsti daculia XIs. erT xelnawerSi (S-353, gv. 3-66)
danarCeni xelnawerebi gviandelia – XVIII saukunisa. Txzuleba pirvelad
d. CubiniSvilma gamosca qarTuli qrestomaTia, spb, 1846, 255-301. meored m.
sabininma, `saq. samoTxe”, spb, 1882w. gv. 437-488 – orive maTgani arakritikulia,
gamocemuli gviandeli xelnawerebis mixedviT.
`cxovreba” uZvelesi xelnaweris mixedviT gamosca m. janaSvilma: aTonis
iveriis monastris 1074w. xelnaweri aRapebiT, tfilisi, 1901, gv. 279-350.
kritikul-mecnieruli gamocema ganxorcielda xelnawerTa institutis
TanamSromelTa erTi jgufis mier il. abulaZis xelmZRvanelobiT: Zveli
qarTuli agiografiuli literaturis Zeglebi, II, Tbilisi, 1967w. gv. 106-
207. (s. yubaneiSvilis mier qrestomaTiis I, 1946w. gamocemuli teqsti gv. 190-
214 Semoklebulia; iv. lolaSvilis mier 1991..w. igi imeorebs xelnawerTa
instiuttis gamocemas iseve, rogorc `saunjeSi” I, gamocemuli teqsti).
Targmanebi: rusulad – М. Сабинин, Полное жизнеописание святых грузинской
церкви, II, СПБ, 1872, 161-212; laTinurad: P. Peeters, Histoires monastiques Georgiennes,
Analecta Bollandiana, t. 36-37, Bruxelles, 1917-1919, p. 74-159.
literatura: zemoT dasaxelebuli zogierTi gamocemis Sesavali, agreTve,
al. xaxanaSvili, qarTuli sityvierebis istoria, tfilisi, 1919, gv. 135-185;
iv. javaxiSvili, Sromebi, XIII, 1977, gv. 152-157; k. kekeliZe, Zveli qarTuli
mwerlobis istoriis mokle mimoxilva, `mnaTobi”, 1939, #10-11, gv. 232-235;
n. berZeniSvili, aTonis krebulis redaqcia, saq. sax. muzeumis moambe, XI-
B, tfilisi, 1931, gv. 25-40; j. afciauri, giorgi mciris giorgi mTawmidelis
cxovreba, Tbilisi, 1980w.; iv. lolaSvili, giorgi mTawmidelis cxovreba,
Tbilisi, 1991w.; К. Кекелидзе, Конспективный курс древне-грузинской литературы,
Тифлис, 1939, с. 51-82; Ф. Успенский, История Афона, т. III, Киев, 1877; А. Натроев,
Иверский монастыр на Афоне, Тифлис, 1910. misive Краткая история Афоно-Иверского
Монастыря по грузинским источникам, 1884.

190
4. petre qarTvelis (iberis) cxovreba
`cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da netarisa mamisa Cuenisa petre
qarTvelisaÁ, romeli iyo Ze qarTvelTa mefisaÁ” mogviTxrobs V saukunis
qarTveli ufliswulis, varaz-bakuris Zis murvanosis (dab. 412w.) petres saxeliT
monazvnad aRkvecasa da palestina-siriaSi mis moRvaweobas jer monastrebSi,
Semdeg ki siriis q. RazaSi (maiumi) mis episkoposad xeldsamisa da Semdgomi
saqmianobis Sesaxeb.
Txzuleba, qarTuli versiis anderZis mixedviT, siriul enaze dauweria mis
qarTvel mowafes zaqarias (ritors) moZRvris gardacvalebidan (+488w.) axlo
xanebSi, xolo qarTulad uTargmnia (daaxl. XIIIs) makari mRvdels (mesxs),
radgan TxzulebaSi gvxvdeba iseTi detalebi, rac Vs. gacilebiT gviandeli
warmoSobisaa, Tamamad SeiZleba iTqvas, rom petres cxovrebis qarTuli Zegli
ar aris mxolod Targmani, aramed igi gadmokeTebuli unda iyos da amitom
ganvixilavT mas rogorc originalur Txzulebas.
petre (eriskacobaSi murvanosi) qarTlis mefis varaz bakuris ojaxSi daibada
412w. da bizantia-qarTlis politikuri urTierTobidan gamomdinare 424w. 12
wlisa bizantiis imperator Teodore mciris karze konstantinopolSi aRmoCnda
mZevlad. iq man kargi ganaTleba miiRo da Seiswavla berZnuli ena.
ramdenime wlis Semdeg petre msaxur ioane saWurisTan erTad
konstantinopolidan ierusalimSi gaipara da iq isini monazvnad aRikvecnen.
TxzulebaSi metad mniSvnelovani cnobebia daculi ierusalimSi Vs. Sua wlebSi
qarTvel piligrimTa da iq damkvidrebul monazonTa Sesaxeb: petrem da ioanem
ierusalimSi mimavali qarTvelebisaTvis `aRaSenes saxli sastumroÁ qalaqsa
Sina da ganusuenebdes momavalTa ZmaTa qarTvelTada berZenTa”, xolo Semdeg
`warvides udabnod, Sekribnes Zmani mravlad da aRiSenes monasteri” (Zeglebi,
II, 229-231). aqedan isini iordanes udabnoSi wavidnen, md. iordanes napirze
da `iSenes monasteri” (iqve), Semdeg petre, ioane da maTi mowafeebi egvipteSi
gadasulan da `surviel iqmnes udabnosa mas da gamoarCies adgili da aRaSenes
eklesiaÁ da garemoÁs monasteri”. amis Semdeg `kualad moiqces ierusalimadve
da kualad aRaSenes qalaqsa Sina saxli sastumroÁ da iwyes Senebad eklesiisaÁ...
da keTilad ganasrules da hmsaxurebdes uwyinod yovelTa ZmaTa momavalTa da
glaxakTa da ucxoTa” (gv. 235-36).
petres aseTi farTo samonastro mSeneblobis TxrobaSi, romelic man Caatara
ierusalimSi da palestinis sxva adgilebSi, agreTve egvipteSi, CarTulia
petres mier Cadenili mravalricxovani saswaulebi, winaswarmetyvelebani,
ramac mas iseTi popularoba da saxeli moutana, rom mrevlis moTxovniT da
patriarqis iZulebiT petre maiumis (igive Razis) episkoposi gaxda (patriarqis

191
wargzavnilebma igi moZebnes udabnoSi, mis mier aSenebul erT-erT monasterSi
da rom ar gaqceodaT, Sekres da ise wamoiyvanes, xolo gzaSi RamisTevis dros
mas undoda Senobidan gadmomxtariyo da fizikurad daesaxiCrebina Tavi,
rom episkoposad ar ekurTxebinaT, magram es Canafiqri ver Seasrula uflis
gamocxadebiT).
petres episkoposobis wlebi daemTxva biozantiis imepriaSi marTlmadidebel-
qalkedonitTa da monofizit-mwvalebelTa dapirispirebas da TiToeuli
maTganis moklevadiani Tu xangrZlivi warmateba imaze iyo damokidebuli, Tu
bizantiis ama Tu im imperators visi mxare eWira. petre qarTveli Txzulebis
mixedviT qalkedonis IV msoflio krebis dogmatis momxred aris warmodgenili,
Tumca wyaroebis mixedviT igi monofiziti unda yofiliyo. yovel SemTxvevaSi
TxzulebaSi moTxrobilia, rom mwvaleblobis moZalebis dros petres
kaTedra dautovebia da Tavis mowafe zaqariasTan erTad (aq Txroba zaqarias
piriT mimdinareobs... `mrqua me: `Svilo zaqaria, aRdeg da warvideT ucxosa
queyanasa”) mogzaurobda da Tavis kaTedras, romelic markiane imperatoris
(qalkedonis krebis mowvevis iniciatori) sikvdilis (+457) Semdeg datova, leon
didis gamefebis Semdeg (457-474) daubrunda. TxzulebaSi petres mogzauroba
saswaulebis aRsrulebis simravliT da saintereso epizodebiT gamoirCeva.
gardaicvala petre 65 wlisa, rogorc es TxzulebaSia naTqvami, e.i. 477w.
qarTul da evropul samecniero wreebSi gamoiTqva azri, rom petre iberi aris
avtori fsevdo-dionises saxeliT cnobili Sromebisa.
petre qarTvelis cxovrebis Tavdapirveli vrceli redaqciis teqsti
(arsebobs vrcelisagan gakeTebuli Semoklebuli variantic) daculia XVs.
erTaderT xelnawerSi (H-1760) da mis mixedviT (mokles paralelurad) pirvelad
gamosca n. marma (rusuli TargmaniTurT) Палестинский сборник, т. XVII, вып. 1896,
с. 59-78; meore gamocema: s. yubaneiSvili, Zv. qarT. lit-is qrestomaTia, I, 256-
272 (vrceli): mesame – Zv. qarTuli agiografiuli lit-is Zeglebi, II, v. 213-263
(orive redaqcia); meoTxe – iv. lolaSvilisa, areopagetuli krebuli, Tb., 1983,
gv. 117-158 (orive).
Targmanebi: n. maris, zemodasaxelebuli; R. Rahe, Petrus der Iberer. Ein Charakterbild
fur Kirchen und Sittengeschicte des fünften Iahrhunderts, Leiftig, 1895.
literatura: dasax. gamocemaTa winasityvaobebi; agr. k. kekeliZe, qarT. mwer.
istoria, I, 1980, gv. 334; iv. javaxiSvili, qarT. eris istoria, I, 1928, 198; ak.
gawerelia, petre iberielis biografiis sakiTxebi, `mnaTobi”, #3, 1970, gv. 139-
169; missive, isev petre iberielis `cxovrebis” gamo, `mnaTobi”, #8, 1971, gv.
141-167. n. meliqseT-beki, somx. epist. wignis axali vairanti da petre iberielis
mowafe ioane maiumeli, muz. moambe, XI-B, 1941, gv. 41.

192
nawili mesame
qarTuli hagiografiis metafrasuli redaqciis Txzulebebi

hagiografiaSi metafrasuli mimdinareobis Camoyalibeba bizantiis saeklesio


mwerlobaSi moxda da mas konkretuli miznebi hqonda: saeklesio kalendris
TanamimdevrobiT, dawyebuli seqtembris Tvidan, `gaekeTilSobilebia” is
hagiogarfiuli Txzulebebi, upirveles yovlisa is uZvelesi `martvilobebi”,
romelTa Seqmna axlad fexadgmuli qristianuli sarwmunoebis damkvidrebisaTvis
Tavdadebul da sicocxleSewirul morwmuneTa Rvawlis aRweras emsaxureboda
sxva mormwuneTa samagaliTod, magram umeteswilad SemTxveviTi, gaunaTlebeli
enTuziastebis mier iyo dawerili primitiuli, anu, rogorc wyaroebSi aris
naTqvami, `martivi da litoni” eniT da Sua saukuneebis (X-XIss) bizantielTa
ritorikul da stilistur moTxovnilebebs ver akmayofilebda. amasTanave
xangrZlivi (II-Xss) drois ganmavlobaSi am `martvilobaTa” nawili iryvneboda
da maxinjdeboda, xSirad Segnebulad, mwvalebelTa mier TavianTi azrebis maTSi
Setanis Sesabamisad. Xs. bolos (980w.) svimeon liRoTetis mier sistemurad
dawyebuli es saqme iTvaliswinebda Zveli martvilobebis enis frazeologiur-
stilistur daxvewas, mwvalebluri tendenciebisagan teqstis ganwmedas da a.S.,
rasac `metafrasireba” (berZ. μηταφρασις-dan) ewoda, xolo mis Semsrulebels –
svimeon loRoTets, svimeon metafrasti.
qarTuli e.w. metafrasuli mwerlobis warmoSobis saWiroeba gaCnda sul sxva
mizezebiT da mas ar hqonia sistemuri xasiaTi, rogorc bizantiur mwerlobaSi.
qarTuli mwerlobis istoriaSi aravis ucdia uZvelesi qarTuli kimenuri
hagiografiuli Txzulebebis – SuSanikis, evstaTi mcxeTelis, abo tfilelis
da sxva `wamebaTa” gadametafraseba, radgan maTi enobriv-stilisturi
srulyofileba amas ar saWiroebda (mxedvelobaSi ar gvaqvs anton I `martirika”,
romelic XVIIIs. II naxevarSi Seiqmna da romelsac sul sxva miznebi hqonda).
TiToeuli qarTuli metafrasuli Txzulebis gaCenas Tavisi damoukidebeli
mizezi aqvs, romelsac TiToeuli maTganis ganxilvisas aRvniSnavT.
ver CavTvliT metafrasulad abibos nekreselis vrcel wamebas, romelic
faqtobrivad abibosis mokle, Zveli (IXs) wamebis ganmeorebaa, Tu mxedvelobaSi
ar miviRebT arsenis II kaTalikosis (955-980) mier Setanil mciroeden
frazeologiur cvlilebebs da `wamebis” bolos epilogis darTvas, magram
am cvlilebas is mizani hqonda, rom abibosis `wameba” asurel mamaTa saerTo
TxzulebaSi CaerTo. amasTanave Xs. Sua wlebSi qarTuli metafrastikis Sesaxeb
saubari anaqronizmia, es mimdinareoba am dros bizantiaSic ar iyo.
qarTuli metafrasuli Txzulebis pirvel niSnad Sesatyvis kimenuri
Txzulebis arsebobas miviCnevT, xolo amaT ricxvs ver mivakuTvnebT qarTul
193
samecniero literaturaSi metafrasulad miCneul im Txzulebebs, romlebsac
mcireodeni interpolaciebi ki ganucdiaT, magram maTi kimenuri redaqciebi ar
Cans (serapion zarzmeli, daviT da konstantine).

1. leonti mrovelis `moqcevaÁ mirian mefisa da mis Tana yovlisa


qarTlisa wmidisa da netarisa dedisa Cuenisa
nino mociqulis mier”

cnobil mematianesa da ruisis X-sis. II naxevris episkoposs leonti mrovels


`moqcevaÁ qarTlisaÁs” teqsti, romlis mTavari, meore nawili ninos `cxovrebas”
warmoadgens, gadaumuSavebia ara metafrasuli hagiografiis principebis
mixedviT, aramed specialuri miznisaTvis: Tavis `cxovreba qarTvelTa mefeTa-
“Si, romelic `qarTlis cxovrebis” nawilia, kerZod ki `mirian mefis cxovrebis”
im nawilSi, sadac mTavrdeba misi, rogorc warmarTi mefis saqmianoba da
iwyeba qarTlSi ninos misioneruli moRvaweoba, mas CaurTavs `moqcevaÁ mirian
mefisa... nino mociqulis mier” da am istoriul TxzulebaSi `moqceviseuli”
ninos `cxovreba” am miznisaTvis gadaumuSavebia: pirveli piriT Txroba mesame
piris TxrobiT Seucvlia, cvlilebebi Seutania frazeologiaSic, zogi ram
gamoutovebia, zogic sxva wyaroebidan Seutania da, rac mTavaria, Seucvlia
Tavisi ZiriTadi wyaros kompozicia, zogierTi Tavisi Txrobis Tanmimdevroba.
amitom leontis Sromas rom metafrasuli vuwodoT (misi klasikuri gagebiT),
gaWirdeba, Tumca Zveli wyaros safuZvelze axali Txzulebis Seqmna saxezea.
leontis mier hagiogarfiuli Txzulebis `gaistoriebuli” teqsti mxolod
`qarTlis cxovrebis” xelnawerebs daucavs (ix. `qarTlis cxovreba”, gamocemuli
yvela ZiriTadi xelnaweris mixedviT s. yauxCiSvilis mier, t. I, Tb., 1955, gv. 72-
128).
literatura: iv. javaxiSvili, Sromebi, VIII, 1977, gv. 187-188; k. kekeliZe, Zv.
qarT. mwerlobis istoria, I, 1980, gv. 236-242; e. TayaiSvili, `axali varianti
wm. ninos cxovrebisa”, gv. XV-XXV; e. xoStaria-brose, leonti mroveli da
`qarTlis cxovreba”, Tb., 1996, gv. 82-93. c. qurcikiZe, `moqcevaÁ qarTlisaÁs~
teqstisa da enis sakiTxebi, filologiuri Ziebani, I, 1964, gv. 67-95.

2. arsen iyalToeli (beri), `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ da Ruawli wmidisa


da Rirsisa dedisa Cuenisa ninoÁsi, romelman qadaga qriste, RmerTi
Cueni, queyanasa CrdiloÁsasa da gananaTla naTesavi qarTvelTaÁ”

arsenis (XIIs.) mier ninos Sesaxeb mesame Txzulebis, namdvilad metafrasuli


`cxovrebis” dawerasac konkretuli mizezi hqonda: rogorc avtori wers,

194
`moqceviseuli” ninos cxovreba da leontis `ninos cxovreba” kompoziciis
TvalsazirsiT sruliad uvargisi iyo eklesiaSi sakiTxavad da mosasmenad:
`wmidano mamano da Zmano, ese netarisa ninoÁs `cxorebaÁ” Seuwyoblad da
ganbneulad `qarTlis moqcevasa Tana da `hambavsa mefeTasa” Tana aRreulad
sweria... garna win-ukana da ukuana win, igive da erTi piri. da amisTÂs saeklesioÁ
mkiTxvelTaTÂs friad sawyino iyo da msmenelTaTÂs uÃmar da ver sacnaur” da mis
mier Catarebul saqmianobasac gvamcnobs: `... arca Semimatebia, arca damiklia,
aramed Zali sityÂsaÁ da gamocxadeba saqmisaÁ mokled da martivad warmomiTquams
da mravalkecsa da masve TanaaRreulobasa hambavisasa Tana-warÂdil var
da ukueTu raÁme Sesavlad Txrobisa, anu adgil-adgil Sesakravad sityÂsa
sityuaÁ gÂÃmaria, igica saRmrToTa wignTagan da wmidaTa mier Tqumulisagan
ars”. Cveni azriT, arsen iyalToelis am sityvebSi Cans qarTuli metafrastikis
mTeli programa. mas Tavis TxzulebisaTvis orive mTavari wyaro gamouyenebia,
Tumca isini kompoziciurad da frazeologiurad mTlianad Seucvlia. aseTi
Txzuleba sami xelnaweriT aris Semonaxuri (A-707, XII_XIII; Q-762, XIII-XIV;
A-518, 1708w.), romelTa mixedviTac igi aris gamoqveynebuli: p. karbelaSvilis
mier, tfilisi, 1902, gv. 3-52; Zveli qarTuli agiografiuli lit. Zeglebi, III,
Tbilisi, 1971, gv. 7-51.
literatura: k. kekeliZe, Zv. qarT. lit-is istoria, I, 1980, gv. 311-313; iv.
lolaSvili, metafrasuli `ninos cxovrebis” avtoris vinaobisaTvis, macne,
els, #4, 1974, gv. 7-18; c. qurcikiZe, `ninos cxovrebis” metafrasuli redaqciis
wyaros sakiTxisaTvis, saq. akad. moambe XI, VI, #1, 1967, 269-275.

3. cxorebaÁ wmidisa mamisa Cuenisa iovane zedaznelisaÁ romeli


brZanebiTa RmrTisaÁTa da winamZRrobiTa sulisa wmidisaÁTa moivlina
queyaniT SuamdinariT queyanad qarTlisad aTormetTa mowafeTa misTa
wmidaTa Tana (ganaaxla da ganavrco wmidaman [mamaman] Cuenman qristes mier
arseni kaTalikozman)

am metafrasuli Txzulebis aRweris mizezi TviT am Txzulebis SesavalSia


naTqvami: zedaznis monastris winamZRvars miqaels (XIs. I naxevari) miumarTavs
am Txzulebis avtorisaTvis TxovniT, rom mas daewera Tavisi monastris
damaarseblisa da pirveli winamZRvris Sesaxeb damoukidebeli `cxovreba”
da amisaTvis misi `cxovrebis” Sesaxeb mopovebuli masalac `qartaÁ wulili”
miuwodebia. es unda iyos Cvens mier ganxiluli `iovane zedaznelisa da misi
mowafeebis cxovreba”, romlis pirvel nawils iovane zedaznelis `cxovreba”
Sedagens. miqaels, rogorc Cans, ar akmayofilebda mokled aRwerili iovane
zedaznelis `cxovreba”, romelic amave dros gaerTianebuli iyo Tavis mowafeTa
`cxovrebebTan” da moindoma monasterSi hqonoda monastris damaarseblis
vrceli da gamocalkevebuli cxovreba. Txzulebis saTauri, Cveni azriT,

195
fsevdoepigrafikulia da imeorebs Zveli, e.w. arqetipis avtoris – qarTlis
kaTalikosis arsenis saxels. wyarosTan SedarebiT metafrasul `cxovrebas”
damatebuli aqvs vrceli ritorikuli da Teologiur-dogmatikuri sentenciebiT
gadatvirTuli Sesavali.
arqetipis teqsti, romelsac bevr SemTxvevaSi TiTqmis zustad imeorebs
metafrasuli `cxovreba”, zogjer alag-alag gavrcobilia da frazeologiac
Secvlili, zogjer mTeli pasaJebia damatebuli (mag. iovanes mier mowafeTa
damoZRvra). metafrasuli Txzuleba, romelic `qarTlis cxovrebis” erTaderTi
nusxiT (Q-795, XVs. – ana dedofliseuli nusxa) aris cnobili, bolonaklulia.
gamocemulia: asurel moRvaweTa cxovrebis wignTa Zveli redaqciebi, teqstebi
gamokvlevebiTa da leqsikoniT gamosca il. abulaZem, Tbilisi, 1995, gv. 2-68
(yvela redaqcia); Zveli qarTuli agiografiuli lit-is Zeglebi, I, 1964, gv. 191-
212 (metafrasi arqetipis parallel.).
literatura: il. abulaZe, gamocemis winasityvaoba da gamokvleva; k.kekeliZe,
sakiTxi siriel moRvaweTa qrTlSi mosvlis Sesaxeb, etiudebi, I, 1956, gv. 190-
250; G. Pötsch, Arsens Briet und Vita Iohanes von Zedazeni, Bedi Kartlisa, 39, 1921. agr.
ix. literatura asurel mamaTa `cxovrebis” Zvel redaqciebTan (aqve, zemoT).

4. ioane zedaznelis meore metafrasuli `cxovreba”

sityva-sityviT imeorebs pirveli metafrasuli `cxovrebis” grZel saTaurs


da fsevdoepigrafikul cnobas avtoris Sesaxeb, Tumca teqstobrivad mihyveba
ara mas, aramed `arqetipul” cxovrebas, magram siuJetur TanxvedrasTan
erTad avrcobs wyaros teqsts SesavliT, TiTqmis mTlianad cvlis wyaros
frazeologias da avrcobs mas. Cans, rom pirveli metafrasuli `cxovreba” ar
gavrcelebula (rogorc vTqviT, cnobilia misi erTaderTi da isic bolonakluli
`qarTlis cxovrebiseuli” nusxa) da amitom meore metafrasuli `cxovrebis”
avtorisaTvis misi arseboba ucnobi unda yofiliyo (yovel SemTxvevaSi igi mas
ar iyenebs, miuxedavad am ori Txzulebis saTaurebis da qvesaTaurebis sityva-
sityviT damTxvevisa).
am Txzulebis xelnawerebi gviandelia, XVIIs. miwurulisa (A-160) da XVIIIs.
(A-130, A-170 da sxv.), magram Txzuleba XIs, II naxevris Zeglad aris miCneuli.
gamocemebi: il. abulaZis, zemodasax. gamocema; Zv. qarT. lit-is Zeglebi,
III, 1971, gv. 83-107; (m. sabininis 1882w. gamocema, `saq. samoTxe”-Si, gv. 193-208,
arakritikulia).
literatura: il. abulaZis, dasax. gamocemis Sesavali,; k. kekeliZe, Zv. qarT.
lit-is istoria, I, 1980, gv. 533-536.

196
5. `cxorebaÁ da sakvirvelebani wmidisa da netarisa SioÁsni, romel
iyo antioqiaÁT SuamdinarisaÁT, xolo moiwia queyanad qarTlisa da
daemkÂdra sarkinisa mRÂmesa, romeli ese aRwera Rirsman martÂri,
pirvel romelsa ewoda ioane, romeli iyo mowafeTagani wmidisa ioanesTa
konstantinepoliT~

am metad vrceli saTauris mqone metafrasuli Txzuleba Sio mRvimelis


Sesaxeb, romlis saTaurSi moxseniebuli avtori martÂri, iseve rogorc
iqve moxseniebuli misi moZRvari `ioane konstantinepoliT”, samecniero
literaturaSi sruliad gaurkveveli pirebia, ZiriTadad eyrdnoba Sios e.w.
arqetips, (cnobilia, rom Sios kimenuri cxovreba Sios sarkineSi damkvidrebiT
iwyeba), xolo metafrasul TxzulebaSi aRwerili arcTu mokle Sesavlis Semdeg
moTxrobilia Sios bavSvoba, mSobelTa vinaoba, Sios samonazvno moRvaweobis
dasawyisi siriaSi iovanes (SemdgomSi zedaznelis) kurTxeviT da mSobelTa
TanxmobiT 20 wlis asakSi, 20 weli siriaSi moRvaweoba da Semdeg iovanesTan erTad
qarTls gamomgzavreba, kaTalikosis rCeviT maTi zedaznis mTaze damkvidreba da
pirvel xanebSi sxva mowafeebTan erTad iq moRvaweoba. Tu wyaro Sios siriaSi
cxovrebisa CvenTvis ucnobia (an SeiZleba avtoris fantaziis nayofic iyos) Sios
qarTls gamomgzavrebisa da zedazenze misi yofnis Sesaxeb wyaro ueWvelad ioane
zedaznelis kimenuri `cxovrebaa”.
Sio mRvimelis metafrasul `cxovrebasTan” erTad unda vaxsenoT erTi
Txzuleba - `saswaulni SioÁsni”, romelic, rogorc TxzulebaSivea naTqvami
sxavadsxva wyarodan amoukrebia ioane kaTalikoss (`Ze didisa patrikosisa
vaCesi”), Zvel qarTul mwerlobaSi srulebiT ucnob pirs. SeiZleba iTqvas,
rom es `saswaulni” ratomRac sruliad ugulebelyofilia da Seuswavleli
(gamocemulia il. abulaZis `asurel moRvaweTa cxovrebis” wignTa Zveli
redaqciebi, Tb. 1955).
Sio mRvimelis metafrasuli cxovreba, romelic yvelaze vrceli Txzulebaa
qarTul metafrasul TxzulebaTa Soris, wyaro gamxdara Sios metafrasuli
meore, gviandeli TxzulebisaTvis, romelic zogjer sityva-sityviT, umetesad
perifrazulad imeorebs, adgil-adgil amoklebs kidec Sios pirvel metafrasul
`cxovrebas”. misi dawera XVII_XVIIIss. Sios Tayvanismcemlis mxolod
literaturuli varjiSis STabeWdilebas tovebs (Zv. qarT. agiogr, lit-is
Zeglebi, III, 1971, gv. 267-291); erTaderTi xelnaweri (lening. H-22).
Sios metafrasuli (pirveli) cxovreba pirvelad gamosca m. sabininma,
`saqarTvelos samoTxe”, spb, 1882, gv. 219-264; il. abulaZem 1955w. zemodasax.
gamocemaSi, gv. 69-143 (Sios kimenuri cxovrebis paralelurad); Zveli qarTuli
agiografiuli literaturis Zeglebi, III, Tb., 1971, gv. 107-170 (gamocemebi

197
eyrdnoba Sio mRvimelis metafrasul `cxovrebas”, romelic samecniero
litearturaSi XIIs. I naxevris Zeglad aris miCneuli (k. kekeliZe, ...istoria,
I, gv. 537), mxolod XVIIs. miwurulisa (A-160) da XVIIIs. (A-130; A-170)
xelnawerebiT moRweul teqstebs.
literatura ix. asurel mamaTa kimenur da metafrasul redaqciis
TxzulebebTan.

6. `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ didisa da RmerTSemosilisa mamisa Cuenisa


daviT garejelisaÁ”

daviT garejelis metafrasuli `cxovreba”, romelic anonim avtors dauweria


`iZulebiTa... zogadisa mamisa, sulTa mwyemsisa onofresTa”, gansxvavebiT daviTis
kimenuri, e.i. `arqetipuli” cxovrebisagan, iwyeba SesavliT, sadac warmodgenilia
metafrasuli `cxovrebis” daweris mizezebi da miznebi, am `cxovrebis” daweris
maiZulebelis vinaoba, daviTis siriaSi moRvaweobis, ase vTqvaT, `Sekowiwebuli”
epizodebi ioane zedaznelis `cxovrebaTa” safuZvelze da mxolod amis Semdeg
igi mihyveba Tavis ZiriTad wyaros, daviTis kimenur `cxovrebas”, imeorebs mis
epizodebs perifrazulad da dedanTan SedarebiT gacilebiT vrclad, ase vTqvaT,
sityvamravlobiT da xSirad axsenebs am wyaros.
radgan samecniero literaturaSi (k. kekeliZe, ... istoria, I, 1980, gv. 534)
daviTis metafrasul ,,cxovrebaSi” moxseniebuli ,,mwyemsi onofre” gaigivebulia
aTonis mTis qarTelTa monastris aRapebSi naxsneb ,,did ber da moZRuar onofri
garejelTan” (el. metreveli, aTonis qarTvelTa monastris saaRape wigni,
Tbilisi, 1998, gv. 173). Txzulebac dawrili unda iyos XIIs. I naxevarSi, Tumca
Txzulebis Semcveli xelnawerebi XVIIs. miwurulisa (A-160) da XVIIIs. (A-
130; A-170 da sxv.), romelTa mixedviTac am Txzulebis teqsti gamocemulia: m.
sabinini, ,,saq. samoTxe”, spb, 1882, 265-286; il. abulaZis zemodasax. gamocema, gv.
144-187 (kimenurTan erTad) Zveli qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, III, Tb., 1971, gv.
170-207.
literatura ix. asurel mamaTa kimenur da metafrasul zemomiTiTebul
,,cxovrebebTan”. daviT garejelis metafrasuli ,,cxovrebis” safuZvelze
Tbilel mitropolit romanoz (erisTavs) garejis monasterSi berad yofnis dros
daaxl. 1737-40ww. dauweria meore metafrasuli ,,cxovreba” da sxva wyaroebiTac
usargeblia, zogi ram garejis Tanamedrove samonastro cxovrebidanac Seutania
(ix. e. gabiZaSvili, romanoz erisTavi da misi ucnobi Txzuleba, xel. inst.…
mravalTavi II, 1973w., gv. 75-93; teqsti gamocemulia, …... Zeglebi III, gv. 201-
311 (danarTSi), centr. arqivis #252 (1737w., 1040w.) xelnaweris mixedviT
(avtografi).

198
7. ,,cxovrebaÁ da moqalaqeobaÁ wmidisa mamisa Cuenisa ilarion axlisa”

ilarion axlis metafrasuli ,,cxovreba”, romelic Teofile xucesmonazonma


dawera 1074 wlis Semdeg, Sedgenilia ilarion qarTvelis efTvime aToneliseuli
kimenuri Txzulebis safuZvelze matafrasul moTxovnilebaTa miRebuli
standartebis mixedviT: Teofiles dauweria axali Sesavali, romlis mTavari
Temaa qarTvelebis mier qristianuli sarwmunoebis miReba. sada, martivi eniT
dawerili wyaro mas ritorikul stilSi Seumkia da ganuvrcia, wyarosTan
SedarebiT zogierTi adgili gamoutovebia, zogi ram miumatebia da zogic
Seucvlia (detalurad am cvlilebebis Sesaxeb ix. k. kekeliZe, nawyveti qarTuli
agiografiis istoriidan, etiudebi. ... IV, Tb., 1957, gv. 145-147). metafrasuli
Txzulebis teqstis Semcveli xelnawerebi gviandelia – XVIIIs. (A-130, 1713w.;
A-170, 1733w. da sxv.), romelTa mixedviT gamocemulia: m. sabinini, ,,saq. samoTxe”,
spb, 1882, gv. 371-392; Zveli qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, III, Tb., 1971, gv. 208-248.
Targmanebi: М. Сабинин, Полное жизнеописание святых груз. церкви, II, СПБ, 1872,
с. 105-125; А.Муравьев, Житие святых российской церкви, также иверских..., 1860,
с. 159-186.. literatura: k. kekeliZe, nawyveti qarT. agiografiis istoriidan,
etiudebi, IV, gv. 135-184. m. doliqiZe, ilarion qarTvelis cxovrebis Zveli
redaqciebi, Tb., 1974, gv. 68-77. B. Martin-Hisard, La pérégrination du mone Georgien
Hilarion an IX sience Bedi Kartilisa, 39, Paris, 1981, 101-138.

8. `daZinebaÁ wmidaTaganisa mamisa Cuenisa ise wilknel episkoposisa...”

ise wilknelis metafrasuli ,,cxovreba” anu ,,daZineba”, rogorc es


figurirebs Txzulebis saTaurSi, besarion qarTlis kaTalikoss dauweria
XVIIIs. I naxevarSi im epizodebis safuZvelze, romelsac Cven vicnobT iovane
zedaznelisa da Sio mRvimelis metafrasul ,,cxovrebaTa “ mixedviT, Tumca
besarionis ritorikuli SesavliTa da ,,Sesxmis” stilSi dawerili adgilebiT
avsebs wyaroebidan aRebul arcTu mdidrul faqtobriv masalas da Seaqvs mas
damatebiTi epizodebi ises mier cecxlTayvanismcemlebTan polemikisa da ises
mTaSi misioneruli moRvaweobis Sesaxeb. XVIIIs. xelnawerebiT (S-326 da A-170)
cnobili teqsti pirvelad gamoqveynda 1989w. Zv. qarT. agiogr. lit-is ZeglebSi,
V, gv. 79-95.
literatura: m. qavTaria, besarion orbeliSvilis cxovreba da moRvaweoba,
xel. inst. moambe, I, 1959, 89-91; missive, …... Zeglebi V, gv. 188-192; k. kekeliZe,
…... istoria, I, 1980, 352-353.

199
9. ,,wamebaÁ wmidisa da didebulisa mowamisa arCilisi, mefisa mis
qarTvelTasa”

besarion kaTalikoss ekuTvnis arCil mefis wamebis metafrasuli Txzulebac,


romelic mas XVIIIs. I naxevarSi dauweria arCilis ,,wamebis” im mokle Txzulebis
mixedviT, romelic ,,qarTlis cxovrebis” nusxebSia CarTuli. besarioni
amomwuravad iyenebs leonti mrovelisa da juanSeris Txrobas arCilis Sesaxeb,
magram ganuvrcia igi metafrasuli hagiografiisaTvis damaxasiaTebeli
frazebiT, literaturulad amuSavebs da aformebs frazas.
arCilis wamebis metafrasuli ,,wameba” cnobilia XVIIIs. xelnawerebiT (S-
3269; A-170) da gamocemulia maT mixedviT: m. janaSvili, qarT. mwerloba, I, 1900,
gv. 253-292; Zv. qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, V, gv. 95-108.
literatura: m. qavTaria, besarion orbelaSvilis cxovreba da moRvaweoba,
xel. inst. moambe, I, 1959, gv. 28-29; misive, ...Zeglebi, V, gv. 93-95. k.kekeliZe,
...istoria, I, gv. 351-352. ix. agreTve lit-ra arCilis kimenur ,,wamebasTan”.

10. anton I, ,,martirika”

rogorc saTauridan Cans, anton bagrationma, saqarTvelos patriarqma, am


krebulSi Seitana saqarTvelos eklesiis kalendarSi warmodgenili wmindanebis
mxolod ,,martvilobebi” da umetesi maTganis arsebuli kimenuri Txzulebebi
gadaametafrasa, Sesxma da moTxroba RvawlTa da vnebTa~ stilSi (ase iwyeba
TiToeuli maTganis saTauri), magram Cven amjerad CamovTvliT im ,,martvilobebs”
anu ,,wamebebs”, romlebsac hagiografiul TxzulebaTa forma pirvelad antonma
misca – maT Sesaxeb mxolod calkeuli cnobebia sxvadasxva werilobiT wyaroSi.
1. neofite urbnelis (VIIIs.) ,,wameba”, romlis Sesaxeb cnobebi amoRebulia
`saswaulni SioÁsnis~ mecxre Tavidan, antons, iseve rogorc danarCeni
Txzulebebi, gadaumuSavebia metafrasul-panegirikul stilSi, ,,martirikis”
TxzulebebisaTvis damaxasiaTebeli tradiciuli Sesavlis damatebiT da wyaros
epizodebis zogjer perifrazirebiT, zogjer citirebiT moTxrobilia arabTa
jaris erT-erTi meTauris an umaris an omaris gaqristianeba SimRvimeSi nanaxi
saswaulebis Sedegad, iq monazvnad aRkveca, iZulebiT urbnisis episkoposad
kurTxeva da arabTagan misi wameba. Zeglebi VI, gv. 119-135 (teqsti); 500-502.
2. garejel monazonTa ,,wameba”, romelSic antonma gadmocemis safuZvelze
aRwera sparselTagan garejis aRdgomis eklesiaSi aRdgomis dresaswaulze
Sekrebil monazonTa daxocvis amabvi, romelic varaudiT XVIs-Si unda
momxdariyo (... Zeglebi, VI, gv. 189-208; 502-504).
3. aTTa bevrTa mowameTa tfiliss vnebulTa. jalaledinis 1225w. Tbilisis
mosaxleobis gaJletis faqtze agebuli, rac antons ,,JamTaaRmwerlis” matianedan
200
aqvs aRebuli da metafrasul stilSi damuSavebuli (... Zeglebi, VI, gv. 247-265;
504-506).
4. Salva axalcixelis wameba jalaledinis 1223w. Catarebul represiebs
aRwers igive JamTaaRmwerlis matianis mixedviT (... Zeglebi, VI, 302-318; 506-508).
5. qvabTaxevis monasterSi wamebulTa monazonTa da saero pirTa (aq
TavSefarebulTa) dawvis ambavi antons auRia Temurlengis 1393w. Semosevis
Sesaxeb vaxuStis istoriis (zogan beri egnataSvilis Sromis mixedviT) (Zeglebi,
VI, 319-340; 508-510. yvela Txzuleba martirikisa Q-78 (1769w. 28. XI) da S-1271
(1768-1769w.)). xelnawerebis mixedviT aris gamocemuli (Zeglebi VI, 1980w. e.
gabiZaSvili, m. qavTaria).

Semoklebul ,,cxovrebaTa” Sesaxeb

qarTuli hagiografiis istoriaSi figurirebs arsebuli vrceli cxovrebidan


gakeTebuli (zogjer gamokrebili, zogjer Semoklebul-perifrazirebuli) misi
mokle varianti (aseTi sul samia), romelTa daniSnuleba bolomde garkveuli
ar aris da TiToeuli maTganis Seqmnis saWiroeba, SesaZlebelia, erTmaneTisagan
gansxvavebul miznebSi iyos saZebari, an sulac erTi mizniTac iyos ganpirobebuli
(vTqvaT, Sualeduri rgoli vrcelsa da svinaqsarul ,,cxovrebas” Soris
saRvTismsaxuro daniSnulebiT, an romelime specifikur krebulSi Sesatanad da
sxv.).
1. ilarion qarTvelis mokle ,,cxovreba” mTlianad damyarebulia e.w.
efTvimeseul ilarionis ,,cxovrebis” kimenur redaqciaze. amoklebs mas erTiorad
(im adgilebis amoRebiT, romelic uSualod ilarions ar exeba, kimenuris
vrceli Sesavlis amoRebiT da sxv.) da misi frazeologia, mcire gamonaklisis
garda, TiTqmis zustadaa gadmotanili (xelnaweri Q-762, XIIIs., gamocema: s.
yubaneiSvilis, Zv. qarT. literaturis qrestomaTia, I, Tb., 1946, gv. 170-177;
literatura: m. dolaqiZe, ilarion qarTvelis cxovrebis Zveli redaqciebi, Tb.,
1974; e. gabiZaSvili, ... Zeglebi, IV, Tb., 1968, gv. 143-154).
2. nino ganmanaTleblis ,,cxovrebis” mokle versia warmoadgens arsen
iyalToelis (beris) mier dawerili ninos ,,cxovrebis” metafrasuli Txzulebis
Semoklebasa da teqstis Tavisufal perifrazs, alag-alag ramdenime axali cnobis
CarTviT. Txzuleba Seudgenia XIIIs. ucnob avtors. mis Semcvel xelnawerTagan
uZvelesia XVII-XVIIIss. (leningr. H-220). gamocemulia s. yubaneiSvilis mier, ...
qrestomaTia, I,M 1946, gv. 216-231; ... Zeglebi, III, Tb., 1971, gv. 52-63; literatura:
q. cxadaZe, ucnobi avtoris ,,ninos cxovreba”, saiub. krebuli k. kekeliZes, 1959,
gv. 401... s. janaSia, fsevdo arseni, akad. moambe, I, 1940, gv. 475-482.

201
3. petre qarTvelis (iberis) ,,cxovrebis” mokle redaqcia petre qarTvelis
vrceli cxovrebis, SeiZleba iTqvas, umeteswilad meqanikur Semoklebas
warmoadgens mcireodeni frazeologiuri niuansebiT da vrcelis samiode
adgilis moulodneli frazeologiuri gavrcobiT. mokle redaqciis xelnawerebi
bevria (vrceli mxolod erTaderTi), magram arcerTi maTgani XVIIIs. adrindeli
ar aris (A-130, 1713; A-170, 1733 da sxv.). gamocemebi: Н.Я. Марр, Жития Петра
Ивера..., Палестинский сборник, т. XVII, вып. II, 1896, 59-72 (vrceli cxovrebis
paralelurad): Zv. qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, II, Tb., 1967, gv. 213-263
(vrcelTan erTad): iv. lolaSvili, areopagetuli krebuli, Tb., 1983, gv. 117-
158 (orive). Targmanebi: Н.Я. Марр, dasax. gamocema, gv. 81-115; literatura ix.
petres vrcel cxovrebasTan (agr. Zeglebi, V, gv. 232-233).

zogierTi svinaqsaruli ,,cxovrebis” Sesaxeb

svinaqsaruli hagiografia, principSi, liturgikul mwerlobasac miekuTvneba,


radgan igi ikiTxeba Jamiswirvaze wmindanis himnografiuli, kanonis meeqvse
galobis Semdeg, misi biografiisa da Rvawlis mrevlisaTvis mokled gacnobis
mizniT, magram misi Sedgenis principebi, misi warmomavloba Sesabamisi wmindanis
vrceli hagiografiuli Txzulebidan gvaZlevs sababs, rom igi hagiografiis
nawilad vcnoT. samecniero literaturaSi miRebulia, rom svinaqsaruli
teqsti, ,,cxovreba” iqneba igi Tu ,,wameba”, yovelTvis meoreulia – igi arsebuli
vrceli Txzulebidan gamonakrebs warmoadgens. marTlac, qarTuli svinaqsaruli
Txzulebebis umetesoba am princips amarTlebs (yvela maTgans ipoviT
Zveli qarTuli agiografiuli literaturis Zeglebis IV wignSi, romelic
1968w. gamosacemad moamzada da gamokvleva daurTo e. gabiZaSvilma). Cven aq
warmovadgenT mxolod iseT svinaqsarul Txzulebebs, romlebic ar amarTlebs
zemoaRniSnul damkvidrebul princips: igi an wyaro gaxda vrceli, Sesabamisi
hagiografiuli TxzulebisaTvis, an kidev ama Tu im wmindanis Sesaxeb Seqmnili
svinaqsaruli Txzuleba erTaderTia da mas Sesatyvisi vrceli ,,cxovreba” Tu
,,wameba” ar moepoveba – aseTi Txzuleba saerTod ar dawerila.
1. `efTvime mTawmidelis svinaqsaruli cxovreba~ pirveli aseTi qarTuli
Zeglia, romelic Seiqmna efTvime mTawmidelis gardacvalebidan (1028w.) axlo
xanebSi misi xsenebis dRis gangebaSi CasarTavad, xolo Tormeti an ToTxmeti
wlis Semdeg giorgi mTawmidelma jer Seitana berZnulidan daax. 1042-1044ww. mis
mierve naTargmn ,,did svinaqsarSi” (erTaderTi giorgis mier CarTuli qarTuli
svinaqsaruli ,,cxovreba”), xolo Semdeg wyarod gamoiyena ,,ioanesa da efTvimes
vrceli cxovrebis” weris dros (daax. 1044w.). e.i. am svinaqsarul ,,cxovrebas”
ver gamokrebdnen jer kidev ararsebuli vrceli ,,cxovrebidan” (piriqiT ki – igi
202
gaxda ZiriTadi wyaro vrcelisaTvis – ix. e. gabiZaSvili, eqvTime mTawmidelis
cxovrebis svinaqsaruli redaqcia, Zveli qarTuli mwerlobis oTxi Zegli
(krebuli), Tb. 1965, gamokvleva (7-58) da teqsti (58-67). xelnawerebi: A-193
(XIs.); H-2211(XIs.) da sxv. mravali, gamocemulia (garda aRniSnulisa) giorgi
mTawmidelis ,,cxovreba” iovanesi da efTvimesi, Tb., 1946, gv. 56-61 (svin. teqsti
gamosac. moamzada m. kaxaZem); Zv. qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, IV, Tb., 1968, gv.
331-345. literatura ix. gamocemaTa SesavalSi.
2. ,,micvalebaÁ netarisa mamisa Cuenisa proxorisi” ierusalimSi jvaris
qarTuli monastris aRmaSenebelisa da damaarseblis proxores (1065; giorgi –
proxoresac uwodebs zogierTi wyaro) Sesaxeb vrceli ,,cxovreba” ar dawerila
(winaaRmdeg samecniero literaturaSi gamoTqmuli zogierTi varaudisa) da
misi vinaoba da Rvawli Semogvinaxa svinaqsarulma ,,cxovrebam”, romelic
mogviTxrobs jvris monastris mSeneblobis istorias da dawerilia 1066-1070
ww.; Setanilia ,,didi svinaqsaris” XIs. nusxaSi (Yer. 24 da sxv.), romelic am
monastris saaRape wignia. proxores svinaqsaruli ,,cxovreba” aRniSnuli da sxv.
xelnawerebis mixedviT gamocemulia ramdenjerme; aq aRvniSnavT: Д. Кипшидзе,
Житие Прохора... Известия Кавказского Истор.-Прхеолог. Института, II, 1917-1925, с.
58-68: Zveli qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, IV, gv. 345-346; literatura: dasax.
gamocemaTa Sesavali werilebi, agr. el. metreveli, masalebi palestinis qarT.
koloniis istoriisaTvis, Tb., 1962, gv. 30-36.
3. `[wamebaÁ] wmidisa mamisa Cuenisa lukaÁsi” jvaris monastris winamZRvaris
luka ierusalimelis TaviskveTiT dasjis faqti, romelic arabebma Caidines
monastris warTmevis mizniT 1273w., aRwerilia lukas Sesaxeb svinaqsarul
TxzulebaSi (vrceli ,,wameba” ar arsebula), romelic erTaderTi XIVs. teqstiT
aris cnobili da es furceli gvian aris Cakerebuli zemonaxsenebze XIs. ,,didi
svinaqsaris” xelnawerSi (Jer.-24 – saaRape wigni). gamocema da literatura ix.
proxores svinaqsarul cxovrebasTan.
4. `[wamebaÁ] wmidisa axlisa mowamisa nikoloz dvalisaÁ~ nikoloz dvalis
,,wameba” mxolod svinaqsaruli redaqciiT aris cnobili (vrceli ,,wameba”
ar arsebula) da mogviTxrobs ierusalimSi wminda adgilebis mosalocad
klarjeTis erT-erTi monastridan Casuli nikolozis mowamebriv aRsasrulze
(+1312w.), romelsac arabi amiras brZanebiT Tavi mohkveTes mahmadianur siwmideTa
araerTgzis xelyofisaTvis. svnaqsaruli ,,wamebis” XIVs. teqstis Semcveli
furceli CakinZulia XIs. xelnawerSi (Jer.-24). gamocemebi: ix. proxores svin.
cxovrebis gamocemebTan, iqvea literaturac.
5. svinaqsari xatisa martomyofelisa da wmidisa mamisa antoni martomyofelisa.
Txzuleba, romelsac Sesabamisi vrceli ,,cxovreba” ar moepoveba, dawerilia
XVIIs. II naxevarSi da ,,swavlul kacTa komisiis” mier Setanilia ,,qarTlis
203
cxovrebis” xelnawerTa damatebaSi. igi mogviTxrobs antonis Camosvlas
siriidan, (V s.), edesis xelTuqmneli xatis xelTuqmneli aslis Camotanas da
martyofis monastris daarsebis istorias.
antoni (saxelis dausaxeleblad) figurirebs ,,asurel mamaTa” cxovrebebSi,
Tumca es wyaro ramdenime frazas moicavs mxolod. svinaqsaruli cxovrebis
ZiriTadi wyaro ki aris arsen bulmaisimis Zis (XIIIs.) sagalobeli martyofis
xatisa da antonis Sesaxeb. svinaqsaruli Txzulebis xelnawerebidan, uZvelesia
A-1582 (XVIIs. II nax.), gamocemulia: ...Zeglebi, IV, 393-398 da ,,qarTlis
cxovrebis” nusxebSi CanarTis saxiT (1955w. gamocema, I, gv. 212-214). literatura:
k. kekeliZe, sakiTxi siriel moRvaweTa qarTlSi mosvlis Sesaxeb, etiudebi...
I, 38-40; misive, Zv. qarT. lit-is istoria, I, gv. 207; e. gabiZaSvili, anton
martomyofeli, ... Zeglebi, IV, gv. 218-225;
6. `[cxovrebaÁ] wmidisa da netarisa mamisa Cuenisa amba alaverdelisa”
erT-erTi sirieli mamisa ioane zedaznelis mowafis, alaverdis monastris
damaarsebeli ioseb alaverdelis Sesaxeb mxolod svinaqsaruli ,,cxovreba”
dauweriaT, isic sul gvian XVIIIs. I naxevarSi. misi wyaros migneba Znelia,
radgan iosebi mxolod ramdenime fraziT moxseniebulia (saxelis gareSe) ioane
zedaznelisa da Sio mRvimelis metafrasul ,,cxovrebebSi” (am ukanasknelSi is
mowafeTa CamonaTvalSia), ase rom, ioseb alaverdelis svinaqsaruli ,,cxovreba”
zogadi frazebiT Sekowiwebuli Txzulebis iers atarebs, dauweria igi erekle
pirvelis asul makrine monazons (xelnaw. S-3269, XVIIIs. da sxv. gamocema ...
Zeglebi, IV, 403-406; literatura: k. kekeliZe, meTvramete sauk. qarT. lit.
istoriidan, IV, 241-251; e. gabiZaSvili, ioseb alaverdeli, ... Zeglebi, IV, gv.
233-238). m. qavTaria, Zv. qarTuli poeziis istoriidan, Tb., 1977, gv. 209-212.
7. `[cxovrebaÁ] Rirsisa mamisa Cuenisa dodo garejelisaÁ”. dodo garejeli
iyo daviT garejelis mowafe, kaxeTis mcxovrebi, romelic monazvnad Sedga da
daarsa dodorqis monasteri. am moRvawis Sesaxeb mxolod daviTis cxovrebis
kimenur da metafrasul ,,cxovrebebSia” saubari, damoukidebeli ,,cxovreba”
dodo garejelisa mxolod svinaqsaruli redaqciiT aris cnobili da isic Zalze
gviandeli – 1726 wels erT svinaqsarul krebulSi (A-220). igi, savaraudoa,
daeweros romanoz Tbilisis mitropolits, rodesac is garejaSi monazvnobda,
cxadia, zemodasaxelebuli wyaroebis safuZvelze (gamocemulia... Zeglebi, IV,
415-418).
8. ,,wamebaÁ wmidisa da netarisa mefisa Cuenisa luarsabisi”. luarsabis
,,wamebis” svinaqsaruli redaqcia imiT aris sayuradRebo, rom daiwera besarion
orabeliSvilis luarsabis vrcel ,,cxovrebaze” adre da nawilobriv gaxda misi
wyaro (xel. A-130, 1713; A-183, XVIII), gamoc. m. sabinini, ,,saq. samoTxe”, gv. 580-

204
582. Zv. qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, IV, 433-437. literatura: e. gabiZaSvili,
... Zeglebi, IV, 300-307.
9. `[wamebaÁ] wm. mRdelmowamisa SioÁsi da moyvasTa misTa”. Txzuleba
mxolod svinaqsaruli redaqciiT aris cnobili da mogviTxrobs lekebis mier
garejis monastris darbevas da monazonTa daxocvas, romelic dauweria am
ambis TviTmxilvels nikoloz maRalaSvils 1697-1700ww. (xeln. A-1367, 1700w.)
gamocema: ,,saq. samoTxe”, 611-615; ... Zeglebi, IV, 440-442; lit. m. qavTaria, garejis
lit. skola, 1965, 136-138; e. gabiZaSvili, ... Zeglebi, IV, 317-320.

danarTi
SeniSvnebi ramdenime hagiografiul Txzulebaze

1. aTonis mTis qarTuli monastris Xs. erT xelnawers (Ath.-8) daucavs ori
mokle hagiografiuli Txzuleba: ,,wamebaÁ yrmaTa wmidaTaÁ ricxÂT cxraTaÁ,
romeli iyvnes suliTa Zmani naTlisRebiTa wmidisagan embazisa, xolo Sobil
iyvnes Tavis-Tavisa dedisagan TÂsisa” da ,,wmidaTa yrmaTa orTa ZmaTa daviTisi
da tiriWanisi”. es xelnaweri XIXs. I naxevramde ar iyo cnobili saqarTveloSi
(am dros Camoitanes am xelnaweridan gadawerili piri, amitom ver moxvda es
Txzulebebi anton I-is ,,martirikaSi”). es xelnaweri Tu mTlianad ara, misi
Semadgeneli garkveuli nawili Seicavs ara marto somxuri originaluri
hagiografiis nimuSTa ramdenime Targmans, aramed bizantiuridan somxurad
Targmnil TxzulebaTa qarTul Targmanebsac (xelnaweri damzadebulia samxreT
saqarTveloSi, xolo Semdeg Catanilia aTonze). amdenad, bolomde garkveuli ar
aris es Txzulebebi Tavidanve qarTulad daiwera Tu somxuri enidan iTargmna. arc
erTi maTgani ar jdeba qarTul hagiografiul TxzulebaTa stilSi (,,kolaelTa
wameba, taoSi, sof. kolaSi mtkvris saTaveSi mcirewlovani qristiani bavSvebis
daxocvis ambavs mogviTxrobs warmarTi mSoblebis mier, ,,daviTisa da tariWanis
wameba” ki taoSi somexi warmarTi biZis mier qristiani disSvilebis daxocvas
memkvidreobis miRebis mizniT). Tu pirveli Txzuleba arc erT saxels ar
asaxelebs garda ,,mtkurisa” da ,,kolasi”, raRac amorful, erovnulobisgan
daclil Txzulebas warmoadgens, meore mxolod somxuri yofis gamomxatvelia
da qarTuli sinamdvilis arc erTi miniSnebac ar aris. Cven gvgonia, rom isini
Targmnili Txzulebebia, Tumca somxuri mwerlobis istoriaSi maTi kvali dRes
aRar Cans (gamocemebi, ... Zeglebi, I, 1964, gv. 183-185 (kolaelebi); gv. 186-191
(daviT da tiriWani); Н. Марр, Тексты и разыскания... V, 1903, c. 55-61 ,,kolaelTa”
qarT. teqsti rus. TargmaniT); il abulaZe, qarT. da somx. lit. erT-oba IX-
XIs. 1944, gv. 178-186 (orive): literatura da gamocemebi SesavalSi, agr. iv.

205
javaxiSvili, Zv. qarT. mwer. gv. 34-36; 37. Н. Марр, Из поездки на Афон, ЖМНП,
1889, Март, с. 21-22.
aqve aRvniSnavT XVIII-XIXss. Seqmnil ramdenime Txzulebas: gabriel mcire,
cxovreba sqemosan onisiforesi, romelic mogviTxrobs garejis monastris
XVIIIs. bolo meoTxedis monazvnis Sesaxeb, dawerili 1786-1787ww. (xeln.
bodles. #8, gamoc. Zeglebi, V, 109-122), k. kekeliZe, ... istoria, I, gv. 371-376.
misive mokle Txroba porfirisaTvis, axalgazrdobaSive gardacvlili Tavisi
mowafis Sesaxeb (xeln. bod. #8; gamoc. ... Zeglebi, V, gv. 122-125; lit. oriveze
iv. lolaSvili, mcire uwyeba qarTvelTa mweralTaTvis gv. 55-57 (aqvea gamoc.
orive teqstic, 4-150; 150-151). spiridon grZeliSvili, cxovreba ... qristesia
monazonisa, mogviTxrobs garejeli beris saintereso cxovrebas, dawerilia
Txzuleba 1880w. (xel. H-40; 1892w. gamoc. ... Zeglebi, V, gv. 125-136), lit. iqve,
gv. 200-201.

206

Das könnte Ihnen auch gefallen