Beruflich Dokumente
Kultur Dokumente
* ibeWdeba pirvelad.
145
am ori mxaris religiuri da erovnul-politikuri interesebis mkveTr
dapirispirebaSi aris saZebari. swored am dapirispirebis Sedegad dasjil-
daRupulTa istoriulad dadasturebul faqtebze aRmocenda qarTuli
originaluri hagiografia Tavisi Tavdapirveli JanriT - ,,wamebiT”.
swored martirologia aRmoCnda qarTul hagiografiaSi yvelaze xangrZlivad
moqmedi Janri, dawyebuli V s-iT da damTavrebuli XVIIIs. miwuruliT, radgan
saqarTvelos misi arsebobis manZilze dampyrobeli, misi politikuri da
religiuri damoukideblobis mteri da moSurne yovelTvis gamoulevlad hyavda.
aseTia ZiriTadi gansxvaveba bizantiuri da qarTuli hagiografiuli
mwerlobis martirologiuri Janris warmoSobaSi. radgan Cven aRvniSneT, rom
originaluri hagiografia ver Seiqmneboda bizantiuri mwerlobis gavlenis
gareSe, unda vTqvaT imis Sesaxebac, rom qarTulma hagiografiam ZiriTadad
uari Tqva Tavisi pirvelwyaros mier mowodebul bevr trafaretze da
mwerlobis es dargic sakuTar erovnul interesebs dauqvemdebara. swored es
aris am ori mwerlobis ganmasxvavebeli meore niSani. bizantiuri hagiografia
TiTqmis daclilia erovnuli TviTSegnebisagan, rac berZnul-romauli imperiis
mravalerovnuli SedgenilobiTa da qristianuli sarwmunoebis kosmopolituri
bunebiT unda iyos ganpirobebuli da zogadad qristianobis apologetikas
warmoadgens, xolo qarTul hagiografias wiTeli zoliviT gasdevs erovnuli
TviTSegnebis momenti. qarTul mwerlobaSi wmindanebis sityvasa da saqmeSi
qristianuli ideologiisaTvis Tavdadeba Serwymulia erovnuli da qveynis
sazogadoebriv-politikuri interesebis dacvasTan, qristianuli rwmenis dacva
maTTvis qveynis damoukideblobis dacvasTan aris gadajaWvuli.
berZnul-laTinuri da aRmosavluri qristianuli martirologiuri
literaturisa da ,,cxovreba-moqalaqeobis” Janris Txzulebebis didi nawili
fantastikur-zRapruli saswaulmoqmedebaTa magaliTebiT aris savse, rac
mkiTxvelis qristianuli sarwmunoebis yovlisSemZleobaSi darwmunebis erT-
erTi saSualebaa. am mxriv qarTuli hagiografia garkveul TavSekavebas iCens,
gansakuTrebiT ki ,,wamebani”: naTlis svetis daSveba mowamis gvamze an wamebis
adgilze, SeiZleba iTqvas, yvelaze didi saswaulia qarTul martirologiaSi.
SedarebiT metia saswaulebis raodenoba (gansakuTrebiT veluri cxovelebisa
da frinvelebis monawileobiT) hagiografiis meore, ,,cxovreba-moqalaqeobis”
JanrSi, magram maTac araferi aqvT saerTo bizantiuri hagiografiis zogierT
warmoudgenel fantastikur-zRaprul epizodebTan. Cans, qarTuli hagiografiuli
Txzulebebis avtorebi angariSs uwevdnen qarTveli mkiTxvelisa da mrevlis
racionalur bunebasa da fantastikur-saswaulebrivi ambebisadmi garkveul
undoblobas, amitom daimkvidra qarTulma hagiografiulma Txzulebebma sando
istoriul wyaroTa reputacia.
146
qristianobis gavrcelebis uZveles aRmosavlur qveynebSi (siria, egvipte da
sxv.) warmoiSva gandegilobisa da qristianobis gamovlenis ucnauri formebi, rac
Semdeg gavrcelda berZnulenovan qristianul samyaroSic, rogoricaa mesveteoba
da salosoba. marTalia, moRvaweobis es formebi mogvianebiT saqarTveloSic
Cndeba (svetebis arseboba da ,,mesvetis” wodebac, agreTve qarTul saistorio
wyaroebSi ramdenime qarTveli ,,salosis” moxsenieba), magram arcerTi maTgani
ar gamxdara qarTuli hagiografiuli ,,cxovreba-moqalaqeobis” sagani. es
momentic ganasxvavebs qarTul hagiografias bizantiur da sxva qristian xalxTa
hagiografiuli mwerlobisagan.
Cven qarTuli hagiografiuli mwerlobis umTavres Taviseburebebs SevexeT,
radgan ufro wvrilmani detalebis warmoCineba Zalian Sors wagviyvanda, Tumca
nawilobriv maTac SevexebiT, rodesac konkretulad visaubrebT qarTuli
hagiografiuli mwerlobis ori mTavari Janris ,,wamebaTa” da ,,cxovreba-
moqalaqeobis” TiToeul Txzulebaze cal-calke.
nawili pirveli
,,wameba – martvilobani”
147
s. dasaw.), zogic gviandeli avtorisa: daviT da kostantine (XIIIs.), arCili
(XVIIs.), nikifore urbneli (XVIIIs.)) mier SeTxzuli.
mesame etapi martilologiuri TxzulebaTa dawerisa ukavSirdeba aRmosavleT
saqarTveloSi sparseli mahmadinebis Semosevebs da maT mier wamebul mefe-
dedofalTa (qeTevani, luarsabi) da mTavarTa (biZina, Salva, elizbari) Sesaxeb
Seqmnil ,,wamebebs” am movlenebze odnav gvian moRvawe avtorebis (grigol
dodorqeli, besarion orbeliaSvili) mier.
amitom qvemoT ,,wamebebs” maT gmirebis moRvaweobis zemoT aRniSnuli epoqebis
mixedviT davalagebT da ara vTqvaT TxzulebaTa daweris qronologiuri
principis mixedviT.
qristianuli sarwmunoebis zogadsakacobrio daniSnulebis maCvenebelia is
faqti, rom saqarTvelos eklesiis mier wmindanebis kanonizacia xdeboda mowamis
ara erovnuli kuTvnilebis mixedviT, aramed qarTuli eklesiis winaSe mis mier
gaweuli Rvawlis mixedviT. miuxedavad imisa, rom pirveli mowameebi erovnebiT
araqarTvelebi iyvnen, gaweuli RvawlisaTvis eklesia maT qarTvel wmindanebad
moixseniebda. marTlac, SuSaniki somexi qristiani mTavris qaliSvili iyo,
evstaTi mcxeTeli iranidan Camosuli sparseli mazdeani da mcxeTis qristianad
monaTluli, raJdenic gaqristianebuli sparseli mazdeani gaxldaT, xolo
abibos nekreseli, mazdeanuri sarwmunoebis SeuracxyofisTvis dasjili sirieli
beri iyo, romelic saqarTvelos eklesiis episkoposi gaxda. aseve arabebis mier
wamebuli habo tfileli da neofite urbneli erovnebiT arabebi iyvnen. neofitec
saqarTvelos eklesiis episkoposi gaxda.
pirveli erovnebiT qarTveli mowameebi arian arabTagan VIIIs. I naxevarSi
wamebuli daviTi da kostantine, argveTis mTavrebi, Tumca maT Sesaxeb ,,wameba”
mogvianebiT (XIIs.) Seiqmna. amis Semdgom martirologiuri Txzulebebi mxolod
erovnebiT qarTveli mowameebis Sesaxeb iwereba.
qvemoT warmodgenili TiToeuli Txzulebis ganxilvisas winamdebare naSromis
specifikis gamo yoveli ,,wamebis” mxolod ZiriTadi istoriul-teqstologiuri
sakiTxebi iqneba warmodgenili Zalze Sekvecili saxiT, radgan TxzulebaSi
wamoWril mravali saintereso literaturul Tu wyaroTmcodneobiT zogjer
sakamaTo sakiTxze msjeloba SeuZlebeli iqneba.
148
I. mazdean sparselTa winaaRmdeg brZolis amsaxveli qarTuli
martirologiuri hagiografiis (V-VIss.) Zeglebi
1. SuSanikis wameba
149
xucesis – iakobis mier. Txzuleba unikaluria qarTul hagiografiaSi swored
imiT, rom avtori iakob xucesi Tavad aris misi erT-erTi mTavari moqmedi
piri da Txroba Tavidan bolomde pirvel pirSi mimdinareobs: igi yovelTvis
SuSanikis gverdiT aris misi wamebisa da gaWirvebis dros, uamebs fizikur da
sulier tanjvas, anugeSebs da amxnevebs mas.
,,SuSanikis wameba” iakobs 475-482 wlebs Soris dauweria, radgan pirveli
TariRi SuSanikis gardacvalebis TariRia, rac SesaZlebelia dadgindes TviT
TxzulebaSi mocemuli qronologiuri monacemebiT, xolo meore varsqenis
mkvlelobisa, rac TxzulebaSi ar aris naxsenebi, e. i. Txzulebis dasrulebisas
varsqeni cocxalia, winaaRmdeg SemTxvevaSi iakobi am faqts uyuradRebod ar
datovebda, radganac SuSanikic ambobs varsqenis Sesaxeb: ,,miagos mas ufalman”...
,,SuSanikis wamebis” somxur vrcel versias, romelic iakobis qarTuli
teqstis gadamuSavebas warmoadgens, zogierTi iseTi detali Semounaxavs
(sparseTis mefis perozis saxeli, SuSanikis mesamed wamebis aRwera, varsqenis
Svilis wyalSi daRrCobis ambavi da sxva), rac ar aris qarTul teqstSi, rac
sxva argumentebTan erTad mizezi gaxda samecniero literaturaSi mtkicebisa,
rom SuSanikis wameba, romlis uZvelesi, Cvenamde moRweuli teqsti daculia XIs.
dasawyisis xelnawerSi (A-95, parxlis mravalTavi, sxva xelnawerebi mxolod
XVIIIs-isaa), daweris dRidan dasaxelebul xelnaweramde garkveuli cvlilebebi
ganicada. TiTqos amas gamoxatavs Txzulebis hagiografiuli ZeglisaTvis
uCveulo dasawyisic: ,,da aw damtkicebulad giTxra Tquen aRsasruli wmidisa
da netarisa SuSanikisi”. amitom zogierTi varaudiT Txzulebas an dasawyisi
aklia, an sulac mTeli pirveli nawili. Cven vfiqrobT, rom es Txzuleba imdenad
aratrafaretuli, arastandartuli Zeglia, rom es dasawiyisi savsebiT bunebrivi
Cans aseTi originaluri da TavisTavadi TxzulebisaTvis: avtors, bunebrivia,
Sinagani gancda da SeiZleba, SiSic hqonda, Tu rogor dasruldeboda SuSanikis
mowamebrivi gza: gauZlebda ki is bolomde bedis mkacr gamocdas, Tu ver aitanda
tanjvas, SvilebTan ganSorebas da dahyveboda varsqenis nebas (tyvilad ki ar
ekiTxeba iakobi SuSaniks ,,viTar gegulebis, miTxar me, raÁTa uwyodi da aRvwero
SromaÁ Seni”, xolo man mrqua me: ,,raÁsa mkiTxav amas?” da me miuge da varqu mas:
,,mtkiced sdgaa?”), an varsqeni didsulovnad miscemda mas Tavisufali arCevanis
uflebas. orsave SemTxvevaSi iakobisaTvis aRar dadgeboda SuSanikis ,,wamebis”
daweris saWiroeba, magram iakobis yovelgvari eWvi usafuZvlo Seiqmna. SuSaniki
Seewira sarwmunoebis interesebs da iakobmac SvebiT amoisunTqa da Tavisi
Txzulebac am gancdebis gamomxatveli fraziT daiwyo: ,,da aw damtkicebulad
giTxra Tquen aRsasruli...”. ,,SuSanikis wameba” erTaderTi Txzulebaa qarTul
hagiografiul literaturaSi, romlis mTavari mowame-personaJi aResrula.
marTalia, xangrZlivi tanjva-wamebiT da cixis umZimesi pirobebis Sedegad,
150
magram mainc bunebrivi sikvdiliT, gansxvavebiT qarTuli eklesiis danarCeni
mowameebisagan, romelTagan umetesoba TaviskveTiT dasajes, zogi mdinareSi
daaRrCves, zogi cocxlad damarxes an jvarze gakruli daisres, an kidev Caqoles,
zogic TokiT moaSTves.
,,SuSanikis wameba” gamorCeuli qarTuli martirologiuri Txzulebaa Tundac
imiT, rom misi mTavari gmiri ar aris hagiografiisaTvis damaxasiaTebeli
tradiciebiT daxatuli pirovneba, is realuri, cxovrebiseuli adamiania,
Tavisi dadebiTi da zogjer saCoTiro Tvisebebis gamovleniT. uaryofiTi gmiric
realurad warmodgenili adamiania, Tavisi principebis damcveli, gulqva da
sastiki, Tumca zogjer adamianuri da lmobieri.
TxzulebaSi SesaniSnavi mxatvruli RirsebiT da lakonuri enobriv-
stilisturi saSualebebiT asaxulia saqarTvelos am kuTxis politikuri,
socialuri da eTnografiuli cxovrebis niuansebi da bunebis suraTebi.
arc erT hagiografiul Zeglze ar dawerila imdeni wigni da samecniero
statia, arc erTi hagiografiuli teqsti ar gamocemula imdenjer, arc erT
qarTul hagiografiul nawarmoebs ar gamouwvevia ucxo qveynebis samecniero
wreebSi iseTi kamaTi da aJiotaJi, rac ,,SuSanikis wamebis” irgvliv xdeboda.1
3. raJdenis wameba
159
misisa da arCilis mefobasTan dakavSirebuli teqstic, romelic ,,qarTlis
cxovrebaSi” uSualod uZRvis win ,,arCilis wmaebis” calke saTauriT gamoyofil
teqsts, miT umetes, rom orive nawilis erT-erTi ZiriTadi Tema ,,dafluli
saganZuris” Ziebas exeba, e. i. maT Soris uSualo Sinaarsobrivi kavSiria. am
SemTxvevaSi Txzuleba aramcTu mokle, aramed sakmaod soliduri moculobis
iqneba.
arCili, qarTlis mefe VIIIs. Sua wlebidan, 787w. uwamebia arabTa
mxedarTmTavars asims, radgan man ar uaryo qristianoba da ar miiRo mahmadianoba.
es momxdara 20 marts. daukrZalavT pirvel mefe-mowame ,,noteoras” kaxeTSi,
arCilisave aSenebul eklesiaSi.
Txzuleba gamocemulia ,,qarTlis cxovrebis” teqstTan erTad (I, 245-248) XV-
XVIIIss. xelnawerebis mixedviT (Q-795 XVs.; Q-207, XVI, IInax.; S-30, 1633-1646)
da sxv. agreTve Zv. qarT. agiografiuli lit. Zeglebi III, 208-212; Targmnilia
rusulad (М. Сабинин, Полное жизнеописание святых груз. церкви, III, 1873, с. 71-
84). literatura: d. janaSvili, mefe miri da misi Zma mefe arCili, II, mowame,
nobaTi, 1884 #10-12, gv. 472-477; k. kekeliZe, qarT. lit. ist. I, Tb., 1980, gv. 241-
243 e. xoStaria-brose, leonti mroveli da qarTlis cxovreba, Tb., 1996, gv. 67-
81.
160
maTi saxelobis taZari aago da monasteri daarsa (dRevand. ,,mowameTa”) rogorc
es aRwerilia winamdebare ,,wamebaSi”.
samecniero literaturaSi es Txzuleba dakarguli maTi ,,wamebis” Zveli
teqstis mixedviT dawerilad miaCniaT (,,viTarca gviswavies ese ZuelTa
uwyebaTagan), magram wyaroebidan amokrefili masala, vfiqrobT, maincdamainc
am mowameTa kimenuri ,,wamebis” arsebobas ar unda niSnavdes, xolo Txzuleba,
romelic momxdari ambebidan daax. 350 wlis Semdeg iwereba, ra Tqma unda, raRac
wyaroebs eyrdnoba. amitom, Cveni azriT, es Txzuleba pirvelad daiwera am
saxiT da misi daweris mizezi swored bagratis mier maTi saxelobis eklesiis
mSeneblobis dasrulebis Semdeg masSi daviT da kostantines wmida nawilebis
gadasveneba unda iyos, e.i. XI s. bolos. Txzuleba XIII-XIV ss. xelnawerma
Semogvinaxa (Q-762; danarCenebi – XVIIIs.); gamocemaTagan aRsaniSnavia: pirveli
1882w. (m. sabininis ,,saq. samoTxe”, gv. 323-330) da ukanaskneli 1971w. (Zeglebi
III, gv. 248-262). Targmnilia rusulad (М. Сабинин, dasax. naSromi, I, 154-165).
literaturidan: cnobil mwerals, giorgi wereTels dauweria narkvevi maT
Sesaxeb ,,kvalSi” #45 da #46, 1893w. agr. k. kekeliZe, qarT. lit. istoria, I,
1980, gv. 538-539. e. gabiZaSvili, Zeglebi IV, 154-60.
161
,,petre qarTveli (an iberieli) da sxv. mr.). Txzuleba mcire moculobisaa da
fatqebis arcTu siuxviT gamoirCeva, magram igi ar aris falsificirebuli da
arasando wyaro, rogorc amas p. peetersi cdilobs warmoaCinos1, rac k. kekeliZem
amomwuravi argumentebiT uaryo.2
,,kostanti kaxis wamebis” xelnawerebi Zalze gviandelia – uZvelesi 1712
wlisa (A-130), gamocemaTagan davasaxelebT: 1882w. m. sabininis mier - ,,saq.
samoTxe”, gv. 363-370; 1946w. s. yubaneiSvilis mier qrestomaTia I, gv. 73-80;
1964w. Zeglebi I, gv. 164-172. Targmnilia rusulad: n. vaCnaZisa da k. kucias mier:
Житие и мученичество св. мученика Костантина Грузина (qarT. teqstTan erTad),
Тб. 1978. laTinurad: P. Peeters, Passio S. Constantini Hiberi (qarT. teqsti laTinuri
TargmaniT), Acta Sanctorum, Novemberis, t. IV 1925, 544-560. literatura sqolioSi
miTiTebulisa da gamocemaTa winaswityvaobaTa garda: iv. javaxiSvili, Zveli
qarTuli saistorio mwerloba, Sromebi, VIII, gv. 86-90; k. kekeliZe, qarT. lit.
istoria I, Tb., 1980, gv. 520-522.
5. gobronis ,,wameba”
1 P. Peeters, Des Constantino Martyre in Babilonis… Acta Sanctorum, Novembris, Iv, 1925, 541-554.
2 k. kekeliZe, kostanti kaxis martviloba da vinaoba, etiudebi... I, Tb., 1956, gv. 138-146.
162
,,gobronis wamebis” teqsti mxolod gviandelma xelnawerebma Semogvinaxa,
maTgan yvelaze adrindeli mxolod 1713 wlisaa (A-130), danarCenebi XVIIIs.
sxvadasxva wlebisa. pirvelad gamosca m. sabininma 1882w. ,,saqarTvelos
samoTxeSi”, gv. 393-400; s. yubaneiSvilma – 1946w. ,,qrestomaTia”, I, gv. 80-85.
yvelaze kritikulia bolo gamocema: ,,Zeglebi” I, Tbilisi, 1964w. gv. 172-183.
Targmnilia rusulad М. Сабинин, Полное жизнеописание святых груз. церкви,
II, 1872, с. 57-63. literatura: iv. javaxiSvili, Zveli qarTuli saistorio
mwerloba, Sromebi VIII, 1977, gv. 117-120. k. kekeliZe, Zveli qarT. lit. istoria,
I, 1980, gv. 145-146. el. cagareiSvili, miqel-gobroni qarTulsa da somxur
saistorio mwerlobaSi, xeln. inst. moambe, I, 1959, gv. 127-144.
163
damqaSebi akuwes. Sahi iZulebuli gaxda 16 wlis Teimurazi kaxeTis mefed daesva
(1606w.). am dros qveynis saqmes qeTevani ganagebda.
SedarebiT mSvidobiani wlebi male damTavrda. 1614 wels Sah-abasi kaxeTs
Semosia da mZevlad aiyvana qeTevani da Teimuraz mefis ori mcirewlovani
vaJi. esec ar ikmara da Teimurazis datyveveba moindoma, magram radgan es ver
moaxerxa (Teimurazi imereTSi gaixizna), kaxeTi sastikad aaoxra da mosaxleobis
didi nawili sparseTs waasxa (dResac cxovrobs im qarTvelTa STamomavloba
sparseTSi, fereidanis provinciaSi. maTi ricxvi ramdenime aTasia), maT kar-
midamoebSi ki sparselebi Caasaxla.
Sah-abasma Teimurazis uSedego devnis xangrZlivi drois ganmavlobaSi jer
misi mcirewlovani vaJebi daasaWurisa, rasac erTma ver gauZlo da mokvda, xolo
meore SeiSala (Tumca moxucebulobamde icxovra), Semdeg qeTevanis jeri dadga:
aTwliani patimrobis Semdeg, 1624 wels Sahma igi Sirazis mflobels gaugzavna
moTxovniT: an gaemahmadianebina igi an tanjva-wamebiT moekla. dedofalma
uyoymanod sikvdili arCia da cecxliTa da maxviliT usastikesi dawva-daWris
Sedegad, rac Semzaravad aqvs aRwerili avtors, igi aResrula 1624w. 13 maiss.
qeTevanis wminda nawilebi qristianebs jer dedoflis mier aSenebul egvterSi
daumarxavT, magram isini kaTolikebs mouparavT da farulad dausaflavebiaT
TavianT eklesiaSi, radgan daunaxavT, rom dedoflis wminda nawilebi saswaulebs
axdenda. male, avtoris TqmiT, kaTolikeTa erT-erT mRvdels RvTis CagonebiT
dedoflis wminda nawilTagan ,,zogi romelnime nawilni” (Tavi, marjvena fexi)
ZRvnad Cautania TeimurazisaTvis da mTel qristianul sazogadoebas didi
pativiT daukrZalavs alaverdis taZarSi. male sparseTidan dedoflis danarCeni
nawilebic CamoutaniaT da dakrZalulisaTvis SeuerTebiaT.
qeTevan deodflis Rvawli pirvelad aRuweria misi ,,wamebis” TviTmxilvels,
magram man Cvenamde ver moaRwia. farTod aisaxa es Tema saero literaturaSi: jer
Teimurazma miuZRvna poema Tavisi dedis Tavdadebas, Semdeg arCil mefem CarTo
Tavis ,,gabaasebaSi”. farTod gamoexmaurnen qeTevan deodflis wamebis faqts
XVII-XVIIIss. qarTveli da ucxoeli mematianeebi da istorikosebi, kaTolikuri
samyaros qronistebi da mwerlebi, Seiqmna mxatvruli da dramatuli Txzulebebi.
qeTevan dedoflis grigol dorqeliseuli ,,wameba” ki pirvelad gamovlinda
da gamoica mxolod 1949 wels (tr. ruxaZe, axladaRmoCenili ,,cxovreba” da
wameba qeTevan dedoflisa”, literaturuli Ziebani, V, gv. 248-267, teqsti da
gamokvleva), meored gamoica 1989w. (Zveli qarTuli agiografiuli lit-is
Zeglebi, V, gv. 5-32 teqsti da 136-165 - m. qavTarias gamokvleva). orive gamocema
efuZneba XVIIIs. xelnawerebs (A-130, 1713w.; S-3269; A-170,173w.). literatura
garda zemoT dasaxelebulisa: k. kekeliZe, Zv. qarT. lit. istoria, 1980, gv.
164
342-343; r. gulbenkiani, namdvili cnobebi saqarTvelos dedoflis qeTevanis
mowamebrivi sikvdilis Sesaxeb, Tbilisi, 1987w. (Targmnilia frangulidan).
agreTve, anton bagrationi, martirika, Zveli qarTuli agiografiuli lit-
is Zeglebi, VI, 1980, gv. 12-35 (qeTevanis ,,wamebis” teqsti); 446-457 (m. qavTarias
gamokvleva).
nawili meore
,,cxovreba – moqalaqobani~
166
romlebic garkveulwilad gansazRvraven qarTuli saeklesio mwerlobis
zogadqristianul mniSvnelobas da wvlils msoflio civilizaciaSi.
hagiografiis or ZiriTad Janrad ,,wamebad” da ,,cxovrebad” dayofis
safuZveli ara marto wmindanis aRsrulebis saxea (,,wamebaSi” – mowamebrivi
sikvdili, ,,cxovrebaSi” xangrZlivi moRvaweobis Semdeg bunebrivi aRsasruli),
aramed wmindanobis mopovebisa da RmerTis sauflosTan miaxloebis ori
gansxvavebuli gza: 1) hagiografiuli mwerlobis ideali – mowameoba (qristes
wamebis mibaZviT) da 2) yoveldRiuri mouRleli sarwmunoebrivi Sromisa da
locvis gza – anu ,,yovelsa Jamsa iwamebodes saxelisaTÂs qristesisa”, ,,yovelTa
dReTa ewamebian da SromaTa TÂsTa Semateben” da ase bunebrivi sikvdilis
mosvlamde (qristes miwieri cxovrebis mibaZviT) ,,wamebisa” da ,,cxovrebis”
Janris qarTul TxzulebaTa Sedarebisas vlindeba, rom ,,wamebis” mTavari
personaJebi ZiriTadad saero pirebi (oriode mRdelmowamis garda) arian, xolo
,,cxovrebis” mxolod sasuliero pirebi da Tan ber-monazvnebi (gamonaklisia
wm. nino - ,,mociqulTa sworad wodebuli”), riTac TiTqos xazgasmulia, rom
saero pirs mxolod mowamebrivi gziT SeuZlia damkvidrdes sasufevelSi, xolo
sasuliero pirisaTvis orive gza arsebobs – mowameobac da moRvaweobac.
,,wameba” Cveulebriv, qronologiuri TanmimdevrobiT moTxrobil erTplanian,
sworxazovan siuJetze agebuli Txzulebaa, romlis centraluri momenti mowamis
cxovrebis ukanaskneli periodis aRweraa da TiTqmis araferia naTqvami, an
Zalian cota, mis ganvlil cxovrebaze. am faqtis axsna albaT imiT SeiZleba, rom
avtors daintereseba Tavisi gmiriT mxolod misi mowamebrivi aRsasrulis Semdeg
xdeba, an kidev cota xniT adre, roca igi mowamebriv gzas daadgeba, magram mas
sakmarisi cnobebi ara aqvs wamebamde wmindanis mier ganvlili cxovrebis Sesaxeb,
misi detalebi, epizodebi, rac ayalibebs momavali mowamis mtkice xasiaTs.
gansxvavebuli mdgomareoba gvaqvs ,,cxovreba-moqalaqeobebSi”. momavali
wmindanis moRvaweoba mimdinareobs ber-monazonTa Tvalwin, maT Soris SeiZleba
iyos momavali avtoric da misTvis ,,cxovrebis” epizodebisa da movlenebis
detaluri aRwera siZneles ar warmoadgens. sainteresoa erTi magaliTi
bizantiuri hagiografiis istoriidan, romelic ,,cxovrebis” avtorobis sakiTxs
Seexeba: cnobili saeklesio mwerlis da mRvdelmTavris epifane kviprelis
,,cxovrebis” daweraSi monawileoba miiRo samma avtorma: Tavisi moZRvris
,,cxovrebas” farulad werda epifanes mowafe ioane xucesi, magram igi daavadda
da gardaicvala. sikvdilis win man Tavisi saidumlo gaando epifanes meore
mowafes polibioss da sTxova mas gaegrZelebina epifanes ,,cxovrebis” wera im
adgilidan, sadac man Sewyvita Txroba. polibiosmac ver daamTavra ,,cxovreba”,
radgan igi ganaweses kviprosidan moSorebul (egvipteSi) samwysos episkoposad,
xolo epifane konstantinopolidan kvipross momavali navSi gardacvalebuli
167
ise datova mowafem kostantis qalaqis eklesiaSi, rom ver daeswro moZRvris
dakrZalvas, radgan es procesi sxvadasxva mizeziT gaWianurda (115 wlis
epifanes gvams TafliT savse WurWelSi inaxavdnen). polibioss ainteresebda
moZRvris dakrZalvis procesia, dRe da adgili, amitom epistole gaugzavna
epifanes adgilze xeldasmul episkopos sabines da sTxova epifanes ,,cxovrebis”
am ukanaskneli momentis aRwera. sabinem Seasrula Txovna da sakmaod vrclad
aRwera ,,cxovrebis” es monakveTi. ase daiwera epifanes ,,cxovreba” sami avtoris
mier, rac unikaluri SemTxvevaa hagiografiuli mwerlobis istoriaSi.
,,cxovrebis” avtori SeiZleba Tavisi gmiris Tanamedrovec ki ar iyos, magram
igi cnobebs agrovebs wmindanis uaxloes garemocvaSi, romelTaTvis cnobilia
am moRvawis cxovrebisa da moRvaweobis mTeli gza. kompoziciurad ,,cxovreba”
umetesad mravalplaniani Txzulebaa, rac mis moqmed pirTa simravliT da maTTan
dakavSirebuli epizodebis siuxviT aixsneba. erTi epizodidan meoreze gadasvla
da epizodebis monacvleoba ,,cxovrebis” avtoris erT-erTi mxatvruli xerxia.
rogorc vTqviT, qarTuli ,,cxovreba – moqalaqeobani” ZiriTadad monazonTa
Rvawls gadmogvcems, e.i. hagiografiuli mwerlobis am Janris warmoSoba, iseve,
rogorc bizantiur saeklesio mwerlobaSi, saqarTveloSi samonastro cxovrebis
dasawyisTan aris dakavSirebuli da safiqrebelia, VIs. II naxevarSi siriidan
aRmosavleT saqarTveloSi Camosul camet siriel mamaTagan yvelaze cnobili
monastrebis damaarsebelTa koleqtiur an TiToeul maTganze imave xanebSi
daweril ,,cxovrebebs” gulisxmobs, romlebmac Cvenamde ver moaRwia, Tumca
mainc aisaxa Cvenamde moRweul SedarebiT gviandel (IX-Xs.), maT Sesaxeb Seqmnil
,,cxorebaÁ-moqalaqeobaÁ... iovane zedazndelisaÁ da mowafeTa misTaÁ”-Si.
samonastro mSeneblobis meore kera, romelic samxreT saqarTvelos
klarjeTisa da samcxis provinciaSi Camoyalibda, gaxda ori SesaniSnavi
,,cxovrebis” Seqmnis wyaro – grigol xanZTelis ,,cxovrebisa” da serapion
zarzmelis ,,cxovrebisa”.
samonastro keraTagan yvelaze gamorCeulma sazRvargareTulma aTonis mTis
qarTvelTa monasterma kidev sami saucxoo ,,cxovreba-moqalaqeobis” Janris
Txzuleba gvaCuqa: ilarion qarTvelis, efTvime mTawmidelisa da giorgi
mTawmidelis ,,cxovrebebi”.
am sam samwerlobo keraSi Seqmnili ,,cxovreba-moqalaqeobis” Janris
TxzulebaTa Sedareba gviCvenebs, rom isini hagiografiis am Janris ganviTarebis
sam, erTmaneTisagan gansxvavebul etaps asaxavs, rac mdgomareobs TiToeuli
maTganis epoqasTan dakavSirebul mizandasaxulobaSi.
zemoaRniSnul samonastro saqmianobis amsaxveli ,,cxovreba-moqalaqeobis”
sqemaSi ar jdeba pirveli qarTuli (yovel SemTxvevaSi, Cvenamde moRweul
ZeglTagan) ,,cxovreba” (IXs.), radgan igi samonastro cxovrebis Casaxvaze
168
adrindel viTarebas aRwers – aRmosavleT saqarTveloSi qristianuli religiis
gavrcelebisa (,,moqcevaÁ qarTlisaÁ”) da misi mTavari Semoqmedis wm. ninos
cxovrebis (,,cxorebaÁ ninosi”) epizodebs mogviTxrobs. unda gaviTvaliswinoT
erTi niuansic: ninos cxovrebis ,,moqceviseuli” varianti safuZvlad daedo
ninos cxovrebis sxva redaqciebsac (oTxi Txzuleba), magram maT e.w. metafrasul
TxzulebaTa rigSi ganvixilavT sxva msgavs TxzulebebTan erTad. amasTanave,
,,ninos cxovreba”, romelic ,,moqcevaÁ qarTlisaÁs” Semadgeneli nawilia,
calke saTauriT gamoyofili, unda miviCnioT sasuliero piris Sesaxeb daweril
Txzulebad (nino xom ierusalimis erT-erT eklesiaSi vinme, niaforTan erTad
moRvaweobda), Tu is aris saero piri (radgan mas samRvdelo xeldasma ar hqonia).
rac mTavaria, nino aris ,,mociqulTaswori” da ara Cveulebrivi saero piri.
marTalia, mociqulebi sxvadasxva eparqiaSi pirveli episkoposebi gaxdnen, nino
ki ara, magram dabrkoleba am SemTxvevaSi ninos ,,dedakacobam” Seqmna.
,,cxovreba-moqalaqeobaTa” qarTul galereaSi unda ganvixiloT, rogorc
originaluri ,,cxovreba”, petre iberis anu qarTvelis ,,cxovrebac”, miuxedavad
imisa, rom es Txzuleba, rogorc TviT ZeglSia aRniSnuli, qarTulad Targmnilia
XIII-XIVss. siriuli enidan, radgan misi moRvaweobis ZiriTadi nawili qarTuli
eklesiis samsaxuri iyo, miuxedavad imisa, rom igi siriuli samwysos episkoposi
gaxda.
175
ar gansxvavdeba wyarosgan, amjerad misi Sinaarsis gadmocemisagan Tavs
SevikavebT).
uZvelesi xelnaweri, romelmac Semogvinaxa ioane zedaznelis, Sio mRvimelis
da daviT garejelis Zveli, kimenuri redaqciis ,,cxovrebaÁ” A-199, XII-XIIIss.
ierusalimis jvaris qarTuli monastris xelnaweria. gamocemaTagan aRvniSnavT
ors umTavress: asurel moRvaweTa cxovr. wignTa Zveli redaqciebi gamosca il.
abulaZem, Tb., 1955w., Zv. qarT. agiogr. lit. Zeglebi, I, 191-248. literatura:
il. abulaZis gamocemis winasityvaoba, k. kekeliZe, sakiTxi siriel moRvaweTa
qarTlSi mosvlis Sesaxeb, etiudebi I, 1956, gv. 19-50; iv. javaxiSvili, Sromebi,
I, 1979, gv. 389-415. s. kakabaZe, asurel mamaTa cxovrebaTa arqetipebi, saist.
krebuli, wig. I-is damateba, 1928, 1-18; e. gabiZaSvili, asurel moRvaweebis
,,cxovrebaÁ”. arqetipebis urTierTmimarTebisaTvis, macne, els. #4, 1982 (gv. 62-
67). Peradze Q, Die Anfänge des Mönchtums in Georgien, Cotha, 1927, 1-14. Pötsch, G,
Arsens Briet und Vita Yohanes von Zedazeni, Bedi Kartlisa, XXXIX, 1921. Martin-Hisard,
B., Les Treiso sis Peres. Formation et evolution dune tradition hagiographique géorgienne
(VI-XII). I. p. Reveu des etudes géorgienes et caucasiennes, n. I, 1985, p. 141-168.
179
2. serapion zarzmelis `cxovreba”
181
IV. aTonis mTis qarTul hagiografiul TxzulebaTa cikli
aTonis mTaze, saberZneTis qalkedonis naxevarkunZulze Xs. Sua wlebSi
qarTvelTa monastris (ivironi) daarseba udidesi movlena iyo qarTuli
kulturisa da mwignobrobis istoriaSi, radgan am xidiT saqarTevlo uSualod
daukavSirda saberZneTs da daiwyo misi uzarmazari qristianuli kulturuli
memkvidreobis aTviseba. Tu aqamde ZiriTadad qarTuli qristianuli kultura
umetesad e.w. aRmosavluri qristianuli kulturis orbitaSi iyo moqceuli
(siria, palestina) aTonis mTaze saganmanaTleblo keris dafuZnebiT man
aqcenti dasavlur qristianul orientaciaze gaakeTa. aTonis qarTvelTa
monastris daarsebamde am saqmeSi pirveli ilarion qarTveli iyo, romelmac
Tavisi moRvaweoba saberZneTis ramdenime monasterSi (konstantinopoli,
makedonia, Tesaloniki) gaatara, romSic dayo ori weliwadi, xolo mcire
aziis olimpze (ulumbia), biTviniaSi xuTi weli iRvawa da safuZveli Cauyara
iq qarTuli diasporis daarsebas. es wamowyeba gaagrZeles aTonis qarTvelTa
monastris damaarseblebma mama-Svilma ioane da efTvime mTawmidelebma, xolo
cota mogvianebiT – giorgi mTawmidelma. swored qarTuli kulturis am
udidesi warmomadgenlebis cxovrebisa da moRvaweobis Sesaxeb Seiqmna aTonis
samwignobro keraSi sami SesaniSnavi hagiografiuli Zegli, sami `cxovreba”:
`cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da netarisa mamisa Cuenisa ilarion
qarTvelisaÁ”, `cxorebaÁ mamisa Cuenisa iovanesi da efTÂmisi da uwyebaÁ mis
moqalaqobisa maTisaÁ”, da `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da netarisa mamisa
Cuenisa giorgi mTawmidelisaÁ”. sainteresoa am pirTa SemoqmedebiTi kavSirebic,
romelic gamoxatulia TiToeuli maTganis Rvawlis aRweris memkvidreobiTobaSi:
ilarionis pirveli `cxovrebis” aRwera efTvime mTawmidel miewereba, efTvimes
`cxoreba” giorgi mTawmidels dawera, xolo giorgi mTawmidelisa – giorgi
mcirem.
samive Txzuleba qarTvel monazonTa sazRvargareTis samwerlobo kerebSi
moRvaweobis ZiriTadi wyaroa.
182
`cxovrebis” mixedviT `basili protoasikritman da filosofosman da
Rirsman monazonman aRwera cxorebaÁ wmidisa amis, viTarca iswava mowafeTagan
wmidisaTa kacTa utyuvelTa da WeSmaritTa” (Zeglebi II, gv. 37). TiTqos es ori
cnoba erTmaneTTan winaaRmdegobaSia, magram Teofile xucesmonazonis mowmoba,
romelmac ilarionis metafrasuli `cxovreba” dawera, nawilobriv gvixsnis
viTarebas: `cxorebaÁ... ilarionisi... qebiTaca SesxmisaÁTa pativcemul iqna
brZanebiTa basili mefisaÁTa basilis mier monazonisa, romeli didad ganTqmul
iyo da brwyinvale sibrZniTa” (Zeglebi III, gv. 247-248). kimenuri da metafrasuli
`cxovrebebidan” Cans, rom berZen monazonsa da protoaskrit basils basili
imperatoris davalebiT ilarionis romanas monasterSi (konstantinopolTan)
dasaflavebaze warmouTqvams e.w. enkomia, anu Sesxma-qadageba (ra Tqma unda,
berZnul enaze), xolo am `Sesxmis” Canaweris safuZvelze efTvime mTawmidels
TiTqmis erTi saukunis Semdeg dauweria ilarionis `cxovreba” (msgavsi faqti
efTvimes SemoqmedebaSi sxvac dasturdeba: man basili didis dasaflavebaze
grigol nazianzelis mier daweril `epitafias” qarTul TargmanSi `cxovrebis”
forma misca).
ilarioni kaxeTis warCinebuli feodalis Svili yofila, axalgazrdobaSive
monazvnad aRkvecila da erTxans daviTgarejaSi moRvaweobda, Semdeg ierusalimSi
wasula wminda adgilebis mosalocad, ukan dabrunebuls ki dedaTa da mamaTa
monastrebi auSenebia (memkvidreobiT miRebuli qonebiT). male man ucxoeTSi
moRvaweoba gadawyvita da biTviniaSi, mcire aziis olimpos mTaze monasterSi
daemkvidra da 5 weli gaatara. Semdeg iRvawa konstantinopolSi, makedoniaSi,
ori weli imyofeboda romSi, dabrunda saberZneTSi q. TesalonikeSi, sadac igi
gardaicvala 53 wlis asakSi. ilarioni metad popularuli yofila yvelgan,
sadac ki mas umoRvawia. `cxovrebaSi” mravali saswaulia aRwerili, riTac
misi naTelmxilvelobisa da `senTagan gankurnebis” niWia gadmocemuli. misi
popularobis damadasturebelia is, rom basili imperatorma (867-886) ilarionis
wminda nawilebi Tesalonikidan farulad, RamiT gadmoasvena konstantinopolSi,
radgan adgilobrivma mosaxleobam amboxi moawyo, rom ilarioni Tesalonikidan
ar gadaesvenebinaT. konstantinopolis maxloblad basili imperatorma
specialuri monasteri aaSena, sadac ilarioni dakrZales. man moiZia ilarionis
qarTveli mowafeebi, am monasterSi daamkvidra, ramac safuZveli Cauyara
konstantinopolSi pirvel qarTul monastersa da samwignobro keras, romelmac
SemdgomSi Tavisi wvlili Seitana qarTuli kulturis ganviTarebis saqmeSi.
ilarionis saberZneTSi didi popularobis saCveneblad `cxovrebaSi” CarTulia
epizodi, rom am monastris qarTvel berebs basili imperatorma Tavisi ori vaJi
miuyvana, rom maT qarTuli ena eswavlaT.
183
Txzuleba, romelic `dawerilia uaRresad gamarTuli da amave dros
mxatvruli eniT, saukeTeso nimuSia efTvimes originaluri mxatvruli prozisa.
masSi gamosWvivis efTvimes Rrma erovnuli Segneba da siamayis grZnoba imis
gamo, rom bizantielTa zeimi ilarionis pirovnebis garSemo, saqarTvelosadmi
miZRvnili zeimia” (k. kekeliZe, baramiZe, Zv. qarT. lit-is istoria, 1987, gv. 110).
ilarion qarTvelis kimenuri anu Tavdapirveli qarTuli `cxovreba”, romelic
bizantia-saqarTvelos IXs. urTierTobis sayuradRebo wyaroa, safuZveli gaxda
ilarionis `cxovrebis” sxva redaqciebis Seqmnisa (metafrasulis, Semoklebulis
da svinaqsarulisa).
efTvimeseuli ilarionis `cxovrebis” uZvelesi teqsti daculia efTvime
mTawmidelis naTargmn TxzulebaTa avtograful 990w. xelnawerSi (Ath-79.),
xolo meore e.w. 1074w. aTonis krebulSi (A-558) da teqstis pirveli gamocemac
am ukanasknelis mixedviT Sesrulda (aTonis iveriis monastris 1074w. xelnaweri
aRapebiT, m. janaSvilis gamocema, tfilisi, 1901, gv. 69-108). meore gamocemac
A-558 xelnaweris mixedviT Sesrulda: Zveli qarT. agiografiuli literaturis
Zeglebi, II, Tb. 1967w., gv. 9-37 (Ath-79. xelnaweri 990 wlisa, axali gamovlenilia
da amitom ar figurirebs aRniSnul gamocemebSi).
Targmanebi: laTinurad - P. Peeters. Vita et mores… Hilarionis Hiberi, Anal.
Bollandiana, t. 32, Bruxelles, 1913, p. 243-269.
literatura: k. kekeliZe, nawyveti qarT. agiografiis istoriidan, etiudebi,
Zv. qarT. lit-is istoriidan, t. IV, gv. 134-158; m. dolaqiZe, ilarion qarTvelis
cxovrebis Zveli redaqciebi, Tb. 1974, gv. 37-57; 68-77. Х. Лопарев, Греческие
жития VIII da IX веков, Византийский Временник, XVIII, Петроград, 1914, с. 56-63;
P. Peeters, S. Hilarion d'Iberie, An. Boll., t. 32; p. 236-243; Bernadette Martin-Hisard, La
Peregrination du mone Giorgien Hilarion an IX Siecli Bedi Kartlisa, 39, Paris, 1981, 101-198.
184
wlis ganmavlobaSi qarTul-bizantiur dramatul urTierTobaTa viTarebasac
warmoadgens.
iovanem, daviT kurapalatis erT-erTma mxedarTmTavarma, mefis samsaxuri
miatova, ojaxic datova da klarjeTis oTxTa monasterSi berad aRikveca,
xolo male mcire aziis olimpos mTis monasterSi damkvidrda. man aq gaigo,
rom misi jer kidev bavSvi vaJiSvili efTvime konstantinopolSi imperatoris
karze mZevlad moxvedrila. iovanem gamoiTxova Svili da olimpos mTaze
miiyvana. biTviniidan mama-Svili 965w. aTonis mTaze misula da aTanase aTonelis
lavraSi damkvidrebula. aq maT bevri gamoCenili qarTveli beri SeuerTda:
arseni ninowmideli episkoposyofili, ioane grZeliZe da daviT kurapalatis
cnobili mxedarTmTavaryofili Tornike (monazvnobis saxeli ioane) _ iovane
mTawmidelis RviZli Zma da efTvimes biZa. yvela es moRvawe aTonze iovane
mTawmidelis avtoritetma Camoiyvana. am dros bizantiis samefo kars aumxedrda
mxedarTmTavari barda skliarosi, romelmac imperiaSi kritikuli viTareba
Seqmna. basili bizantiis imperatorma daxmarebisaTvis daviT kurapalats mimarTa,
xolo man qarTvelTa 12000-iani jaris meTauroba ukve monazvnad Semdgar Tavis
mxedarTufross Tornikes sTxova. Tornike iZulebuli gaxda daeTmo bizantiisa
da qarTvelTa mefeebisa da sakuTari Zmis iovanes daJinebuli TxovnisaTvis da
qarTvelTa jars Caudga saTaveSi. male amboxeba CaaxSes da Tornike didi alafiT
da impeatoris saCuqrebiT aTonis mTaze dabrunda.
aTanases lavraSi momravlebulma qarTvelma berebma ioane mTawmidelis
meTaurobiT gadawyvites Tornikes mier mopovebuli safasiT sakuTari monasteri
aeSenebinaT. swored am monasterSi, romelic erT-erTi gamorCeuli iyo
aTonis mTis samonastro imperiaSi (aq qristianuli sarwmunoebis sxvadasxva
warmomadgenelTa mier aSenebuli 20-ze meti monasteria ganlagebuli), daiwyo
Tavisi literaturuli moRvaweoba qarTuli mwerlobisa da kulturis erT-
erTma udidesma warmomadgenelma – efTvime mTawmidelma. man brwyinvaled
Seasrula mamis davaleba: `Svilo Cemo! qarTlisa queyanaÁ didad naklulevan ars
wignTagan da mravalni wignni aklan... aw iRuawe, raÁTa ganamravlo, sasyideli
Seni RmrTisagan”, da ar aris arc erTi dargi sasuliero mwerlobisa, romelSic
efTvimes ar eTargmnos ama Tu im dargis umniSvnelovanesi Txzuleba (daaxl.
160-mde), xolo mis originalur Sromaze ilarion qarTvelis Sesaxeb ukve
vilaparakeT. mas qarTulidan berZnul enaze uTargmnia `sibrZne balavarisa” da
e.w. `abukura” anu `miqael sabawmidelis wameba” da ramdenime Sromac berZnulad
dauweria.
giorgi mTawmidelis mier Seqmnili Txzuleba mogviTxrobs ara marto aTonis
qarTvelTa monastris daasrebis saintereso istorias da efTvime mTawmidelis
literaturuli moRvaweobis Sesaxeb, aramed aq aRwerilia aTonis mTaze moRvawe
mravali qarTveli monazvnis saqmianoba, naambobia efTvimes udides avtoritetze
185
aTonis monastrebis winamZRvarTa Soris da konstantinopolis samefo karze,
efTvimes mier SemoRebul mkacr, magram samarTlian samonastro disciplinaze,
ukeTurTa mier misi mokvlis ramdenime mcdelobaze, mis saswaulmoqmedebebze da
a.S.
Txzuleba uaRresad saintereso detalebs gvacnobs bizantiis politikuri
cxovrebis istoriidan, efTvimes Semdgomi winamZRvris giorgis politikuri
dapirispirebis Sesaxeb bizantiis samefo karTan, mis gadasaxlebas da sikvdils.
aqedan iwyeba berZnebis mier qarTvel monazonTa aTvalwuneba, maTi aTonidan
gandevnisa da qarTvelTa monastris dasakuTrebis mcdeloba, rac TxzulebaSi
sakmaod dramatulad aris aRwerili.
giorgis mier am Txzulebis daweris erT-erTi mizanic is iyo, rom saqveynod
gamoemzeurebina qarTvelTa namoRvawari aTonze `xatad cxovelad da Zeglad
pirmetyuelad” momavali TaobebisaTvis da rom berZnebs ar SeZlebodaT maTi
Rvawlis waSla da monastris dasakuTreba: `raÁTa eseviTari boroti, romeli
moawies maT zeda berZenTa, ara daviwyebul iqmnas”.
`ioanes da efTvimes coxvreba” rom mravali wyaros safuZvelzea Seqmnili,
amas Txzulebis avtoric adasturebs: is TiTqmis yvela maTgans asaxelebs.
maT Soris aRsaniSnavia berZenTa Zalmomreobis aRmniSvneli `mosaÃsenebeli”,
romelic aTonis qarTvelTa monastris Zmobam svimeon winamZRvris dros (1041-
1042) dawera da giorgim Tavis TxzulebaSi ucvlelad Seitana.
giorgi mTawmideli Tavis, didi winamorbedebis naRvaws amaRlebuli
patriotuli paTosiT da siamayis grZnobiT warmogvidgens: rom qarTul
kulturas SeuZlia metoqeobac ki gauwios bizantiur kulturas, rom aTonis
mTis monasterTa winamZRvrebi yovelTvis rCevas efTvimes ekiTxebodnen, rom
aTanase didma Tavis lavris meurved jer ioane daniSna, xolo Semdeg es funqcia
efTvimes daevala. avtori TiTqos gveubneba, rom qarTvelebs kritikul momentSi
SeuZliaT gadaarCinon bizantiis imperia (barda skliarosis ajanyeba), muqara
Seuqmnan bizantiis arasasurvel imperators (romanoz argiras da giorgi I
winamZRvris istoria), rom qarTvelebma ara marto aaSenes aTonis mTaze yvelaze
didi, danarCenze udidesi monasteri, aramed uxvad exmarebodnen SesawiravebiT
ara marto aTanases lavras, aramed sxva monastrebsac (mag. laTinTa monasters
da sxv.), rom efTvimem gaamdidra Tavisi SemoqmedebiT berZnuli saeklesio
literatura da sxv.
gansakuTrebiT aRsaniSnavia Txzulebis saocrad daxvewili, darbaisluri
da mxatvruli ena, istoriulad cnobil moRvaweTa realisturad daxatuli
portretebi, moxdenili Sedarebebi da gamoTqmebi.
`ioanesa da efTvimes cxovrebis” xelnawerebidan (9) yvelaze Zvelia aTonis
qarTvelTa monasterSi gadawerili 1074w. xelnaweri (A-558), e.w. aTonis krebuli,
romlis mixedviT aris gamocemuli es Txzuleba 1901w. (m. janaSvilis mier: aTonis
186
iveriis monastris 1074w. xelnaweri aRapebiT). agr. giorgi mTawmideli, cxoreba
ioanesi da efTvimesi, gamosacemad moamzada iv. javaxiSvilma, Tb. 1946w. Zvveli
qarT. agiografiuli literaturis Zeglebi, II, Tb., 1967, gv. 38-100 (Txzulebis
pirveli gamocema d. CubiniSvili, qarT. qrestomaTia, spb., 1846, gv. 241-255; da m.
sabininisa 1882w. `saq. samoTxe”, gv. 401-432 – arakritikulia).
Targmanebi: rusuli – М. Сабинин, Житие... Иоана и Ефимия, Пол. жизн-ие святых
груз. церкви, II, 1872; laTinuri - P. Peeters, Histoires monastiques georgiennes, Vita…
Iohonnis atque Euthumii…, Anal. Boll. t. 36-37, 1917-1919, p. 13-68.
literatura: dasax. gamocemaTa winasityvaobani, iv. javaxiSvili giorgi
mTawmideli, Sromebi, VIII, 1977, gv. 142-151; k. kekeliZe, Zv. qarT. lit-is istoria,
I, 1980, gv. 184-187; 231-232; misive, aTonis lit. skolis ist-dan, etiudebi, II, 1945,
218-236; n. berZeniSvili, aTonis krebulis redaqcia, saq. sax. muzeumis moambe, XI-
B, 1941, 25-40; el. metreveli, narkvevebi aTonis kult.-saganmanaTleblo keris
istoriidan, Tb. 1996, gv. 5-149. misive, aTonis qarTvelTa monastris saaRape
wigni, Tb., 1998, gv. 13-91; m. maCxaneli, ioane, efTvime da giorgi aTonelebis
berZnuli `cxovreba”, Tb. 1982; ivironi – 1000, Tb. 1083. П. Успенский, История
Афона, III, Киев, 1877; А. Натроев, Иверский монастыр на Афоне, Тифлис, 1908.
187
gadamwyveti giorgi Seyenebulis Txovna aRmoCnda, romelsac avtori sTxovs
mis mier dawerili Txzulebis naklovanebani man srulyos. ucnobia, giorgi
Seyenebulma isargebla Tu ara avtoris mier miniWebuli uflebiT, magram
Txzuleba rom hagiografiuli mwerlobis Sedevria, es udavoa.
Txzulebis ritorikul SesavalSi gansakuTrebul yuradRebas ipyrobs
Txroba efTvime mTawmidelis qarTuli mwignobrobisa da qarTvelTa ganaTlebis
saqmeSi daufasebeli Rvawlis Sesaxeb `romelman umecrebisa igi saburveli
mosZarcua gonebaTagan CuenTa... naklulevanebaÁ enisa CuenisaÁ aRavso”. am saqmis
gasagrZeleblad giorgi mTawmidelis movlinebas RvTiur gangebas miawers.
rogorc giorgim `didisa efTvines cxorebaÁ aRwera saxed da xatad saTnoebisa
momavalTa naTesavisaTÂs”, aseve `yoveli saxe cxorebisa misisaÁ (e.i. giorgis)
aRvweroT SobiT misiT da vidre aRsasrulamde”.
`cxovrebis” mowmobiT giorgi mTawmideli jer kidev dabadebamde RvTisadmi
iyo miZRvnili da dabadebidan (1009w.) Svidi wlisa taZrisis (samcxe) dedaTa
monasterSi miiyvanes aRsazrdelad, sadac misi ufrosi da Tekla (qalTa Soris
pirvelmowame Teklas sapativcemulod misi saxelis matarebeli) moRvaweobda,
xolo sami wlis Semdeg e.i. 10 wlis giorgi xaxulis monasterSi gadaiyvanes da
biZebs (mamis Zmebs) giorgi mweralsa da saba monazons Caabares gansaswavlad. aq igi
ilarion Tualelis mowafe gaxda da iseTi cnobili moRvaweebis mzrunvelobis
qveS moeqca, rogoric iyo xaxulis monastris imdroindeli winamZRvari makari
da basili bagratis Ze (bagrat III-is Ze), SemdgomSi aTonis qarTvelTa monastris
cnobili moRvawe, efTvimesadmi miZRvnili pirveli sagaloblis avtori. cota
xnis Semdeg biZamisma giorgi mweralma patara giorgi bagrat III-is siZis fersos
jojikis Zis ojaxSi waiyvana, sadac igi karis moZRvard miuwveviaT. erTi wlis
Semdeg es didebuli basili bizantiis imperatoris brZanebiT sikdiliT dausjiaT
Ralatis sababiT, xolo ojaxi 1022w. konstantinopolSi gadausaxlebiaT.
maT gahyoliaT biZa-ZmisSvilic da giorgis safuZvliani ganaTleba miuRia iq
cxovrebis 12 wlis ganmavlobaSi. 1034w. yvelani dabrunebulan da giorgis isev
xaxulis monastrisaTvis miuSurebia. igi iq 25 wlis asakSi monazvnad aRkvecila.
ori wlis Semdeg giorgi siriaSi, Sav mTaze svimeon mesvetis monasterSi
damkvidrebula da giorgi Seyenebulis mowafe gamxdara. SemdgomSi sami weli
romanawmidis monasterSi iRvawa, Semdeg moZRvris TanxmobiT ierusalimis
wmida adgilebi moiloca. roca dabrunda moZRvrisave miTiTebiT 1040w. aTonis
qarTvelTa monasterSi damkvidrda efTvimes mTargmnelobiTi moRvaweobis
gasagrZeleblad. aq man gaiara gza ukanaskneli msaxuridan aTonis monastris
dekanozobamde, xolo 1044w. monastris winamZRvrad airCies. aq 1042 wlidan iwyeba
misi literaturuli moRvaweobis didi gza: jer originaluri hagiografiuli
Txzuleba `ioane da efTvime mTawmidelebis cxovrebiT”, Semdeg ki mravali
188
fundamenturi berZnuli saeklesio wignis TargmniT. radgan monastris
winamZRvroba mas did dros arTmevda da TargmanebisaTvis dro aRar rCeboda,
datova aToni, Sav mTaze dabrunda da iq gaagrZela Targmanebze muSaoba. misi
avtoriteti imdenad gaizarda mwignobrobiTa da antioqia-konstantinopolis
patriarqebTan saeklesio saqmeebze kamaTSi, rom bagrat IV igi saqarTveloSi
moiwvia saeklesio saqmeebis mosagvareblad. man bagratTan 1060 wels moaRwia da 5
wlis ganmavlobaSi mraval saeklesio reformas Cauyara safuZveli. amasTanave ar
erideboda mefisa da didebulTa kritikasa da sasuliero pirTa mxilebas. 1065w.
man aTonis qarTvelTa monastris monazonTa ricxvis gasamravleblad Seagrova
80 oboli da Rataki bavSvi da aTonisaken gaemarTa, magram konstantinopolSi
CasvlissTanave gardaicvala imave wlis 29 ivniss. aqedan igi aTonis qarTvelTa
monasterSi gadausvenebiaT.
giorgi mTawmidelis Rvawli qarTuli mwerlobisa da saerTod qarTuli
kulturis ganviTarebaSi, rac warmodgenilia `cxovrebaSi”, marTlac
ganuzomelia: TiTqmis ar darCenila qarTuli mwerlobis dargi, romlis
ganviTarebaSic mas didi Rvawli ar Seetanos: bibliologiaSi man Targmna
fsalmunni, saxareba-oTxTavi, samociqulo...; apokrifebidan - `avgarozi”,
ioseb arimaTielis `saxareba”; egzegetikidan – basili didis `equsTa
dReTaTÂs”, grigol noselis `kacisa SesaqmisaTvis”, misive `TargmanebaÁ qebaÁ-
qebaTaÁsa”, `dabadebisa Targmani” da sxv. dogmatikaSi – sxvadasxva avtorebis
`sarwmunoebis simbolos” Sesaxeb mTeli cikli da sxva mravali. liturgikaSi
- `didi svinaqsari”, `saxarebaÁ gamokrebil-saweliwdoÁ”, `Tueni aTormetnive”,
`didi paraklitoni”, `didni marxuani”, `didi kurTxevani” – am kapitalur
TxzulebebTan erTad sxva mravali litugikuli Sromac; homiletikaSi - `wigni
Teodore studielisaÁ. swavlani didTa marxvaTa sakiTxavni” (57 sityva),
grigol noselisa da sofron ierusalimelis da nektari konstantinopolelis
zogierTi homilia da `Sesxma”; hagiografiaSi – Teodore tironis metafrasuli
wameba da saswauli, RvTismSoblis daujdomeli (626 konstantinopolis da
agarianelTagan mocvis ambebi), `wm. giorgis wameba” da sxv.; kanonikaSi – mravali
statia saeklesio samarTlis sakiTxebze da a.S.
giorgis originalur TxzulebaTagan `ioanesa da efTvimes cxovrebaze”
visaubreT. mas ramdenime himnografiuli kanonic dauweria (efTvime aTonelze,
iodasaf indoelze), dauweria akrostiqoni iambikoebic. mis mier dawerili
anderZ-minawerebi, misi Sromebis xelnawerebze, qarTuli mwerlobis
sxvadasxva sakiTxebze fasdaudebeli ganZia qarTuli kulturisa da mwerlobis
istoriisaTvis.
giorgi mciris Txzuleba `cxorebaÁ da moqalaqobaÁ... giorgi
mTawmidelisaÁ” maRalmxatvruli hagiografiuli Zeglisa da umniSvnelovanesi
189
wyaroTmcodneobiTi naSromis erTianobaa. Txzuleba `gegmis mxriv mkveTrad
moxazuli da gamiznuli, mwyobrad da Tanamimdevrulad dalagebuli, zedmeti
detalebisagan Tavisufali moTxrobaa, gadmocemuli sazeimo, mxatvruli
eniT. Rrma aforizmebisa da sentencia-gnomebisa da martivad Camoyalibebuli
mecnieruli xasiaTis cnobebTan erTad Txzulebis poeturi mxare, simdidre misi
moxdenili Sedarebebis, metaforebisa da epiTetebisa ganmacvifrebelia, misi
mWevrmetyveluri paTosi... maCvenebelia avtoris udavo niWisa...” (k.kekeliZe,
baramiZe, Zv. qarT.; lit-is istoria, Tbilisi, 1987, gv. 123-124).
Txzulebis uZvelesi teqsti daculia XIs. erT xelnawerSi (S-353, gv. 3-66)
danarCeni xelnawerebi gviandelia – XVIII saukunisa. Txzuleba pirvelad
d. CubiniSvilma gamosca qarTuli qrestomaTia, spb, 1846, 255-301. meored m.
sabininma, `saq. samoTxe”, spb, 1882w. gv. 437-488 – orive maTgani arakritikulia,
gamocemuli gviandeli xelnawerebis mixedviT.
`cxovreba” uZvelesi xelnaweris mixedviT gamosca m. janaSvilma: aTonis
iveriis monastris 1074w. xelnaweri aRapebiT, tfilisi, 1901, gv. 279-350.
kritikul-mecnieruli gamocema ganxorcielda xelnawerTa institutis
TanamSromelTa erTi jgufis mier il. abulaZis xelmZRvanelobiT: Zveli
qarTuli agiografiuli literaturis Zeglebi, II, Tbilisi, 1967w. gv. 106-
207. (s. yubaneiSvilis mier qrestomaTiis I, 1946w. gamocemuli teqsti gv. 190-
214 Semoklebulia; iv. lolaSvilis mier 1991..w. igi imeorebs xelnawerTa
instiuttis gamocemas iseve, rogorc `saunjeSi” I, gamocemuli teqsti).
Targmanebi: rusulad – М. Сабинин, Полное жизнеописание святых грузинской
церкви, II, СПБ, 1872, 161-212; laTinurad: P. Peeters, Histoires monastiques Georgiennes,
Analecta Bollandiana, t. 36-37, Bruxelles, 1917-1919, p. 74-159.
literatura: zemoT dasaxelebuli zogierTi gamocemis Sesavali, agreTve,
al. xaxanaSvili, qarTuli sityvierebis istoria, tfilisi, 1919, gv. 135-185;
iv. javaxiSvili, Sromebi, XIII, 1977, gv. 152-157; k. kekeliZe, Zveli qarTuli
mwerlobis istoriis mokle mimoxilva, `mnaTobi”, 1939, #10-11, gv. 232-235;
n. berZeniSvili, aTonis krebulis redaqcia, saq. sax. muzeumis moambe, XI-
B, tfilisi, 1931, gv. 25-40; j. afciauri, giorgi mciris giorgi mTawmidelis
cxovreba, Tbilisi, 1980w.; iv. lolaSvili, giorgi mTawmidelis cxovreba,
Tbilisi, 1991w.; К. Кекелидзе, Конспективный курс древне-грузинской литературы,
Тифлис, 1939, с. 51-82; Ф. Успенский, История Афона, т. III, Киев, 1877; А. Натроев,
Иверский монастыр на Афоне, Тифлис, 1910. misive Краткая история Афоно-Иверского
Монастыря по грузинским источникам, 1884.
190
4. petre qarTvelis (iberis) cxovreba
`cxorebaÁ da moqalaqobaÁ wmidisa da netarisa mamisa Cuenisa petre
qarTvelisaÁ, romeli iyo Ze qarTvelTa mefisaÁ” mogviTxrobs V saukunis
qarTveli ufliswulis, varaz-bakuris Zis murvanosis (dab. 412w.) petres saxeliT
monazvnad aRkvecasa da palestina-siriaSi mis moRvaweobas jer monastrebSi,
Semdeg ki siriis q. RazaSi (maiumi) mis episkoposad xeldsamisa da Semdgomi
saqmianobis Sesaxeb.
Txzuleba, qarTuli versiis anderZis mixedviT, siriul enaze dauweria mis
qarTvel mowafes zaqarias (ritors) moZRvris gardacvalebidan (+488w.) axlo
xanebSi, xolo qarTulad uTargmnia (daaxl. XIIIs) makari mRvdels (mesxs),
radgan TxzulebaSi gvxvdeba iseTi detalebi, rac Vs. gacilebiT gviandeli
warmoSobisaa, Tamamad SeiZleba iTqvas, rom petres cxovrebis qarTuli Zegli
ar aris mxolod Targmani, aramed igi gadmokeTebuli unda iyos da amitom
ganvixilavT mas rogorc originalur Txzulebas.
petre (eriskacobaSi murvanosi) qarTlis mefis varaz bakuris ojaxSi daibada
412w. da bizantia-qarTlis politikuri urTierTobidan gamomdinare 424w. 12
wlisa bizantiis imperator Teodore mciris karze konstantinopolSi aRmoCnda
mZevlad. iq man kargi ganaTleba miiRo da Seiswavla berZnuli ena.
ramdenime wlis Semdeg petre msaxur ioane saWurisTan erTad
konstantinopolidan ierusalimSi gaipara da iq isini monazvnad aRikvecnen.
TxzulebaSi metad mniSvnelovani cnobebia daculi ierusalimSi Vs. Sua wlebSi
qarTvel piligrimTa da iq damkvidrebul monazonTa Sesaxeb: petrem da ioanem
ierusalimSi mimavali qarTvelebisaTvis `aRaSenes saxli sastumroÁ qalaqsa
Sina da ganusuenebdes momavalTa ZmaTa qarTvelTada berZenTa”, xolo Semdeg
`warvides udabnod, Sekribnes Zmani mravlad da aRiSenes monasteri” (Zeglebi,
II, 229-231). aqedan isini iordanes udabnoSi wavidnen, md. iordanes napirze
da `iSenes monasteri” (iqve), Semdeg petre, ioane da maTi mowafeebi egvipteSi
gadasulan da `surviel iqmnes udabnosa mas da gamoarCies adgili da aRaSenes
eklesiaÁ da garemoÁs monasteri”. amis Semdeg `kualad moiqces ierusalimadve
da kualad aRaSenes qalaqsa Sina saxli sastumroÁ da iwyes Senebad eklesiisaÁ...
da keTilad ganasrules da hmsaxurebdes uwyinod yovelTa ZmaTa momavalTa da
glaxakTa da ucxoTa” (gv. 235-36).
petres aseTi farTo samonastro mSeneblobis TxrobaSi, romelic man Caatara
ierusalimSi da palestinis sxva adgilebSi, agreTve egvipteSi, CarTulia
petres mier Cadenili mravalricxovani saswaulebi, winaswarmetyvelebani,
ramac mas iseTi popularoba da saxeli moutana, rom mrevlis moTxovniT da
patriarqis iZulebiT petre maiumis (igive Razis) episkoposi gaxda (patriarqis
191
wargzavnilebma igi moZebnes udabnoSi, mis mier aSenebul erT-erT monasterSi
da rom ar gaqceodaT, Sekres da ise wamoiyvanes, xolo gzaSi RamisTevis dros
mas undoda Senobidan gadmomxtariyo da fizikurad daesaxiCrebina Tavi,
rom episkoposad ar ekurTxebinaT, magram es Canafiqri ver Seasrula uflis
gamocxadebiT).
petres episkoposobis wlebi daemTxva biozantiis imepriaSi marTlmadidebel-
qalkedonitTa da monofizit-mwvalebelTa dapirispirebas da TiToeuli
maTganis moklevadiani Tu xangrZlivi warmateba imaze iyo damokidebuli, Tu
bizantiis ama Tu im imperators visi mxare eWira. petre qarTveli Txzulebis
mixedviT qalkedonis IV msoflio krebis dogmatis momxred aris warmodgenili,
Tumca wyaroebis mixedviT igi monofiziti unda yofiliyo. yovel SemTxvevaSi
TxzulebaSi moTxrobilia, rom mwvaleblobis moZalebis dros petres
kaTedra dautovebia da Tavis mowafe zaqariasTan erTad (aq Txroba zaqarias
piriT mimdinareobs... `mrqua me: `Svilo zaqaria, aRdeg da warvideT ucxosa
queyanasa”) mogzaurobda da Tavis kaTedras, romelic markiane imperatoris
(qalkedonis krebis mowvevis iniciatori) sikvdilis (+457) Semdeg datova, leon
didis gamefebis Semdeg (457-474) daubrunda. TxzulebaSi petres mogzauroba
saswaulebis aRsrulebis simravliT da saintereso epizodebiT gamoirCeva.
gardaicvala petre 65 wlisa, rogorc es TxzulebaSia naTqvami, e.i. 477w.
qarTul da evropul samecniero wreebSi gamoiTqva azri, rom petre iberi aris
avtori fsevdo-dionises saxeliT cnobili Sromebisa.
petre qarTvelis cxovrebis Tavdapirveli vrceli redaqciis teqsti
(arsebobs vrcelisagan gakeTebuli Semoklebuli variantic) daculia XVs.
erTaderT xelnawerSi (H-1760) da mis mixedviT (mokles paralelurad) pirvelad
gamosca n. marma (rusuli TargmaniTurT) Палестинский сборник, т. XVII, вып. 1896,
с. 59-78; meore gamocema: s. yubaneiSvili, Zv. qarT. lit-is qrestomaTia, I, 256-
272 (vrceli): mesame – Zv. qarTuli agiografiuli lit-is Zeglebi, II, v. 213-263
(orive redaqcia); meoTxe – iv. lolaSvilisa, areopagetuli krebuli, Tb., 1983,
gv. 117-158 (orive).
Targmanebi: n. maris, zemodasaxelebuli; R. Rahe, Petrus der Iberer. Ein Charakterbild
fur Kirchen und Sittengeschicte des fünften Iahrhunderts, Leiftig, 1895.
literatura: dasax. gamocemaTa winasityvaobebi; agr. k. kekeliZe, qarT. mwer.
istoria, I, 1980, gv. 334; iv. javaxiSvili, qarT. eris istoria, I, 1928, 198; ak.
gawerelia, petre iberielis biografiis sakiTxebi, `mnaTobi”, #3, 1970, gv. 139-
169; missive, isev petre iberielis `cxovrebis” gamo, `mnaTobi”, #8, 1971, gv.
141-167. n. meliqseT-beki, somx. epist. wignis axali vairanti da petre iberielis
mowafe ioane maiumeli, muz. moambe, XI-B, 1941, gv. 41.
192
nawili mesame
qarTuli hagiografiis metafrasuli redaqciis Txzulebebi
194
`moqceviseuli” ninos cxovreba da leontis `ninos cxovreba” kompoziciis
TvalsazirsiT sruliad uvargisi iyo eklesiaSi sakiTxavad da mosasmenad:
`wmidano mamano da Zmano, ese netarisa ninoÁs `cxorebaÁ” Seuwyoblad da
ganbneulad `qarTlis moqcevasa Tana da `hambavsa mefeTasa” Tana aRreulad
sweria... garna win-ukana da ukuana win, igive da erTi piri. da amisTÂs saeklesioÁ
mkiTxvelTaTÂs friad sawyino iyo da msmenelTaTÂs uÃmar da ver sacnaur” da mis
mier Catarebul saqmianobasac gvamcnobs: `... arca Semimatebia, arca damiklia,
aramed Zali sityÂsaÁ da gamocxadeba saqmisaÁ mokled da martivad warmomiTquams
da mravalkecsa da masve TanaaRreulobasa hambavisasa Tana-warÂdil var
da ukueTu raÁme Sesavlad Txrobisa, anu adgil-adgil Sesakravad sityÂsa
sityuaÁ gÂÃmaria, igica saRmrToTa wignTagan da wmidaTa mier Tqumulisagan
ars”. Cveni azriT, arsen iyalToelis am sityvebSi Cans qarTuli metafrastikis
mTeli programa. mas Tavis TxzulebisaTvis orive mTavari wyaro gamouyenebia,
Tumca isini kompoziciurad da frazeologiurad mTlianad Seucvlia. aseTi
Txzuleba sami xelnaweriT aris Semonaxuri (A-707, XII_XIII; Q-762, XIII-XIV;
A-518, 1708w.), romelTa mixedviTac igi aris gamoqveynebuli: p. karbelaSvilis
mier, tfilisi, 1902, gv. 3-52; Zveli qarTuli agiografiuli lit. Zeglebi, III,
Tbilisi, 1971, gv. 7-51.
literatura: k. kekeliZe, Zv. qarT. lit-is istoria, I, 1980, gv. 311-313; iv.
lolaSvili, metafrasuli `ninos cxovrebis” avtoris vinaobisaTvis, macne,
els, #4, 1974, gv. 7-18; c. qurcikiZe, `ninos cxovrebis” metafrasuli redaqciis
wyaros sakiTxisaTvis, saq. akad. moambe XI, VI, #1, 1967, 269-275.
195
fsevdoepigrafikulia da imeorebs Zveli, e.w. arqetipis avtoris – qarTlis
kaTalikosis arsenis saxels. wyarosTan SedarebiT metafrasul `cxovrebas”
damatebuli aqvs vrceli ritorikuli da Teologiur-dogmatikuri sentenciebiT
gadatvirTuli Sesavali.
arqetipis teqsti, romelsac bevr SemTxvevaSi TiTqmis zustad imeorebs
metafrasuli `cxovreba”, zogjer alag-alag gavrcobilia da frazeologiac
Secvlili, zogjer mTeli pasaJebia damatebuli (mag. iovanes mier mowafeTa
damoZRvra). metafrasuli Txzuleba, romelic `qarTlis cxovrebis” erTaderTi
nusxiT (Q-795, XVs. – ana dedofliseuli nusxa) aris cnobili, bolonaklulia.
gamocemulia: asurel moRvaweTa cxovrebis wignTa Zveli redaqciebi, teqstebi
gamokvlevebiTa da leqsikoniT gamosca il. abulaZem, Tbilisi, 1995, gv. 2-68
(yvela redaqcia); Zveli qarTuli agiografiuli lit-is Zeglebi, I, 1964, gv. 191-
212 (metafrasi arqetipis parallel.).
literatura: il. abulaZe, gamocemis winasityvaoba da gamokvleva; k.kekeliZe,
sakiTxi siriel moRvaweTa qrTlSi mosvlis Sesaxeb, etiudebi, I, 1956, gv. 190-
250; G. Pötsch, Arsens Briet und Vita Iohanes von Zedazeni, Bedi Kartlisa, 39, 1921. agr.
ix. literatura asurel mamaTa `cxovrebis” Zvel redaqciebTan (aqve, zemoT).
196
5. `cxorebaÁ da sakvirvelebani wmidisa da netarisa SioÁsni, romel
iyo antioqiaÁT SuamdinarisaÁT, xolo moiwia queyanad qarTlisa da
daemkÂdra sarkinisa mRÂmesa, romeli ese aRwera Rirsman martÂri,
pirvel romelsa ewoda ioane, romeli iyo mowafeTagani wmidisa ioanesTa
konstantinepoliT~
197
eyrdnoba Sio mRvimelis metafrasul `cxovrebas”, romelic samecniero
litearturaSi XIIs. I naxevris Zeglad aris miCneuli (k. kekeliZe, ...istoria,
I, gv. 537), mxolod XVIIs. miwurulisa (A-160) da XVIIIs. (A-130; A-170)
xelnawerebiT moRweul teqstebs.
literatura ix. asurel mamaTa kimenur da metafrasul redaqciis
TxzulebebTan.
198
7. ,,cxovrebaÁ da moqalaqeobaÁ wmidisa mamisa Cuenisa ilarion axlisa”
199
9. ,,wamebaÁ wmidisa da didebulisa mowamisa arCilisi, mefisa mis
qarTvelTasa”
201
3. petre qarTvelis (iberis) ,,cxovrebis” mokle redaqcia petre qarTvelis
vrceli cxovrebis, SeiZleba iTqvas, umeteswilad meqanikur Semoklebas
warmoadgens mcireodeni frazeologiuri niuansebiT da vrcelis samiode
adgilis moulodneli frazeologiuri gavrcobiT. mokle redaqciis xelnawerebi
bevria (vrceli mxolod erTaderTi), magram arcerTi maTgani XVIIIs. adrindeli
ar aris (A-130, 1713; A-170, 1733 da sxv.). gamocemebi: Н.Я. Марр, Жития Петра
Ивера..., Палестинский сборник, т. XVII, вып. II, 1896, 59-72 (vrceli cxovrebis
paralelurad): Zv. qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, II, Tb., 1967, gv. 213-263
(vrcelTan erTad): iv. lolaSvili, areopagetuli krebuli, Tb., 1983, gv. 117-
158 (orive). Targmanebi: Н.Я. Марр, dasax. gamocema, gv. 81-115; literatura ix.
petres vrcel cxovrebasTan (agr. Zeglebi, V, gv. 232-233).
204
582. Zv. qarT. agiogr. lit-is Zeglebi, IV, 433-437. literatura: e. gabiZaSvili,
... Zeglebi, IV, 300-307.
9. `[wamebaÁ] wm. mRdelmowamisa SioÁsi da moyvasTa misTa”. Txzuleba
mxolod svinaqsaruli redaqciiT aris cnobili da mogviTxrobs lekebis mier
garejis monastris darbevas da monazonTa daxocvas, romelic dauweria am
ambis TviTmxilvels nikoloz maRalaSvils 1697-1700ww. (xeln. A-1367, 1700w.)
gamocema: ,,saq. samoTxe”, 611-615; ... Zeglebi, IV, 440-442; lit. m. qavTaria, garejis
lit. skola, 1965, 136-138; e. gabiZaSvili, ... Zeglebi, IV, 317-320.
danarTi
SeniSvnebi ramdenime hagiografiul Txzulebaze
1. aTonis mTis qarTuli monastris Xs. erT xelnawers (Ath.-8) daucavs ori
mokle hagiografiuli Txzuleba: ,,wamebaÁ yrmaTa wmidaTaÁ ricxÂT cxraTaÁ,
romeli iyvnes suliTa Zmani naTlisRebiTa wmidisagan embazisa, xolo Sobil
iyvnes Tavis-Tavisa dedisagan TÂsisa” da ,,wmidaTa yrmaTa orTa ZmaTa daviTisi
da tiriWanisi”. es xelnaweri XIXs. I naxevramde ar iyo cnobili saqarTveloSi
(am dros Camoitanes am xelnaweridan gadawerili piri, amitom ver moxvda es
Txzulebebi anton I-is ,,martirikaSi”). es xelnaweri Tu mTlianad ara, misi
Semadgeneli garkveuli nawili Seicavs ara marto somxuri originaluri
hagiografiis nimuSTa ramdenime Targmans, aramed bizantiuridan somxurad
Targmnil TxzulebaTa qarTul Targmanebsac (xelnaweri damzadebulia samxreT
saqarTveloSi, xolo Semdeg Catanilia aTonze). amdenad, bolomde garkveuli ar
aris es Txzulebebi Tavidanve qarTulad daiwera Tu somxuri enidan iTargmna. arc
erTi maTgani ar jdeba qarTul hagiografiul TxzulebaTa stilSi (,,kolaelTa
wameba, taoSi, sof. kolaSi mtkvris saTaveSi mcirewlovani qristiani bavSvebis
daxocvis ambavs mogviTxrobs warmarTi mSoblebis mier, ,,daviTisa da tariWanis
wameba” ki taoSi somexi warmarTi biZis mier qristiani disSvilebis daxocvas
memkvidreobis miRebis mizniT). Tu pirveli Txzuleba arc erT saxels ar
asaxelebs garda ,,mtkurisa” da ,,kolasi”, raRac amorful, erovnulobisgan
daclil Txzulebas warmoadgens, meore mxolod somxuri yofis gamomxatvelia
da qarTuli sinamdvilis arc erTi miniSnebac ar aris. Cven gvgonia, rom isini
Targmnili Txzulebebia, Tumca somxuri mwerlobis istoriaSi maTi kvali dRes
aRar Cans (gamocemebi, ... Zeglebi, I, 1964, gv. 183-185 (kolaelebi); gv. 186-191
(daviT da tiriWani); Н. Марр, Тексты и разыскания... V, 1903, c. 55-61 ,,kolaelTa”
qarT. teqsti rus. TargmaniT); il abulaZe, qarT. da somx. lit. erT-oba IX-
XIs. 1944, gv. 178-186 (orive): literatura da gamocemebi SesavalSi, agr. iv.
205
javaxiSvili, Zv. qarT. mwer. gv. 34-36; 37. Н. Марр, Из поездки на Афон, ЖМНП,
1889, Март, с. 21-22.
aqve aRvniSnavT XVIII-XIXss. Seqmnil ramdenime Txzulebas: gabriel mcire,
cxovreba sqemosan onisiforesi, romelic mogviTxrobs garejis monastris
XVIIIs. bolo meoTxedis monazvnis Sesaxeb, dawerili 1786-1787ww. (xeln.
bodles. #8, gamoc. Zeglebi, V, 109-122), k. kekeliZe, ... istoria, I, gv. 371-376.
misive mokle Txroba porfirisaTvis, axalgazrdobaSive gardacvlili Tavisi
mowafis Sesaxeb (xeln. bod. #8; gamoc. ... Zeglebi, V, gv. 122-125; lit. oriveze
iv. lolaSvili, mcire uwyeba qarTvelTa mweralTaTvis gv. 55-57 (aqvea gamoc.
orive teqstic, 4-150; 150-151). spiridon grZeliSvili, cxovreba ... qristesia
monazonisa, mogviTxrobs garejeli beris saintereso cxovrebas, dawerilia
Txzuleba 1880w. (xel. H-40; 1892w. gamoc. ... Zeglebi, V, gv. 125-136), lit. iqve,
gv. 200-201.
206